Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (ĀMD) 2026. gada 26. februārī izsludināja iepirkumu Rīgas ielu apgaismojuma ESKO dokumentācijas izstrādei. Formāli tas ir tikai sagatavošanās posms, taču faktiski šis iepirkums ir pirmais solis daudz lielākam projektam, kura kopējā vērtība var pārsniegt 10 miljonus eiro. Tieši tādēļ izšķirošs ir jautājums – vai Rīga patiešām gatavojas ekonomiski pamatotam modernizācijas projektam, vai tomēr tiek virzīts modelis, kas pilsētai var izmaksāt dārgi un radīt nopietnus riskus publisko līdzekļu lietderīgai izmantošanai?
Risks slēpjas šādos jautājumos - vai plānotais ESKO modelis tiešām ir izdevīgākais iedzīvotājiem; vai pamanāmās līdzības ar “Latvijas valsts ceļu” (LVC) neseno neveiksmīgo apgaismojuma iepirkumu šo Rīgas apgaismojuma projektu neievedīs nekvalitatīvu un sadārdzinātu produktu “lamatās”, no kā jau finansiāli cieš Jēkabpils pašvaldība; vai fakts, ka Rīgas ielu apgaismojuma ESKO dokumentācijas izstrādi veiks Limbažu dzīvoklī reģistrēts uzņēmums, kas strādā ar zaudējumiem un, pēc vairāk nekā 30 nozares uzņēmumu un ekspertu viedokļa, rada konkurences un interešu konfliktu, pašvaldībai nerada nekādas bažas?
Zīmīgi, arī ka ĀMD atskaitās Rīgas domes vadībai, kuru vada partija “Progresīvie” - tā pati partija, kuras pārziņā ir arī Satiksmes ministrija. Turklāt tieši LVC apgaismojuma projekts ministrijas pārraudzībā jau ir raisījis jautājumus par nepamatoti augstām cenām un krietni zemāku elektroenerģijas ietaupījumu, nekā nozarē uzskata par normālu. Sakritība vai sistēmiska iezīme - par to spriest lasītājam.
Šobrīd pieejamā informācija, amatpersonu atbildes un citu pašvaldību pieredze liek secināt, ka bažas nav formālas. Runa nav tikai par izvēli starp dažādiem tehniskiem risinājumiem. Runa ir par to, vai Rīga apzināti izvēlas sadārdzinātu modeli, nenosakot pietiekami stingras tehniskās prasības un ignorējot jau redzamus precedentus Latvijā.
Galvenā pretruna - kādēļ izvēlēts ESKO, ja tas pašvaldībai var būt dārgāks?
ESKO modelis paredz, ka privāts uzņēmums finansē un ievieš energoefektivitātes projektu, bet atlīdzību saņem no vēlāk iegūtā elektroenerģijas ietaupījuma. Šāds modelis var būt noderīgs situācijās, kad pasūtītājam nav sākotnējo investīciju iespēju. Taču tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas ir finansiāli izdevīgākais risinājums.
Tieši šeit sākas galvenās šaubas par Rīgas ieceri. Pašvaldībām parasti ir pieejamas aizņemšanās iespējas ar zemākām procentu likmēm nekā privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka “parasts” iepirkums vai aizņēmuma modelis daudzos gadījumos ļauj modernizāciju veikt lētāk, saglabājot visu iegūto ietaupījumu pašvaldības rīcībā, nevis atdodot daļu no tā pakalpojuma sniedzējam peļņas un finansēšanas izmaksu veidā.
Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm nav Rīgas labā. Tallina ielu apgaismojumu modernizē pakāpeniski par saviem līdzekļiem. Viļņa apgaismojuma nomaiņu īstenoja, izmantojot aizņēmuma instrumentus, nevis nododot ietaupījumu privātam ESKO uzņēmumam. Citiem vārdiem sakot - reģionā nav novērojama tendence, ka lielās pilsētas šo jautājumu risinātu tieši tā, kā to šobrīd plāno darīt Rīga.
Tomēr ĀMD savās atbildēs kā galveno argumentu min nevis aprēķinos balstītu ESKO pārākumu, bet finansējuma ierobežojumus. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš “nra.lv” norāda, ka ESKO modelim šobrīd paredzēts virzīt 36 462 publiskā apgaismojuma gaismekļus. Savukārt Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Ieva Grīsle mums rakstiski skaidro: “Pieejamo budžeta līdzekļu apjoms un pašvaldības aizņēmumu iespējas nosaka nepieciešamību mērķtiecīgi izvērtēt un identificēt jomas, kurās iespējams piemērot alternatīvus finansējuma piesaistes modeļus. Tā kā pašvaldības investīciju resursi jau ir novirzīti citu prioritāru mērķu īstenošanai, pilsētas publiskā apgaismojuma modernizācijai paredzēts izmantot ESKO modeļa sniegtās iespējas.”
Taču tieši šeit sākas problēma - sabiedrībai netika uzrādīti aprēķini, kas apliecinātu, ka ESKO modelis Rīgai tiešām būs lētāks vai vismaz salīdzināmi izdevīgāks par klasisku iepirkumu vai aizņēmuma modeli. Citiem vārdiem - tiek virzīts potenciāli vairāk nekā 10 miljonu eiro projekts, bet bez publiski demonstrēta finanšu salīdzinājuma starp dažādiem rīcības scenārijiem.
2022. gada audits jau bija. Kāpēc tagad vēlreiz jāpārbauda tas, kas it kā jau bija kvalitatīvs?
Ne mazāk būtisks ir jautājums par jau iepriekš veikto darbu kvalitāti un to, kāpēc tagad par to pašu faktiski jāmaksā atkārtoti.
No publiski pieejamās informācijas izriet, ka 2022. gadā Rīgas apgaismes infrastruktūrai jau tika veikts energoaudits. Tas notika ar “Altum” energogranta atbalstu, un auditā tika piesaistīta SIA “LBRA”. Arī pašreizējā iepirkuma dokumentos ir atsauce, ka 2022. gadā Rīgas apgaismes infrastruktūrai energoaudits ir veikts.
Tieši tāpēc rodas loģisks jautājums - ja audits bija kvalitatīvs, kādēļ jaunajā iepirkumā kā konsultanta uzdevums atkal tiek prasīts pārbaudīt un precizēt tā rezultātus? Savukārt, ja iepriekšējais audits tomēr nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad jāuzdod cits jautājums - vai kādam vispār ir prasīta atbildība par iespējami nekvalitatīvu darbu?
Šaubas pastiprina fakts, ka uz 2022. gada datiem, visticamāk, balstījās arī 2025. gada Rīgas gaismekļu iepirkums, kurā pašvaldība vismaz piecas reizes grozīja iepirkumā definētos ielu datus jeb profilshēmas. Ja šīs korekcijas bija nepieciešamas būtisku aprēķinu kļūdu dēļ, tad jautājums vairs nav tikai par datu aktualizāciju. Jautājums ir par to, vai sākotnējais tehniskais pamats vispār bija pietiekami uzticams.
ĀMD šo nepieciešamību skaidro ar izmaiņām realitātē. Taču arī šis arguments neatbild uz galveno jautājumu - cik liela daļa no jaunā darba ir objektīva datu aktualizācija un cik liela daļa ir iepriekšējā darba labošanas mēģinājums.
Tehniskie aprēķini - galvenais drošības un kvalitātes filtrs, kas sākumā netika prasīts
Viena no satraucošākajām Rīgas iepirkuma par ESKO dokumentācijas izstrādi iezīmēm ir tāda, ka ekspertam - ESKO dokumentācijas sagatavotājam - netika prasīts veikt apgaismojuma tehniskos aprēķinus. Šādi aprēķini ir pamats, lai vispār varētu saprast, kāda tipa gaismekļi kur nepieciešami, kādu apgaismojuma līmeni konkrētā ielā var panākt un vai projekts atbildīs Eiropas standartiem un satiksmes drošības prasībām. Šāda pieeja nav tikai tehnisks trūkums. Tā rada ļoti konkrētu finanšu risku. Ja projektēšana notiek bez precīziem aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka izvēlētie gaismekļi nebūs optimāli. Tas savukārt ietekmē gan iepirkuma cenu, gan vēlāk sasniedzamo elektroenerģijas ietaupījumu. Rīgas apjoma apgaismojuma iepirkumā fakts, vai iepirkuma sagatavošanas stadijā ir vai nav veikti pilnvērtīgi tehniskie aprēķini, Rīgas budžetam var radīt ietekmi vairāk nekā 20 miljonus eiro gadā vai nu kā iegūto, vai zaudēto ietaupījumu. Citiem vārdiem - tas skaidri parāda, cik dārgi var izmaksāt slikti sagatavots iepirkums.
ĀMD gan norādījis, ka iepirkumā tika veikti grozījumi, iespējams, arī ņemot vērā mūsu iepriekš sūtītos jautājumus domes vadībai, un “Dialux” tehnisko aprēķinu prasība iepirkumā tomēr ir iekļauta.
Šobrīd iepirkumā par ESKO dokumentācijas izstrādi kā uzvarētājs ir pasludināta SIA “Livarts”, kas, spriežot pēc 2024. gada pārskata datiem, ir ar zaudējumiem strādājošs uzņēmums ar vienu darbinieku. “Facebook” mājaslapā ir pieejama informācija par šā uzņēmuma valdes locekļa un patiesā labuma guvēja Viļņa Strazda draugiem. Jebkurā gadījumā, ja atbilstošs pretendents var būt dzīvoklī reģistrēts uzņēmums ar vienu darbinieku, rodas būtisks jautājums par Rīgas pašvaldības iepirkumā iekļauto prasību kvalitāti un to, kā Rīga plāno nodrošināt kvalitatīvu ESKO dokumentācijas sagatavošanas rezultātu. Tāpat jānorāda, ka 8. maijā Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija un Latvijas Energoefektivitātes asociācija, kas kopā apvieno vairāk nekā 30 nozares uzņēmumus un ekspertus, ar vēstuli vērsušās pie Rīgas domes un Iepirkumu uzraudzības biroja, aicinot izvērtēt Rīgas publiskā apgaismojuma ESKO dokumentācijas izstrādes iepirkumu un lemt par tā pārtraukšanu. Asociācijas saskata iespējamu interešu konflikta un konkurences ierobežošanas risku - publiski pieejamā informācija liecina par SIA "Livarts" īpašnieka Viļņa Strazda profesionālām saistībām ar uzņēmumu "RCG Lighthouse" un tā meitasuzņēmumu "Lighthouse ESCO", kas darbojas apgaismojuma ESKO projektu jomā. Vienlaikus tieši SIA "Livarts" izstrādās tehnisko specifikāciju un vērtēšanas kritērijus, kā arī piedalīsies piedāvājumu izvērtēšanā nākamajā publiskā apgaismojuma ESKO iepirkumā, kura plānotais apjoms pārsniegs 10 miljonus eiro.
LVC precedents - kad dārgi gaismekļi dod salīdzinoši zemu ietaupījumu
Bažas par Rīgas projektu pastiprina arī nesena citu publisku pasūtītāju pieredze, īpaši SIA “Latvijas valsts ceļi” realizētais apgaismojuma modernizācijas projekts.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka šajā projektā kā pozitīvs sasniegums tika minēts aptuveni 40% elektroenerģijas ietaupījums. Taču nozares pārstāvji norāda, ka tipiskos gadījumos, pārejot no nātrija lampām uz kvalitatīvu LED apgaismojumu, ietaupījums bieži ir ap 70% un pat vairāk. Ja tā, tad kāpēc valsts mēroga projektā, kur tika investēti lieli līdzekļi, rezultāts ir gandrīz divreiz zemāks par to, ko citviet uzskata par normālu?
Otrs jautājums skar cenu. Kritiķi norāda, ka LVC projektā SIA “RCG Lighthouse” piedāvāto gaismekļu cena bijusi aptuveni divreiz augstāka par tipisku tirgus līmeni. Vēl jo zīmīgāk tas izskatās tāpēc, ka tas pats uzņēmums SIA “RCG Lighthouse” citos iepirkumos līdzīgus gaismekļus piedāvājis būtiski lētāk.
Ja vienā projektā tiek novērots gan salīdzinoši vājš ietaupījums, gan augsta vienības cena, tas nav mazsvarīgs signāls. Tas liek pārbaudīt, vai tehniskās prasības, aprēķini un iepirkuma modelis nav radījuši sistēmu, kurā pasūtītājs pārmaksā, bet gala rezultāts nav optimāls.
Jēkabpils - konkrēts brīdinājums, nevis teorētisks piemērs
Ja LVC piemērs rada jautājumus, tad Jēkabpils pieredze jau ir daudz konkrētāks brīdinājums.
Jēkabpilī lielais ESKO projekts tika īstenots ar SIA “RCG Lighthouse”, un vēlāk pēc domes vadības maiņas pašvaldība nonāca konfliktā ar pakalpojuma sniedzēju. Publiski izskanēja ļoti skarbi vērtējumi par līguma nosacījumiem. Jēkabpils novada laikraksts “Brīvā Daugava” 2024. gada maijā citēja novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini: “Viņi bija uzrakstījuši rēķinu atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam, ko uzskatām par klaji neatbilstošu pašvaldības interesēm, un nemaksāšanas gadījumā draudēja ar tiesāšanos. Mēs šantāžai nepadevāmies un teicām, ka dosim to visu tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās visu izvērtē.”
Vēl nozīmīgākas ir rakstiskās atbildes, ko sniedza Jēkabpils novada Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns: “Līgums juridiski paredzēja 60 mēnešu (5 gadu) norēķinu periodu no 1903 LED gaismekļu uzstādīšanas brīža. Tehniski atlīdzība ir tieši proporcionāla elektroenerģijas cenai naudas izteiksmē, bet līgumā nebija noteikts augšējais limits kopējai izmaksai, kas juridiski fiksēja neierobežotu peļņas potenciālu izpildītājam.” Pēc Skromāna teiktā, tikai vēlāk situācija daļēji labota: “Pēc ilgstošām sarunām un strīdiem puses noslēdza mierizlīgumu, ar kuru elektroenerģijas cena tika fiksēta. Tas ļāva pašvaldībai panākt, ka kopējās izmaksas par ESCO pakalpojumu nepārsniegs aptuveni divas reizes sākotnējo līguma summu.” Tomēr problēmas nav aprobežojušās tikai ar finanšu modeli, bet arī kvalitāti: “Gaismekļu faktiskie parametri un kvalitāte neatbilst iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajam. To apstiprina arī neatkarīgā pārbaude RTU laboratorijā - uz papīra deklarētie rādītāji nesakrīt ar reālajiem.”
Un vēl viena būtiska detaļa: “Garantijas periodā jau tagad ik mēnesi tiek mainīti aptuveni 15-20 gaismekļi pēc garantijas. Pašvaldība ar bažām raugās uz garantijas termiņa beigām, jo tendence liecina, ka bojājumu skaits turpmāk tikai pieaugs.”
Šie citāti kopā veido ļoti skaidru ainu. Jēkabpils gadījumā ESKO modelis praksē nozīmēja ne tikai sarežģītus un pašvaldībai neizdevīgus maksāšanas nosacījumus, bet arī tehniskas kvalitātes problēmas un ilgtermiņa uzturēšanas riskus. Savukārt Skromāna ieteikums citām pašvaldībām skan kā tiešs brīdinājums Rīgai: “Ieteikums citām pašvaldībām ir - rūpīgi un profesionāli sagatavojiet tehnisko specifikāciju, izvēlieties gaismekļus, kas ir energoefektīvi ne tikai uz papīra, bet arī reālos ekspluatācijas apstākļos. Obligāti aprēķiniet visas dzīves cikla izmaksas (iegāde + uzturēšana + enerģija + nomaiņa), nevis tikai zemāko iepirkuma cenu.”
Rīgas aprēķinu problēma - vairāk nekā 10 miljoni ESKO modelim pret aptuveni 6 miljoniem klasiskā iepirkumā
Viens no spēcīgākajiem argumentiem pret izvēlēto virzienu ir projekta iespējamā sadārdzinājuma mērogs.
Pati pašvaldība norāda, ka atlikušo augstspiediena nātrija spuldžu gaismekļu nomaiņai nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro. Ieva Grīsle raksta: “Atlikušo augstspiediena nātrija spuldžu gaismekļu nomaiņai (ap 36 000 gaismekļu) nepieciešami vairāk nekā 10 000 000 eiro.”
Vienlaikus kritiķi norāda, ka, organizējot parastu gaismekļu piegādes un uzstādīšanas iepirkumu, aprēķins varētu būt būtiski zemāks. Ja pieņem, ka runa ir par aptuveni 40 000 gaismekļu un viena gaismekļa cena kopā ar uzstādīšanu būtu ap 150 eiro, kopējās izmaksas veidotos ap sešiem miljoniem eiro. Ja daļu uzstādīšanas darbu pašvaldība veiktu ar saviem resursiem, summa varētu būt vēl zemāka.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka pati pašvaldība šobrīd gala izmaksas neprognozē. Ieva Grīsle raksta: “Paskaidrojam, ka provizoriskās projekta izmaksas tiks noteiktas, sagatavojot ESKO konkursa dokumentāciju ar konsultanta iesaisti, taču reālās projekta īstenošanas izmaksas kļūs skaidras tikai pēc ESKO konkursa iepirkuma realizācijas.”
Tas nozīmē, ka Rīga jau šobrīd virza modeli, kura būtiskākās izmaksas vēl nav skaidras, taču politiskais un administratīvais virziens jau ir izvēlēts.
Opozīcija iebilst ne tikai politiski, bet arī saturiski
Rīgas domes opozīcija šo ieceri vērtē asi kritiski.
Opozīcija pamatoti norāda, ka pašvaldības rīcībā jau bija 2022. gada energoaudits, ka pašvaldības struktūrā pēc “Rīgas gaismas” integrācijas jau ir ievērojama tehniskā kapacitāte, un ka papildu 60 000 eiro piešķiršana konsultantiem rada loģiskus jautājumus par nepieciešamību maksāt par funkcijām, kuras pašvaldība vismaz daļēji jau spēj veikt pati vai kurām jau ir iepriekš savākti dati.
Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko iepriekš norādījusi, ka iebildumi par ESKO modeļa ieviešanu izskanējuši jau budžeta pieņemšanas laikā, bet opozīcija prasījusi papildu skaidrojumus par projekta pamatojumu, finanšu loģiku un atlases kritērijiem. Viņas ieskatā pašvaldībai jau bija pieejami gan dati no iepriekšējā energoaudita, gan tehniskā kapacitāte, tādēļ nav pietiekami skaidrs, kāpēc atkal jāmaksā par ārēju konsultantu piesaisti. Tāpat Stepaņenko norāda, ka saistībā ar šiem jautājumiem opozīcijas deputāti vērsušies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot izvērtēt iespējamos riskus publisko līdzekļu izlietojumā un iepirkuma procesā.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka, pēc opozīcijas pārstāvju paustā, pirms virzības uz priekšu nav notikusi pietiekami padziļināta citu pašvaldību pieredzes izvērtēšana, lai gan Latvijā jau ir ļoti konkrēti piemēri, kas liek būt piesardzīgiem. Opozīcijas bažas nav tikai par vienu iepirkumu - tās ir par pārvaldības stilu, kurā vispirms tiek izvēlēts politisks virziens, bet tikai pēc tam meklēts pilnvērtīgs ekonomiskais un tehniskais pamatojums.
Plašāku politisku kritiku paudis arī Rīgas domes deputāts Edvards Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”). Viņš norāda: “Daudzu gadu garumā diskusijas par Rīgas ielu apgaismojuma modernizāciju ir skatītas caur Publiskās un privātās partnerības (PPP) prizmu, plānojot piesaistīt privātos līdzekļus aptuveni 60 miljonu eiro vērtam projektam. Pašreizējā Rīgas domes koalīcija ir izvēlējusies šķietami “vieglāko ceļu” - ESKO modeli. Diemžēl šī izvēle nozīmē, ka privātie komersanti varēs gūt ievērojami lielāku peļņu, kamēr pašvaldība faktiski turpinās maksāt augstu cenu par pakalpojumu, pati neuzņemoties procesa vadību.”
Vienlaikus Šlesers ieņem niansētāku pozīciju nekā vienkāršs ESKO noraidījums. Viņš uzsver: “Labāk ir projektu realizēt nekā nedarīt neko. Ja esošā koalīcija nav spējīga patstāvīgi piesaistīt izdevīgu finansējumu un veicināt kvalitatīvu PPP projektu attīstību, tad ESKO finansēts modelis ir “mazākais ļaunums” salīdzinājumā ar pilnīgu stagnāciju.” Taču uzreiz seko arī būtiska politiska diagnoze: “Tomēr šī situācija spilgti ilustrē koalīcijas nespēju strādāt ar mūsdienīgiem finanšu instrumentiem.”
Ne mazāk būtiski ir tas, ka departaments pats atzinis - pirms finansējuma piešķiršanas nav notikušas konsultācijas ar nozaru ministrijām vai pašvaldībām, kur jau realizēti ESKO projekti. Tas nozīmē, ka Rīga faktiski virzās uz priekšu ar dārgu un tehniski sarežģītu modeli, pilnvērtīgi neizvērtējot iepriekšējo pieredzi citur Latvijā.
Šobrīd pašvaldība virza dārgu ESKO modeli bez publiski uzrādīta salīdzinoša finanšu izvērtējuma; iepriekš veiktais audits nav devis pietiekami drošu pamatu, bet skaidra atbildība par to nav redzama; sākotnējā iepirkuma konstrukcijā trūka kritiski svarīgu tehnisko prasību; un Latvijā jau ir konkrēts piemērs - Jēkabpils -, kur ESKO projekts radījis nevis labo praksi, bet gan konfliktus, sadārdzinājumu un tehniskas problēmas.
Jāņem vērā arī tas, ka pati Rīgas pašvaldība šobrīd nespēj skaidri pateikt, cik projekts gala rezultātā maksās, bet vienlaikus jau ir izvēlējusies virzienu. Savukārt citu pašvaldību pieredze rāda, ka šādos projektos tieši tehniskā specifikācija, precīzi un kvalitatīvi aprēķini un līguma griesti ir izšķiroši. Ja šie elementi nav pietiekami skaidri nofiksēti sākumā, vēlākā “energoefektivitāte” var pārvērsties par dārgu kļūdu. Katram pašam jāspriež, vai šādu situāciju atkārtošanās ir sakritība, vai likumsakarība, jo gan “Latvijas valsts ceļus” uzraugošo Satiksmes ministriju, gan Rīgas domi un ĀMD uzraugošo komiteju vada “Progresīvie”.
