Pēdējo gadu laikā uz starptautiskā autoceļa “Via Baltica” Latvijā atkārtoti notikušas smagas avārijas, tostarp vairākas frontālas sadursmes ar bojāgājušajiem. Lai gan katram negadījumam ir savi tiešie cēloņi, jautājumus rada arī ceļa infrastruktūras atbilstība satiksmes apjomam – intensīvā starptautiskā kravas un vieglo automobiļu plūsma daudzviet joprojām notiek pa ceļu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
“Via Baltica” nav tikai viens no Latvijas galvenajiem autoceļiem. Tas ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla koridors, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo Eiropu un kam Eiropas Savienība jau vairāk nekā desmit gadus noteikusi konkrētas prasības attiecībā uz satiksmes drošību, caurlaidspēju un infrastruktūras kvalitāti.
Lai noskaidrotu, cik tālu Latvija ir šo prasību izpildē, vai valsts spēs tās izpildīt līdz 2030. gadam, kādiem ceļa posmiem paredzēts lūgt atkāpes no TEN-T prasībām un vai prasību neizpilde nākotnē var radīt Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras risku, vērsāmies Satiksmes ministrijā. Atbildes uz jautājumiem sniedza Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Eiropa šo termiņu noteica jau pirms vairāk nekā desmit gadiem
Latvija par TEN-T prasībām nav uzzinājusi nesen. Eiropas transporta tīkla politika Latvijai kļuva saistoša pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Savukārt 2013. gadā pieņemtā TEN-T regula pirmo reizi noteica konkrētu termiņu - Eiropas transporta tīkla pamattīkls, kurā ietilpst arī “Via Baltica”, jāpabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim. 2024. gadā Eiropas Savienība pieņēma jaunu TEN-T regulu, taču pamattīkla pabeigšanas termiņš netika mainīts. Tas nozīmē, ka Latvija jau vairāk nekā desmit gadus zina, kādām prasībām šim starptautiskajam koridoram būs jāatbilst.
Vai Latvija līdz 2030. gadam paspēs? Satiksmes ministrijas atbilde:
“Saskaņā ar TEN-T regulu Eiropas transporta tīkla pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim. Vienlaikus Regula paredz derogāciju iespējas, balstoties uz Regulā noteiktajiem nosacījumiem, piemēram, intensitātes kritērijs. Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) turpina prioritāri attīstīt “Via Baltica” posmus, kas ir daļa no TENT tīkla, tomēr visu Regulā noteikto prasību izpilde līdz 2030. gadam ir izaicinoša nepieciešamā finansējuma un īstenošanas termiņu dēļ.
Prioritāri tiek virzīti posmi ar lielāko satiksmes intensitāti un lielāko ieguvumu satiksmes drošībai un mobilitātei:
Kā minēts iepriekš, TEN-T regula paredz iespēju pamatotos gadījumos lūgt Eiropas Komisijai atbrīvojumus no atsevišķām prasībām, ja satiksmes intensitāte nepārsniedz 10 000 transportlīdzekļu diennaktī. Tas attiecas uz “Via Baltica” ziemeļu daļu virzienā uz Igaunijas robežu un citiem TEN-T pamattīkla posmiem un attiecīgi Latvija gatavos attiecīgos derogāciju pieprasījumus.”
SM nenorāda konkrētus gala termiņus atsevišķu posmu izbūvei, taču norāda, ka lielu infrastruktūras projektu sagatavošana parasti ilgst 5-7 gadus, bet būvdarbi vēl 2-4 gadus. Tādējādi kļūst skaidrs, ka pat tie “VIA Baltica” posmi, kuriem sākti sagatavošanās darbi, var netikt pabeigti līdz 2030. gadam.
*Šajā kontekstā “PPP projekts” nozīmē publiskās un privātās partnerības projektu. Tas ir modelis, kurā valsts un privātais uzņēmums sadarbojas infrastruktūras objekta izbūvē un uzturēšanā. Vienkāršiem vārdiem - privāts uzņēmējs projektē, finansē un uzbūvē ceļu. Savukārt valsts nemaksā visu būvniecības summu uzreiz, bet norēķinās pakāpeniski. Maksājumi parasti ir saistīti ar ceļa pieejamību un līgumā noteiktas kvalitātes uzturēšanu.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas atbildēs skaidri iezīmēta visa “Via Baltica” attīstības secība jeb kuri posmi tiks pārbūvēti pirmie.
“Šobrīd prioritāri tiek attīstīti “Via Baltica” dienvidu daļas un Rīgas apvedceļa posmi, kur ir lielāka satiksmes intensitāte, kravas transporta plūsma un lielāks ieguvums satiksmes drošībai. Pirmajā attīstības posmā paredzēta A4 Rīgas apvedceļa (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, Bauskas apvedceļa izbūve un A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve, tostarp Iecavas apvedceļa izbūve. Otrajā posmā plānota A5 Rīgas apvedceļa pārbūve, A7 posma no Bauskas apvedceļa līdz Lietuvas robežai attīstība un Ķekavas apvedceļa otrās brauktuves izbūve. A7 posma projektēšana tiek koordinēta ar Lietuvu, lai nodrošinātu tehnisko risinājumu savietojamību.
Savukārt A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) un A10 Rīga-Ventspils noslogotāko posmu pārbūve par divu brauktuvju autoceļiem paredzēta trešajā attīstības posmā.
“Via Baltica” ziemeļu daļā no Igaunijas robežas līdz Skultes apkārtnei satiksmes intensitāte nesasniedz 10 000 transportlīdzekļu diennaktī; līdzīga situācija ir arī Igaunijā virzienā uz Pērnavu. Tādēļ pilna pārbūve šajos posmos pašlaik nav ekonomiski pamatota, un Latvijai jāgatavo pamatojums Eiropas Komisijai atbrīvojuma saņemšanai no attiecīgajām TEN-T prasībām.”
Finansējuma trūkums, atkāpes un pārkāpuma procedūras risks
Satiksmes ministrijas atbildes par iespējamu atkāpju pieprasīšanu, TEN-T prasību neizpildes sekām un finansējuma trūkumu ir savstarpēji cieši saistītas. Latvijai līdz 2030. gada beigām jānodrošina TEN-T pamattīkla atbilstība regulā noteiktajiem standartiem, taču ministrija vienlaikus atzīst, ka visu prasību izpilde noteiktajā termiņā būs sarežģīta. Galvenais iemesls ir nepieciešamā finansējuma apjoms un laiks, kas vajadzīgs lielo infrastruktūras projektu sagatavošanai un īstenošanai.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa norāda, ka šobrīd galvenais “Via Baltica” attīstību ierobežojošais faktors ir finansējuma pieejamība. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, viena kilometra divu brauktuvju autoceļa izbūves vai pārbūves vidējās izmaksas 2025. gada cenās sasniedz aptuveni 9,4 miljonus eiro, ieskaitot paralēlos ceļus, pārvadus, tiltus un citus infrastruktūras elementus. Tomēr faktiskās izmaksas ir atkarīgas no konkrētā projekta sarežģītības.
Turklāt ar finansējuma piešķiršanu vien nepietiek, lai nekavējoties sāktu būvdarbus. SM uzsver, ka projektu īstenošanas tempu ietekmē arī to sagatavotības pakāpe. Pirms būvdarbu sākšanas jāveic izpētes, ietekmes uz vidi novērtējums, būvprojektēšana un nekustamo īpašumu atsavināšana, tādēļ būvdarbus nav iespējams vienlaikus uzsākt visos “Via Baltica” posmos arī finansējuma pieejamības gadījumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka būvprojekti nav derīgi neierobežotu laiku - ja piecu gadu laikā pēc to izstrādes netiek uzsākti būvdarbi, var būt nepieciešama atkārtota saskaņošana un projekta aktualizēšana.
Šajos apstākļos valsts neplāno visus posmus līdz 2030. gadam pārbūvēt vienādā apjomā. Mazāk noslogotajos posmos Latvija gatavojas izmantot TEN-T regulā paredzēto iespēju lūgt atkāpes no atsevišķām prasībām. Tas nozīmē, ka Igaunijas virzienā četru joslu ceļu tik drīz vēl varam negaidīt.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa skaidro, kādēļ tiks prasītas atkāpes un cer nezaudēt Eiropas finansējumu:
“TEN-T regula paredz iespēju pamatotos gadījumos lūgt Eiropas Komisijai atbrīvojumus no atsevišķām prasībām, ja satiksmes intensitāte nepārsniedz 10 000 transportlīdzekļu diennaktī. Tas attiecas uz “Via Baltica” ziemeļu daļu virzienā uz Igaunijas robežu (..), un attiecīgi Latvija gatavos attiecīgos derogāciju pieprasījumus. (..)
ES finansējuma saglabāšana ir atkarīga no konkrēto projektu un finansēšanas instrumentu nosacījumu izpildes, kas ir atšķirīgi, tādēļ TEN-T termiņu neievērošana pati par sevi automātiski nenozīmē finansējuma zaudēšanu.”
Derogācija jeb atkāpe nenozīmē, ka valsts var vienpusēji izlemt konkrētu posmu nepārbūvēt. Latvijai būs jāsagatavo pamatojums un jāiesniedz tas Eiropas Komisijai, kas vērtēs, vai konkrētajā posmā atkāpe no noteiktajām prasībām ir pieļaujama. Viens no būtiskākajiem argumentiem būs satiksmes intensitāte - “Via Baltica” ziemeļu daļā virzienā uz Igaunijas robežu tā ir zemāka nekā noslogotajos A7 un Rīgas apvedceļa posmos. Savukārt noslogotajos posmos, kuriem šādu izņēmumu saņemt nevarētu, prasību neizpilde var radīt nopietnākas sekas.
Tas nozīmē, ka 2030. gada termiņa neievērošana automātiski neizraisītu ne naudas sodu, ne jau piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma atņemšanu. Finansējuma saglabāšana būtu atkarīga no katra projekta finansēšanas nosacījumiem. Arī pārkāpuma procedūra būtu atkarīga no tā, kādus darbus Latvija līdz termiņam būtu veikusi un kā pamatotu kavēšanos.
2030. gads tuvojas ātrāk, nekā tiek būvēti ceļi
Satiksmes ministrijas atbildes rāda, ka ierobežota finansējuma un ilga projektu sagatavošanas procesa dēļ vispirms paredzēts attīstīt noslogotākos “Via Baltica” posmus - A7 un Rīgas apvedceļu. Savukārt ziemeļu daļai virzienā uz Igaunijas robežu Latvija gatavos pamatojumu atkāpēm no atsevišķām TEN-T prasībām.
Tomēr atkāpe vēl nav piešķirta, un projektu iekļaušana prioritāšu sarakstā automātiski nenozīmē, ka tiem jau ir nodrošināts viss nepieciešamais finansējums un noteikts būvdarbu pabeigšanas datums. Ministrijas minētie projektu sagatavošanas un būvniecības termiņi rāda, ka līdz 2030. gada beigām palikušais laiks daudziem posmiem jau ir īsāks par pilnu projekta īstenošanas ciklu.
Tas nenozīmē, ka 2030. gada termiņa neievērošana automātiski radītu naudas sodu. Ja Eiropas Komisija secinātu, ka Latvija nav izpildījusi TEN-T regulā noteiktās saistības un kavēšanās nav pietiekami pamatota, tā varētu sākt pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu. Savukārt finansiālas sankcijas - vienreizēju maksājumu vai kavējuma naudu - Eiropas Savienības Tiesa var piemērot tikai tālākā procedūras posmā saskaņā ar LESD 260. pantu, ja dalībvalsts nepilda tiesas spriedumu.
