Nedēļas laikā redzēsim, vai pagājušā gada juceklis ar balsu skaitīšanu pašvaldību vēlēšanās tiešām būs atrisināts, tāpēc tagad izpētīsim, kādi etapi darbojas vēlēšanu nodrošināšanā, ar ko tie atšķiras, kas tiem izstrādājis tehnoloģijas un cik par tām samaksāts.
Jautājums nebūt nav retorisks, zinot, ka balsu skaitīšanas IT risinājums pašvaldību vēlēšanās pagājušogad pilnībā sabruka un visas balsis, plusus un mīnusus nācās saskaitīt ar rokām, tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija šogad pat necentās atgriezties pie vēlēšanu zīmju skenēšanas un atzīmju automātiskas ielasīšanas, kur tikai grūtāk saprotamos gadījumos cilvēkiem nācās veikt pārbaudi. Tehnoloģiskā ziņā esam nokļuvuši atpakaļ 1995. gada līmenī pēc tam, kad ar kriminālām metodēm no iepirkumiem tika izslēgts ilggadējais vēlēšanu IT risinājumu veidotājs SOAAR, funkcijas pārņemot citiem komersantiem, kas par daudzkārt lielākām summām piegādāja nestrādājošos risinājumus. To redzot, valsts nolēma nodot vēlēšanu IT nodrošinājuma funkcijas vairākiem valstij pašai piederošiem uzņēmumiem, taču iecirkņos balsis vienalga atkal skaitīs manuāli.
Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas regulē dažādi likumi, līdz ar to vēlēšanu apgabali, kandidātu saraksti un balsošanas zīmes rada dažādus uzdevumus vēlēšanu procesā. Uz jautājumiem atbildes sniegusi Agnese Tkačenko, Valsts digitālās attīstības aģentūras Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja, kam CVK pāradresēja jautājumus.
Vēlēšanu platforma veidota kā vienots pamats dažādām vēlēšanu procedūrām - tajā jau ir paredzēta vairāku procesu nodrošināšana. Katrai procedūrai tiek izveidota bāzes funkcionalitāte, ko turpmāk var atkārtoti izmantot un pēc vajadzības pilnveidot. Lai Vēlēšanu platformu (vairāku sistēmu kopumu) varētu izmantot Saeimas vēlēšanu norisē, bija nepieciešami pielāgojumi.
2026. gada Saeimas vēlēšanu norisē iesaistīti šādi Vēlēšanu platformas moduļi:
Vēlēšanu informācijas sistēma (VELIS) nodrošina vēlēšanu pamatdarbības procesus un funkcionalitāti, tostarp procedūru izveidi, kandidātu sarakstu gatavošanu, iesniegšanu un pārbaudi, vēlēšanu gaitas žurnālu, balsu skaitīšanas protokolu un rezultātu protokolu sagatavošanu un parakstīšanu.
Jebkuram interneta lietotājam redzamā publiskā dati.cvk.lv platforma nodrošina datu publicēšanu par kandidātu sarakstiem, vēlēšanu aktivitāti, rezultātiem un ievēlētajiem deputātiem.
Abas šīs sistēmas kopā izstrādāja SIA “Latvijas Mobilais telefons”, ar kuru parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts par veiktajiem darbiem. Izmaksas vēl neesot veiktas, bet tuvākajās dienās tiks veikta apmaksa par izstrādātajiem VELIS un dati.cvk.lv papildinājumiem 398 250 eiro (bez PVN).
Vienlaikus Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR) nodrošina iespēju vēlētājam balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, veicot vēlētāja balsstiesību un aktuālā statusa pārbaudi tiešsaistē. Tas nodrošina arī vēlētāja dalības fakta reģistrēšanu, kā arī citus ar to saistītus pieprasījumus. ETVR uzlaboja VAS “Latvijas valsts meži”, ar kuru tāpat ir parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts par veiktajiem darbiem, bet apmaksa par ETVR papildinājumu izstrādi vēl nav izdarīta (šobrīd izstrādes apjoms bijis 29 986 eiro bez PVN).
Nākamā IT infrastruktūras sastāvdaļa ir e.cvk.lv modulis, kas nodrošina pasta balsošanai nepieciešamo e-pakalpojumu "Vēlētāju datu pārvaldība" (domāts tiem vēlētājiem, kas atrodas ārzemēs un neplāno balsošanas dienās tikt līdz urnai). To uz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām izstrādāja SIA “Dativa”, šogad papildinājumi nav veikti, līdz ar to nav jāveic papildu samaksa.
Vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma (SKENIS) ir tā, kura pagājušogad nestrādāja pilnībā. To “izstrādāja” SIA “Baltic Software Factory”, kam tagad nekas nav samaksāts, jo SKENIS nestrādās arī šogad un balsis tiks skaitītas ar rokām. Šajās vēlēšanās SKENIS izmantots vienīgi vēlēšanu zīmju maketēšanai, kas nozīmē to, ka šogad vēl diemžēl netiksim vaļā no pagājušā gada ārkārtīgi neveiksmīgajām vēlēšanu zīmēm, kur visiem zināmo plusu un svītrojumu vietā caurumiņos jāliek punktiņi zaļajās vai sarkanajās slejās.
Kā pēdējo amatpersonas min vēlēšanu apmācību informācijas sistēmu, kas nodrošina pašmācības iespējas tiem cilvēkiem, kuri iesaistīti vēlēšanu norises procesā. Tajā komisiju locekļi un citi var apgūt attiecīgo mācību kursu, par to atbild SIA “Datorzinību centrs”. Ar to pieņemšanas - nodošanas akts par veiktajiem darbiem ir parakstīšanas procesā, apmaksa par izstrādi vēl nav veikta, bet tā varētu sasniegt 15 620 eiro (bez PVN).
No šiem iestāžu sniegtajiem datiem jāsecina, ka pēc pagājušā gada fiasko tagad CVK rīkojas prātīgāk un apmaksu drīzāk atliks līdz brīdim, kad vēlēšanas būs notikušas, visas sistēmas būs nostrādājušas un būs redzams, ka ir vērts maksāt par izdarīto.
CVK vadītājs Māris Zviedris preses konferencē otrdien pauda cerību, ka iepriekšējās vēlēšanās pieļautās kļūdas neatkārtosies. Viņš norādīja, ka vēlēšanu komisijas darbam ir vairāk gatavas nekā pagājušā gada vēlēšanās, samazinot iespēju atkārtoties sliktiem scenārijiem: “Šobrīd apmācības pabeiguši vairāk nekā 99% vēlēšanu iecirkņi, tās vēl jāpabeidz atsevišķiem ārvalstu iecirkņiem.”
Jautāts, kādas kļūdas tika pieļautas iepriekšējās vēlēšanās un kuras iesaistītie ir apņēmušies nepieļaut šoreiz, Zviedris uzskaitīja trīs. Pirmkārt, iepriekšējās vēlēšanās līdz pēdējam brīdim vēl notika izstrāde konkrētām vēlēšanu sistēmām un nenotika to testi, jo fiziski vairs nepietika laika. Šīm vēlēšanām jau līdz 30. jūnijam pabeigta jebkādu jaunu funkcionalitāšu ieviešana un veiktas daudzkārtējas pārbaudes. Otrkārt, šogad uzlabota sabiedrības informēšana. “Ja vēlēšanu naktī kaut kas mūs nepatīkami pārsteigs, ņemot vērā komandcentra izveidi, varēsim sniegt vienotu iestāžu atbildi, lai kura pārziņā tas arī nebūtu,” teic Zviedris. Trešā pašvaldību vēlēšanās pieļautā kļūda bija nepilnīgā un juceklīgā CVK komunikācija ar pašvaldību vēlēšanu komisijām. No Zviedra teiktā izriet, ka CVK to apzinās un ir gatava rīkoties pareizi.
VDAA direktors Valdis Pusvācietis apgalvoja, ka šo vēlēšanu sagatavošanā četros mēnešos ir izdarīts astoņu mēnešu darbs. Savukārt kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.lv pārstāvis Varis Teivāns uzsvēra: gūta pārliecība, ka sistēmās pirms gada atklātie trūkumi ir novērsti, un kopumā pārliecība par veiksmīgu vēlēšanu norisi ir daudz augstāka nekā iepriekš.
