Aviokompānijas "airBaltic" kreditoru daļas sapulce beidzās bez skaidrības par to, cik droši tagad pirkt šis aviokompānijas biļetes ceļojumiem Ziemassvētku brīvdienās.
Notikumus ar vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem viegli pārcelt uz sadzīvi. Lūk, kāds uzņēmīgs cilvēks aizņēmies naudu no radiem, draugiem, kaimiņiem ar solījumu atdot divtik, jo par aizlienēto naudu viņš ierīkošot, sacīsim, autodarbnīcu un pelnīšot ļoti daudz. Taču tagad ir tā, ka varbūt darbnīca nodegusi, varbūt apturēta, jo kaimiņi un policisti nepieļauj metālapstrādi daudzstāvu mājas dzīvoklī. Arī tā var ilustrēt gadījumus, cilvēki spiesti attapties un brīnīties, kā gan viņi varēja palaist garām pašas vienkāršākās lietas, kas izjaukušas vislabākos nodomus. Tagad jautājums ir tāds, kā naudas aizdevēji atbildēs uz parādnieka lūgumu aizdot viņam vēl, jo tikai tādā gadījumā viņš varēs atdot gan veco, gan jauno parādu, pelnot naudu ar strausu fermu. Viņš taču ir kļuvis par pieredzes bagātu, rūdītu uzņēmēju, kura jaunais plāns noteikti izdosies. Un šajā plānā ielikts tas, ka tieši tie, kuri viņam jau aizdevuši, ir visvairāk ieinteresēti aizdot vēlreiz, lai nezaudētu savu pirmo aizdevumu. Atliek vien pierādīt, ka parādnieks ir pliks un nabags, no kura nevarēs piedzīt veco parādu, ja nepalīdzēs viņam uzsākt jaunu biznesu. Nav izslēgts, ka šāda pārliecināšana izdosies. Turklāt biznesā šādai loģikai lielāks svars nekā sadzīvē, jo īsts bizness ir tad, kad aizdevēji rīkojas nevis ar personīgo, bet viņiem uzticētu naudu. Viņi nolīgti atrast šai naudai pielietojumu, bet nav pasaulē pārāk daudz uzņēmumu, kuriem aizdot būtu daudz drošāk, nekā aizdot vai jebkādā citā veidā ieguldīt "airBaltic".
2026. gada 17. augustā notika to "airBaltic" kreditoru sapulce, kuru prasījuma tiesības pret uzņēmumu pamato obligācijas. Par diviem 2024. gada obligāciju laidieniem kopā par 380 miljoniem eiro "airBaltic" apņēmās katru ceturksni izmaksāt obligāciju uzrādītājiem kopā 13,775 miljonus eiro un 2029. gadā atpirkt obligācijas par to pamatsummu.
Obligāciju kuponu maksājums atbilst 14,50% gada likmei. Šādi procenti kopš paša sākuma izraisīja jautājumus, kā "airBaltic" tik augstu likmi apmaksās. Vai tiešām uzņēmums strādā ar tik augstiem peļņas procentiem? Ja jā, tad kāpēc tas spiests vispār aizņemties naudu un kur nu vēl par tik augstiem procentiem? Ja nē, tad uz kāda pamata aizdevēji plāno iegūt vilinošos procentmaksājumus un galu galā atgūt aizdevuma pamatsummu? Vai tiešām šādi jautājumi nav spēkā tāpēc, ka obligācijām piekabināts "nodrošināto" obligāciju goda nosaukums? Ar ko tās nodrošinātas?
Tas nu gan bija jāzina simtiem miljonu eiro grozošajiem aizdevējiem, ka "airBaltic" zīmols uz lidmašīnas nerada "airBaltic" īpašumtiesības uz šīm lidmašīnām. Tieši otrādi, zīmols uzliek pienākumu "airBaltic" maksāt par tiesībām apzīmēt lidmašīnas kaut ar saviem burtiem, kaut Latvijas un vēl citu valstu karogu krāsās. Kamēr maksā par lidmašīnu nomu, tikmēr zīmē uz tām, ko gribi, bet rēķinu nesamaksāšanas gadījumā visi šie mākslas darbi pazudīs kā mirāžas.
Līdzība ar mirāžām ir arī "airBaltic" obligācijām. Proti, ticībai, ka obligāciju kuponu maksājumus garantē "airBaltic" valsts uzņēmuma statuss. Tāda ticība patiešām bija, taču pazuda ar ieganstu, ka naftas lauku un naftas kuģu ceļu slēgšana sakarā ar karu Persijas līcī un ap to novedīs pie degvielas cenu celšanas līdz tādam augstumam, kādu nespēs apmaksāt ne "airBaltic", ne Latvijas valsts. Proti, "airBaltic" nav vienīgais cietējs, kas Latvijai jāglābj no energoresursu cenu celšanās sekām. Paklīda baumas, ka tieši "airBaltic" kļūst par balastu, kas Latvijas valstij jānomet, lai pati valsts noturētos (vai gaisā, vai virs ūdens - varam brīvi izvēlēties starp šādām metaforām). Tādā gadījumā par balastu kļuva arī "airBaltic" obligācijas. "Deutsche Borse" dati rāda, kā saruka "airBaltic" akciju cena, kad vieni kreditori centās tikt no tām vaļā par jebkādu cenu, bet otri - pirka par cenām, kas sola superpeļņu, bet ar lielu risku visu pazaudēt:
Grafika tekstuālais atšifrējums tāds, ka 100 000 eiro nomināla obligāciju cena no 99 750 eiro gada sākumā (bet 13. janvārī piecas obligācijas tika nopirktas par cenu kaut mazliet virs nomināla) samazinājās līdz 36 000 eiro jūlija beigās un līdz 23 000 eiro 17. augustā. Tirdzniecības apjomā nedēļas sākumā bijušas tikai divas obligācijas, 18. augusts pagāja bez neviena darījuma. Tādējādi arī biržā nodarbojas ar nogaidīšanu, kāda raksturoja obligāciju turētāju 17. augusta sapulci.
Par sapulci ziņas tādas, ka uz to piereģistrējušies obligāciju turētāji, kuriem pieder vairāk nekā 25% no obligāciju kopējās pamatsummas. Tātad nedaudzi obligāciju turētāji vēl bez Latvijas valsts pārstāvjiem, kuru rīcībā obligācijas par 50 miljoniem eiro, kas atbilst 13% no obligāciju pamatsummas. To nu gan neiespējami iedomāties, ka Latvijas valsts ignorētu vai boikotētu pasākumu, ko valsts uzņēmums rīko valsts uzdevumā. Tāpēc pieņemam, ka sapulcē piedalījās valstij piederošo obligāciju turētāji un izlūki no privātajiem obligāciju turētājiem.
Detalizēta informācija par sapulci netiek sniegta, tāpēc jāizlīdzas ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, ka notikusi izlūkošanas kauja, atliekot ģenerālkauju vai nu par "airBaltic" glābšanas noteikumiem, vai par "airBaltic" mantojumu, ja uzņēmums tiktu pasludināts par maksātnespējīgu. Lai maksātnespēja neatklātos, obligāciju turētāji piekrituši, ka 14. augustā un 14. novembrī veicamie procentu maksājumi izmaksāti netiks, bet tiks pierēķināti obligāciju nominālvērtībai, kas prasīs no "airBaltic" lielākus maksājumus vēlāk.
Būtu loģiski, ka Latvijas valsts pārstāvji un privātie ieguldītāji 17. augustā tielējušies par to, cik lielam jābūt Latvijas valsts ieguldījumam, lai privātie ieguldītāji piekristu piedāvājumam lielāko daļu no obligāciju vērtības pārrakstīt par viņu īpašumā esošu "airBaltic" akciju vērtību. "airBaltic" jaunā biznesa plāna atstāstījumus var saprast tā, ka tieši no jaunizceptajiem akcionāriem tiks prasīta nauda, lai "airBaltic" varētu darboties un viņu akciju vērtība nepārvērstos par nulli. Te atliek atkārtot vārdus no iepriekš izmantotā sadzīviskā piemēra, ka tie, kuri jau ievilkti naudas zaudēšanā, esot visgatavākie piemaksāt vēlreiz un vēlreiz, kamēr vien cerēs zaudējumus atgūt.
Nupat minētais visvairāk attiecas uz Latvijas valsti kā vislielāko zaudētāju, ar kuras ieguldījumiem "airBaltic" tika radīts 1995. gadā un pastāv līdz šim brīdim. Valstij jārāda piemērs arī turpmāko ieguldījumu veikšanā. Valsts ieguldījumi jāsāk, pārsaucot par akcijām divus pēdējos aizdevumus "airBaltic", t.i., 50 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās un 30 miljonu eiro aizdevumu degvielas cenu kāpuma apmaksai. Un pēc tam vēl druscītiņ jāpiemaksā nauda, jo veco parādu atlaišana pati par sevi uzņēmuma darbību neuztur. Veco parādu nauda taču sen notērēta, bet uzņēmuma darbošanās izdevumi palikuši.
Valsts ieguldījumu turpināšanai valdība grib nodrošināties ar Saeimas atbalstu, kura iegūšanai būs spiesta sniegt vairāk informācijas par "airBaltic" attiecībām ar kreditoriem, starp kuriem obligāciju turētāji nav vienīgie un nav arī kopumā lielākie naudas prasītāji. Kopējo parādu summu varētu noapaļot uz pusotru miljardu eiro, bet tāda nauda netiek prasīta tūlīt.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija par priekšnoteikumu iespējai piekrist tālākai "airBaltic" finansēšanai jau izvirzījusi to, lai Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien ierodas frakcijā sniegt detalizētu informāciju par "airBaltic". Gan jau kaut ko līdzīgu prasīs arī citas partijas, lai pozicionētu sevi par modrām valsts naudas sargātājām un iegūtu informāciju, kas partijām un jo īpaši politiķiem var noderēt daudzos tālākās karjeras veidošanas gadījumos. Atliek sekot un nepalaist garām to, kas no tikai augstākajām amatpersonām pieejamās informācijas tiks noplūdināts sabiedrībai.
