Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludinājusi konkursu gandrīz trīs miljonu vērtajam publiskajam iepirkumam, kurā dokumentos jau skaidri salasāmi konkrētie uzvarētāji. Tie ir tie paši, kuri piedalījušies pirms vairāk nekā desmit gadiem iepirkto zemās grīdas tramvaju ražošanā.
Vai tiešām RS ar “Škoda” noslēgusi laulības uz mūžu - “Škoda” tramvaju remonta vajadzībām nāksies izmantot tikai un vienīgi dārgos “Škoda” un ar to saistīto uzņēmumu pakalpojumus līdz pat brīdim, kad tramvajs būs galīgi nolietots un tiks pārkausēts neizteiksmīgā metāla klucī? Bet varbūt tieši tāds arī bija nodoms, pērkot “Škoda” tramvajus? Ja konkursā ļautu piedalīties arī citiem bremžu ražotājiem un to modernizētājiem, visticamāk, cena, kuru rīdzinieku uzņēmumam nāksies maksāt, būtu krietni zemāka.
Domā “Dako”, saki “Škoda” un otrādi
RS konkursa “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija” nolikuma tehniskajā uzdevumā skaidri un nepārprotami norādīts, kāda ražojuma produktam jāuzvar konkursā - proti, bremžu ražotājam “Dako CZ”. Bet tas vēl nav viss. Lai izslēgtu iespējas vēl kādam gribētājam iepirkumā kvalificēties un tādējādi piedāvāt zemāku cenu, tehniskajā uzdevumā teikts, ka “bremžu bloku atjaunošana un modernizācija jāveic saskaņā ar DAKO tehnoloģiju un izmantojot DAKO oriģinālās rezerves daļas”.
Tehniskajā uzdevumā tas skan lakoniski: “Lai nodrošinātu tramvaju Škoda 15T, 15T1, 15T2 un 15T2A nepārtrauktu un drošu ekspluatāciju, nepieciešams veikt bremžu bloku, kuru ražotājs ir DAKO-CZ, a.s. (ID: 46505091) (turpmāk - DAKO) atjaunošanu un modernizāciju. Šī tehniskā uzdevuma izpratnē modernizācija nozīmē bremžu kluču fiksācijas veida maiņa uz pieskrūvējamu piespiedējplāksni sekojošās detaļās - peldošā skava BK5387 un bremžu uzliku turētājs BK5389. (..) Bremžu bloku atjaunošana un modernizācija jāveic saskaņā ar DAKO tehnoloģiju un izmantojot DAKO oriģinālās rezerves daļas.”
Grozies kā gribi, konkursā var kvalificēties pats “Dako” vai arī uzņēmums, kurš ir galvenais “Dako” partneris “Škoda Transportation a.s.”. “Škoda” un “Dako” ir cieši saistīti radniecīgi uzņēmumi. “Dako” dibinātājs ir Josefs Daņeks, kurš pēc studijām Brno koledžā sāka strādāt par tehniķi “Škoda” rūpnīcas bremžu nodaļā Adamovā. 1952. gada beigās viņš kļuva par bremžu izstrādes nodaļas vadītāju un 1956. gadā deva nozīmīgu ieguldījumu “Dako” bremžu sistēmas apstiprināšanā UIC bremžu komitejā. Tas ir sākums sērijveida ražošanai.
Saredzams tikai viens ieguvējs
It kā jau pašsaprotama lieta. RS bilancē šobrīd ir 400 nolietotu bremžu bloku, kuri ir jāatjauno. Kā skaidroja advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris, zvērināts advokāts, publisko iepirkumu prakses grupas vadītājs Māris Brizgo, šādus nolietotus blokus parasti ārā nemet: “Šiem blokiem nolietojušās atsevišķas detaļas - gumijas un citas daļas, ko var vienkārši aizstāt ar jaunām. Tā ir tā saucamā tehniskā apkope, kuras laikā vienkārši nomaina nodilušās detaļas. Bremzes, ikdienā lietojot, cieš no vibrācijas. Pašreizējais stiprinājums bremžu uzlikām nav pats veiksmīgākais. Kā minēts “Rīgas satiksmes” paskaidrojumā, uzņēmuma pārstāvji nesen bija devušies komandējumā uz Prāgas transporta uzņēmumu, kur iepazinušies ar modernizētiem bremžu blokiem. Šiem modernizētajiem blokiem ir pārveidots bremžu uzliku stiprinājums, kas, viņuprāt, it kā esot labāks. Kā man skaidroja Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) tehniskie speciālisti - šis pārveidotais stiprinājums padara ērtāku ikdienas apkalpošanu. Piemēram, to nomaiņu un tamlīdzīgi, bet tas neuzlabo bremžu efektivitāti. Bremzes arī pēc modernizācijas strādās tikpat efektīvi kā pirms tam. Vienkārši apkope kļūs ērtāka. “Rīgas satiksme” vēlas iegūt šo modernizēto bremžu bloku un tāpēc saka - re, kur ir “Dako” bremžu bloks, un mēs to gribam pirkt. Tāpēc tiek radīts butaforisks konkurss, kas paredzēts vienam konkrētam produktam. Tas nav nekāds konkurss - vienkārši parodija. “Rīgas satiksme” caur šo konkursu vēlas nopirkt modernizāciju. Visticamāk, uzņēmums šos 400 bremžu blokus atdos “Dako”, lai nomainītu nodilušās detaļas, uzliktu jaunu stiprinājumu, un tas viss. Konkursā nebūs nekādas konkurences. “Rīgas satiksme” saka, ka konkurence būs, jo konkurēs “Škoda” un “Dako”. Bet “Škoda” arī nedos “Rīgas satiksmei” cita ražotāja produktu, tā pirks no “Dako”. Sanāks tā, ka “Dako” iesniegs savu piedāvājumu, bet “Škoda” iesniegs piedāvājumu, ko ir dabūjusi no “Dako”. Lai arī kurš uzvarēs, tāpat “Dako” būs ieguvējs, jo neviens cits konkursā, pateicoties konkursa noteikumiem, piedalīties nevar.”
Nosūtījām jautājumus RS valdes priekšsēdētājai Džinetai Innusai un arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājai Martai Kotello. No RS saņēmām ziņu, ka atbildes tiekot gatavotas un tās tikšot mums nosūtītas tuvākajās dienās.
Problēmas ar likumu
Kā skaidroja M. Brizgo, notiekošais ir tiešs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iepirkumu likuma pārkāpums: ““Rīgas satiksme” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Likumā ir skaidri un gaiši noteikts, ka iepirkumā nevar ietvert atsauci uz konkrētu preču zīmi. Likums paredz, ka jānorāda konkrētas funkcionālas prasības.”
Par šī konkursa nolikuma atbilstību likumam vaicājām Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājam Artim Lapiņam. Atbildēja biroja komunikācijas vadītāja Una Plaude: “Šobrīd konkrētais iepirkums ir sūdzības izskatīšanas procesā. Kamēr lēmums vēl netiks publicēts, sīkākus komentārus pagaidām nesniegsim.”
Konkurences padomei vaicājām arī, kā saistībā ar šo konkursu vērtēt Konkurences likuma un citu Eiropas Savienības brīvā tirgus un konkurences prasību normas.
Kur tas suns aprakts
Lai stāsts par tramvaju bremzēm būtu saprotamāks, to iespējams salīdzināt ar automašīnu. Pēc tās iegādes parasti ir garantijas laiks, kurā, ja kāds mezgls iziet no ierindas, tas parasti tiek aizvietots ar oriģinālo ražotāja detaļu. Pēc garantijas laika automašīnai vairs nav obligāti jāpērk un jāaizvieto bojātā detaļa ar oriģinālā ražojuma detaļu, jo tas maksā ļoti dārgi. Tikpat kvalitatīvu analogu detaļu var nopirkt lētāk. Konkrētā gadījumā RS to kategoriski negrib darīt. Tādējādi rodas jautājums, vai nav spēkā kāda iepriekšēja vienošanās RS ar “Škoda” un “Dako”.
Kā “nra.lv” skaidroja dzelzceļa ritošā sastāva apkalpošanas nozares inženieri, detaļu daudzveidība arī tramvajiem ir plaša un vienmēr var atrast analogu. Piemēram, konkrēto bremžu suportu var izjaukt un palūgt izgatavot analogu kaut vai Ķīnā atbilstoši tehniskām prasībām un materiālu kvalitātei. Jebkurā gadījumā cena būs zemāka. Tramvajam ir trīs bremžu sistēmas. Viena ir reģeneratīvā bremze, kad tiek bremzēts ar vilces dzinējiem jeb strāvu. Elektromotoros tiek radīts magnētiskais lauks, un tie bremzē. Tās arī ir galvenās ikdienā izmantojamās bremzes. Otra sistēma ir sliežu bremzes. Starp tramvaja riteņiem var redzēt metālisku plāksni - tā ir sliežu bremze, kas tiek izmantota kā avārijas bremze. Trešā bremžu sistēma ir disku bremzes, kuras tiek izmantotas kā rokas bremze. To izmanto, kad tramvajs tiek novietots, vai arī ārkārtas gadījumā.
Kā paskaidroja M. Brizgo, DLRR jau nav iebildumu par “Dako” dalību konkursā: “Ja “Dako” zinās, ka DLRR un citi uzņēmumi piedalās konkursā, viņi noteikti piedāvās citu cenu. Varbūt viņi arī uzvarēs konkursā, bet dodiet iespēju visiem piedalīties. Galvenais, lai būtu godīga konkurence. Šobrīd nekas nav godīgi. Piemēram, DLRR ir saražojis Daugavpilij tramvajus, kuriem uzstādītas “Dako” bremzes. Viņiem ir savstarpējas attiecības un komunikācija. DLRR saskatīja iespēju sadarbībai ar “Dako”. Respektīvi, DLRR varētu veikt apkopi tepat Daugavpilī, vienojoties ar “Dako” par dalīšanos ar tehnoloģiju. Noslēgtu savā starpā līgumu, piedalītos konkursā un, iespējams, arī vinnētu. Bet “Dako” atteicās no šādas sadarbības, sakot, ka tas viņus neinteresē. Mums ir arī sarakste starp abu uzņēmumu pārstāvjiem, kur “Dako” atsakās no šādas sadarbības. Šajos apstākļos DLRR saprot, ka nav citu variantu kā apstrīdēt konkursa prasības. Šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs jau ir izskatījis šo iesniegumu, bet lieta nav vienkārša. IUB izlēma piesaistīt ekspertu, kurš specifiski pārzina bremžu sistēmas. Galīgā IUB lēmuma termiņš pagarināts līdz 5. novembrim. Protams, RS mēģina “aizsargāties” ar argumentiem par pasažieru drošību un saka, ka obligāti vajag tieši oriģinālās “Dako” rezerves daļas. Bet mēs viņiem jautājām - kāpēc jūs domājat, ka, piemēram, DLRR taisīs kaut ko tādu, kas būtu nedrošs? Ir taču normatīvo aktu prasības, kas nosaka, kādā veidā vienu vai otru lietu izstrādā, sertificē, saskaņo un tamlīdzīgi - to visu DLRR nodrošinās. Viņi arī Daugavpilij saražoja tramvajus, un viss strādā, vilcienus apkalpo, un viss strādā. Mēs mēģinām teikt, ka DLRR pieredze ar dzelzceļa ritošo sastāvu ir pielīdzināma tramvajiem. Līdz ar to ir absurdi teikt, ka viņi nemācēs tikt galā ar tramvajiem. Bet “Rīgas satiksme” kaut kā ļoti negrib šo visu dzirdēt.”
Saimnieciskam pasūtītājam laulība uz mūžu nav jāslēdz
Ja pircējs nevēlas būt saistīts ar piegādāto ražotāja izstrādājumu uz mūžu, tā nav problēma, un pasaules praksē jau pirkumu brīdī tiek atrunāts arī jautājums par detaļu nomaiņu un to aizvietošanu. M. Brizgo atminējās labās prakses piemēru ar “Elron”/”Eesti Liinirongid AS” - Igaunijas valsts pasažieru dzelzceļa pārvadājumu operatoru jeb vienkāršāk “Elron”: “Viņi, pērkot sarežģītu sliežu transportlīdzekli, cenšas panākt to, lai ražotājs nevarētu pēc tam ierobežot apkopes nosacījumus un likt pasūtītājam pirkt tikai oriģinālās detaļas. Tāpat arī to, ka ražotājs līdz ar ražojumu dod līdzi arī detaļu rasējumus. Bieži vien ražotāji pēc detaļas izstrādāšanas savus tehniskos rasējumus nevienam nedod, līdz ar to ir grūtības pasūtīt attiecīgās daļas izgatavošanu citur. Labs pasūtītājs, jau pērkot transportlīdzekļus, cenšas līgumā nodrošināt, ka līgumā nav šādas individuālo īpašumtiesību aizsardzības un tiek doti rasējumi. Pasūtītājs pēc tam šo detaļu varēs iegūt lētāk, bet oriģinālais ražotājs zinās par konkurenci un uzreiz piedāvās citu cenu. Tas pats attiecas arī uz programmēšanu un testēšanu, kam nepieciešama speciāla programmatūra. Konkrētā gadījumā tāda ir tikai “Škoda” rīcībā un viņi ar to nedalās. Arī bremžu bloki ir tajā integrēti. Respektīvi, paši varam saražot, bet nevarēsim notestēt. Tās ir tās lietas, kuras pasūtītājam bija jau sākotnēji jānovērš. Varbūt tā ir vienkārši nezināšana. Bet varbūt arī nē. Var jau vilkt visādas paralēles, taču nevienu gan neapvainoju, bet... tomēr “Škoda” kaut kādā ziņā ir un paliek “Rīgas satiksmes” favorīts.”
Mēs turpināsim skaidrot, vai “Škoda” tramvaju bremzes patiesi ir RS lāsts vai tomēr tā ir sena pušu vienošanās uz savstarpēji izdevīgiem, bet rīdziniekiem ļoti neizdevīgiem pamatiem.
