Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Maksims Šaicāns izbeidzis kriminālprocesu pret t.s. Lemberga lietā arestētās mantas bijušo glabātāju – bijušo Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Galvenais kriminālprocesa izbeigšanas motīvs - t.s. Lemberga lietā it kā arestētā manta, kura atbilstīgi Ģenerālprokuratūras prokurora 2007. gada decembra lēmumam bija jāglabā R. Meroni, bet atbilstīgi Rīgas apgabaltiesas 2020. augusta lēmuma bija jānodod glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA),
nemaz nav bijusi arestēta!
Mīļie cilvēki - kas tad tas tāds? Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs 2007. gada decembrī pieņēma lēmumu par mantas arestu, kuru apstiprināja izmeklēšanas tiesnese Dzintra Balta (šobrīd jau Augstākās tiesas senatore). Balstoties tieši uz šo prokurora lēmumu, R. Meroni ir pilnībā pārņēmis kontroli pār Ventspils lielajiem tranzītbiznesa uzņēmumiem, kuros viņš jau ir deklarēts arī par patieso labuma guvēju. Savukārt Rīgas apgabaltiesa gan pirmajā, gan otrajā instancē lēma par šīs it kā “arestētās” mantas konfiskāciju! Bet, saskaņā ar pastāvošo judikatūru, konfiskācijai tiek pakļauta tikai tā manta, kurai ir bijis uzlikts arests.
Ko nu?
Kriminālprocess pret R. Meroni izbeigts jau šā gada 10. aprīlī - liecina “Neatkarīgajai” izsniegtā anonimizētā lēmuma kopija.
Jāatgādina, ka kriminālprocess tika uzsākts pēc Rīgas apgabaltiesas iniciatīvas, kura vispirms pieņēma lēmumu “atcelt R. Meroni no mantas glabātāja” t.s. Lemberga lietā. Arestētā manta R. Meroni bija jānodod Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA). Bet tad sākās īsts “riņķa dancis” un R. Meroni nekādu mantu NVA nenodeva.
Tad Rīgas apgabaltiesa pieprasīja Valsts policijai izvērtēt R. Meroni rīcību un tika ierosināts kriminālprocess, kurš tika izmeklēts vairāk nekā trīs gadus un nu ir izbeigts.
“Persona 1”
Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam tika lūgts dot iespēju iepazīties ar lēmumu par minētā kriminālprocesa izbeigšanu. Šis lūgums tika apmierināts, tomēr otrs lūgums - atļaut iepazīties arī ar izbeigtās krimināllietas materiāliem - tika noraidīts.
Tiesības žurnālistiem iepazīties ar izbeigtas krimināllietas materiāliem Kriminālprocesa likumā ir paredzētas jau kopš 2018. gada. Tomēr šādas tiesības vairāk gan ir deklaratīvas, jo žurnālistu lūgumi lielākoties tiek noraidīti.
Šajā gadījumā lūgums iepazīties ar krimināllietas materiāliem tika noraidīts tāpēc, ka tas, kas sabiedrību varētu interesēt šajā lietā, esot redzams jau “Neatkarīgajai” izsniegtajā lēmumā par krimināllietas izbeigšanu (tālāk redzēsim, ka tā gluži nav). Turklāt kriminālprocess izbeigts uz personu reabilitējošiem pamatiem. Šis atteikuma iemesls savukārt nepārprotami liecina, ka kriminālprocess pirms četriem gadiem tika uzsākts pret kādu konkrētu personu. Kura gan ir šī persona?
Lai gan “Neatkarīgajai” izsniegtais lēmums ir anonimizēts, tomēr lēmuma teksts nerada pilnīgi nekādas šaubas, ka kriminālprocess tika uzsākts tieši pret R. Meroni, kurš anonimizētajā lēmuma variantā tiek saukts par “Personu 1”. Diemžēl pārējās lēmumā minētās “Personas” ar citiem numuriem tik pārliecinoši atšifrējamas nav.
Kurā līmenī tiek piesegts?
Kāpēc lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret R. Meroni ir sabiedriski tik svarīgs? Tāpēc, ka tas liecina par Latvijas varas iestāžu pilnīgu nespēju milzīgu aktīvu (2007. gadā tie esot bijuši 300 miljoni!) pārvaldīšanā.
Ar ko šī nespēja ir skaidrojama? Ar augstu valsts amatpersonu neiedomājamu nekompetenci? Ar dažu personu nesodāmības statusu? Ar visaugstākā līmeņa korupciju?
Cerams, ka to izdosies noskaidrot vismaz tad, kad pašreizējai varas elitei vara izšļuks no rokām. Agri vai vēlu tā būs. Publiskas informācijas, ko interesentiem analizēt šajā sakarā, ir pietiekami daudz. Bet šīs publiskās informācijas pārbagātība arī liecina, ka, izmantojot tikai žurnālistiskas metodes, patiesību šajā gadījumā noskaidrot nav iespējams.
Čemodāns ar dokumentiem neesot bijis
Stāsts par “arestēto mantu”, kas, izrādās, nemaz nav bijusi arestēta, sākās 2007. gada 17. decembrī (t.i., pirms gandrīz 18 gadiem!), kad Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs parakstīja protokolu par aresta uzlikšanu mantai, par kuru tika apgalvots, ka tā piederot tobrīd Ventspils mēram Aivaram Lembergam un viņa bērniem - Anrijam un Līgai Lembergiem. Protokols liecina, ka aresta uzlikšanas procedūrā piedalījās arī prokurors Māris Urbāns, pats R. Meroni, kā arī tulka - speciālista statusā tobrīd t.s. Lemberga oponentu pārstāvis zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps. Tobrīd M. Kvēpam bija labas attiecības ar R. Meroni, bet vēlāk viņš šveicietim kļuva par “ienaidnieku Nr. 1”.
Aresta uzlikšana esot notikusi ne jau oficiālā prokuratūras iestādē, bet gan kādā Pārdaugavas viesnīcā vai tās restorānā.
Arestētā manta pēc reālas mantas nemaz neizskatījās, jo arestētas bija “patiesā labuma guvēja tiesības”, “uzrādītāja akcijas”, tiesības atgūt aizdevumus, pienākumi atdot parādus u.tml.
“Arestētā manta” turpat Pārdaugavas viesnīcā tika nodota glabāšanā R. Meroni, kurš par mantas saņemšanu parakstījās protokolā, vienlaicīgi apliecinot, ka saprot savu atbildību, ja viņam uzticētā manta tiks izšķērdēta, atsavināta vai slēpta.
Kā tiesā liecināja advokāts M. Kvēps, nebija tā, ka R. Meroni atnāca ar čemodānu pilnu ar dokumentiem (līgumi, pilnvarojumi, aizdevuma līgumi; uzrādītāja akcijas, kurām jau pilnīgi noteikti tur bija jābūt u.tml.), kas apliecinātu aresta lēmumā minētās tiesības uz reālu mantu. Un nebija tā, ka prokurori, vispirms pārliecinoties, ka arestētā manta (dokumenti, akciju sertifikāti u.tml.) tiešām eksistē, šo čemodānu pēc tam nodevuši glabāšanā atpakaļ R. Meroni - nē, nu tā nav bijis.
Mantas glabātāja statuss - iespēja bagātināties
Ieguvis mantas glabātāja tiesības, R. Meroni pārņēma pilnu kontroli pār Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem (pirmām kārtām jau AS “Ventbunkers”, AS “Latvijas naftas tranzīts”, AS “Kālija parks” u.c.). Viņš pat vairs nerēķinājās ar citiem šo lielo uzņēmējsabiedrību “patiesajiem labuma guvējiem”. Tostarp, balstoties uz “aresta orderi” (tā R. Meroni sauca protokolu par aresta uzlikšanu “mantai”), R. Meroni faktiski pārstāja rēķināties arī ar tolaik pat ļoti varenajiem t.s. Lemberga oponentiem - miljonāriem Oļegu Stepanovu, Olafu Berķi, Igoru Skoku, Genādiju Ševcovu.
Bet tad no t.s. Lemberga oponentiem, pateicoties kuru pūliņiem 2006. gadā jaunu spēku un virzību bija ieguvis jau 1999. gadā pēc politiķu iniciatīvas uzsāktais t.s. Lemberga kriminālprocess - tieši no “Lemberga oponentiem” - sāka uz tiesu plūst sūdzību straume par to, ka R. Meroni pārsniedz savas pilnvaras un mantas glabātāja statuss viņam ir jāatņem. Tiesa visu to ignorēja.
Ieinteresēto personu sašutums par R. Meroni rīcību ar arestēto mantu kulmināciju sasniedza 2016. gada septembrī, kad R. Meroni pilnībā kontrolētā AS “Latvijas naftas tranzīts” pārdeva 45,2 miljonus (43,25%) “Ventspils naftas” akciju starptautiskā kapitāla uzņēmumam “Euromin”. Par katru šajā darījumā pārdoto “Ventspils naftas” akciju tika samaksāts 1,77 eiro, un AS “Latvijas naftas tranzīts” saņēma 80 miljonus eiro.
Bet, bet, bet! Jau dažas nedēļas vēlāk “Euromin” paziņoja, ka ir gatava citu akcionāru īpašumā vēl atlikušās “Ventspils naftas” akcijas atpirkt par krietni augstāku cenu - 3,12 eiro gabalā!
Tomēr arī tā vēl nebija gala cena - balstoties uz oficiālu finanšu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija “Euromin” lika “Ventspils naftas” akcijas atpirkt par 4,56 eiro gabalā.
Viegli aprēķināt - ja AS “Latvijas naftas tranzīts” tai piederošās akcijas būtu pārdevusi par šādu cenu, tā būtu saņēmusi par 126 miljoniem eiro vairāk!
Pierādāmi miljonu zaudējumi!
Kaut kas tāds Latvijas ekonomisko attiecību vēsturē vēl nebija bijis. Nu kur vēl uzskatāmāk: akciju cenas visas publiski zināmas - paņem rokā kalkulatoru un aprēķini zaudējumus, tostarp arestētajai mantai (AS “Latvijas naftas tranzīts” kontrolpakete pieder AS “Ventbunkers”, kurā arī arestētas patiesā labuma guvēja tiesības; AS “Ventbunkers” kontrolpakete pieder kompānijām, kurās arestētas patiesā labuma guvēja tiesības un nodotas glabāšanā R. Meroni utt.)!
Visskaļāk sašutumu par šo R. Meroni organizēto “Ventspils naftas” akciju darījumu tiesā pauda cietušā “T 2 Terminal” (“Man-Tess” mantinieks) pārstāvis zvērināts advokāts Gatis Dirnēns. Tomēr tiesa viņa teikto ignorēja. Cietušā pārstāvis rakstīja arī vairākus iesniegumus valsts augstākajām amatpersonām. Arī tie tika ignorēti.
Noplūst pat banku kontu izdrukas
Bet tad līdz vairākiem medijiem noplūda R. Meroni kontrolēto uzņēmumu banku kontu izdrukas. Tās liecināja par aizdomīgiem darījumiem ar it kā arestētajiem aktīviem, paša R. Meroni ļoti grezno dzīvi no minēto uzņēmumu līdzekļiem, dārgiem pirkumiem, partiju un atsevišķu politiķu finansēšanu, nedabiski dāsnu finansējumu atsevišķiem advokātu birojiem u.tml.
Varas elitei - kā pīlei ūdens.
“Es biju varens un būšu varens”
Tomēr pienāca brīdis, kad pat tiesai mērs bija pilns. 2020. gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tiesneses Irīnas Jansones (šobrīd jau AT senatore) vadībā pieņēma lēmumu “atcelt R. Meroni no mantas glabātāja”. Ar šo lēmumu R. Meroni tika uzlikts pienākums nodot arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA).
Tad sākās komēdija (varbūt tomēr tā bija traģēdija?), kas izpaudās kā sarakste starp atcelto glabātāju R. Meroni, iecelto glabātāju NVA, procesa virzītāju Rīgas apgabaltiesu un Tieslietu ministriju.
Sarakstes būtība - R. Meroni no savām pilnvarām atteikties netaisās. Viņš jutās pat tik labi “piesegts”, ka atļāvās Rīgas apgabaltiesai pārmest - kāpēc jūs man rakstāt angļu valodā, nevis kādā no Šveices oficiālajām valodām?
Uz to Rīgas apgabaltiesa bija pat spiesta skaidroties, ka iepriekš R. Meroni ar tiesu taču rakstiski ir komunicējis tieši angļu valodā un arī liecības tiesā viņš ir sniedzis angļu valodā. Turklāt viņš nemaz nav norādījis, kādā tad no Šveices oficiālajām valodām ar viņu būtu bijis jākomunicē. Šveicē oficiāli ir četras valsts valodas - franču, vācu, itāļu un retoromāņu.
Tad R. Meroni nedaudz tā kā atmaiga - nu labi, rakstiet man kādā no Šveices oficiālajām vai angļu valodā. Bet mantu es varu NVA atdot tikai tā, kā to saņēmu - protokola veidā. Atbrauciet pie manis uz Šveici, tad es to protokolu parakstīšu - piedāvāja R. Meroni.
Prokurori, kur noslēpāt akcijas?
Bet būtiskākais, ko R. Meroni šajā sarakstē pateica - pirmkārt, mantas aresta lēmums jau nemaz nav izpildīts, jo lēmuma pieņēmējs (Latvijas Ģenerālprokuratūra) nav nosūtījis tiesiskās palīdzības lūgumus uz valstīm, kurās “arestētā manta” atradās - Britu Virdžīnām, Apvienoto Karalisti, Lihtenšteinu, Nīderlandi, Nīderlandes Antiļām, Šveici, Bahamām.
Cita starpā tiesas procesa laikā cietušā pārstāvis, apsūdzētie, viņu advokāti, dažādu sūdzību iesniedzēji daudzkārt aicināja beidzot taču arestēt “mantu” pa īstam, nosūtot tiesiskās palīdzības lūgumus uz attiecīgajām jurisdikcijām! Viss velti.
Cita starpā tiesiskās palīdzības lūgumi uz ārvalstīm ir nosūtīti pilnīgi visos gadījumos, kad pieņemti lēmumi par mantas arestiem - izņemot par to mantu, kas tika nodota glabāšanā R. Meroni. Vai tas tiešām nav vairāk nekā aizdomīgi?
Otrkārt, R. Meroni vēstulēs NVA un Rīgas apgabaltiesai norādīja, ka “papīra formāta akcijas”, kas apliecina īpašuma tiesības, viņš ir nodevis prokuroriem daudzajās pratināšanas reizēs, līdz ar to šīm akcijām “papīra formātā” ir jāatrodas krimināllietas materiālos!
Tā gan, lūk, bija sensācija, jo šādi akciju sertifikāti iztiesājamās lietas materiālos neatradās.
Ja R. Meroni liecina taisnību, tad prokurori šos akciju sertifikātus ir paslēpuši kaut kādos citos kriminālprocesos. Kāpēc viņi tā varētu būt darījuši? Vai ne tāpēc, lai neviens nevarētu iejaukties R. Meroni darbībās ar Ventspils lielajiem tranzītbiznesa uzņēmumiem? Cita iemesla nevarētu būt.
Lūzuma punkts
Rīgas apgabaltiesa vairākkārt norādīja, ka visādas R. Meroni aizbildināšanās (piemēram, par prasību rakstīt viņam kādā no Šveices valsts valodām) vērtē kā vilcināšanos izpildīt tiesas lēmumu, ar kuru viņam tika uzlikts pienākums nodot arestēto mantu NVA.
Tad Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa 2021. gada 22. februārī t.s. Lemberga lietā pasludināja saīsināto spriedumu. Vienlaicīgi tika pieņemts arī blakuslēmums, ar kuru Valsts policijai tika uzdots izvērtēt, vai pret tolaik jau bijušo arestētās mantas glabātāju t.s. Lemberga lietā, Šveices juristu Rudolfu Meroni nav uzsākams kriminālprocess par tiesas lēmuma apzinātu nepildīšanu un arestētās mantas nenodošanu NVA. Tā kā neviens no procesa dalībniekiem t.s. Lemberga krimināllietā minēto blakuslēmumu nepārsūdzēja, Rīgas apgabaltiesa pieņemto blakuslēmumu 2021. gada 22. jūnijā nosūtīja izpildei Valsts policijai.
Vēl pēc pusotra mēneša - 2021. gada 3. augustā (t.i., pirms vairāk nekā četriem gadiem) - Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes galvenā inspektore Veronika Čuprika, “izskatot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 22. februāra blakus lēmumu”, uzsāka kriminālprocesu - kā tagad redzams, nevis tikai par faktu, bet gan konkrēti pret R. Meroni.
Kā jau raksta sākumā teikts, šis kriminālprocess tika izbeigts šā gada 10. aprīlī - tātad tas tika izmeklēts trīs gadus un astoņus mēnešus.
Kam gan te jāpievērš uzmanība - kriminālprocesu uzsāka V. Čuprika, bet izbeidza cits izmeklētājs M. Šaicāns; kriminālprocess tika pabeigts citā Valsts policijas struktūrvienībā (Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē) nekā uzsākts (Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē).
Kāpēc izmeklēšanas laikā mainīts procesa virzītājs, droši vien varētu uzzināt, ja žurnālistam ļautu iepazīties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem. Tāpat tad varētu uzzināt, kurš konkrēti bija šīs krimināllietas uzraugošais prokurors. “Neatkarīgajai” izsniegtajā lēmumā tikai minēts, ka “lēmuma kopija nosūtīta Rīgas Austrumu prokuratūrai”, nekonkretizējot, kuram prokuroram.
Bet kāpēc ne Ģenerālprokuratūrai, kuras prokurori parasti ir uzraudzījuši visdažādākos ar R. Meroni vārdu saistītos kriminālprocesu atzarus (piemēram, t.s. Artusa Kaimiņa lietu uzraudzīja Ģenerālprokuratūras prokurors Māris Urbāns)?
Nevainīgs!
Ar kādu motivāciju izbeigts kriminālprocess pret R. Meroni?
Nav konstatējama noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvā puse, proti, R. Meroni neesot ar tīšu nodomu kavējis vai novilcinājis tiesas lēmuma izpildi. Sarakstē ar NVA un Rīgas apgabaltiesu R. Meroni vairākkārt ir piedāvājis nodot arestēto mantu NVA tāpat, kā to 2007. gadā ir saņēmis no Latvijas prokuroriem - protokola veidā. Viņš pat piedāvājis konkrētus laikus, kad gatavs uzņemt NVA pārstāvjus pie sevis Šveicē - protokola parakstīšanai.
Turpretī NVA ir atteikusies pieņemt mantu protokola veidā, jo šāds protokols “nenodrošinātu reālu valdījumu pār konkrēto mantu”, nenodrošinātu tiesības, “kas ļautu ietekmēt darījumus un attiecīgi nodrošināt arestētās mantas saglabāšanu”, teikts Valsts policijas inspektora lēmumā.
Tāpat R. Meroni darbībās nav saskatāma arī nozieguma objektīvā puse, jo viņam jau nekas nav ticis reāli nodots - tikai protokols par mantas arestu. Turklāt prokurora A. Mežsarga “2007. gada 17. decembra lēmums par aresta uzlikšanu mantai nav izpildīts Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Tas nav atzīts un piemērots attiecīgajās jurisdikcijās, līdz ar to ārvalstīs esošā manta nav arestēta. Lēmumā minētās mantas esamības saglabāšana nav garantēta ar attiecīgajās valstīs atzītiem tiesiskiem lēmumiem”, tā pavisam oficiāli atzinis Valsts policijas inspektors un viņa lēmumu apstiprinājis uzraugošais prokurors.
Mīļie cilvēki! Izrādās, manta nemaz nav bijusi “arestēta”, bet, balstoties uz “mantas” “aresta orderi”, R. Meroni to ir lietojis un faktiski pievācis? Tas nu gan ir bijis ienesīgs kriminālprocess! Vai tiešām ne ar vienu no varas elites par šo piesegšanu viņš nav dalījies?
Bet Rīgas apgabaltiesa divās instancēs ir lēmusi par nearestētas mantas konfiskāciju. Vai tiešām Rīgas apgabaltiesas tiesneši nezina krimināltiesības?
Ilūzijas var būt, bet tās pārņemt nevar
Valsts policijas inspektora izbeigtā kriminālprocesa ietvaros vērtēta arī iespējamā NVA atbildība mantas nepārņemšanā.
Nē, NVA nav kavējusi mantas pārņemšanu, jo ir “pamatota” NVA nepiekrišana “[Personas 1] izteiktajam mantas nodošanas veidam - formālai protokola parakstīšanai”. Loģiski secināts: “Mantas nodošana glabāšanā nevar būt iluzora, bet tai ir jābūt konkrētai un reālai, kas nodrošina reālu valdījumu pār konkrēto mantu.”
Bet kurš tad ir vainīgs?
Uzdot šādu jautājumu ir vairāk nekā loģiski, jo reālā manta, kontroli pār kuru nodrošināja it kā arestētās (izrādās - reāli nearestētās), bet pilnīgi noteikti no valsts amatpersonu puses garantētās R. Meroni “tiesības”, ir faktiski izčibējusi. Par tās patiesajiem labuma guvējiem jau reģistrēti reālais mantas glabātājs R. Meroni un par viņa grāmatvedi sauktā Urzula Haranda (Ursula Harrand) - tie ir oficiāli Uzņēmumu reģistra dati no datu bāzes “Firmas.lv”.
Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu liecina, ka, protams, Valsts policijas inspektori nav uzdrošinājušies kaut ko paprasīt Ģenerālprokuratūrai - piemēram, kāpēc arests netika uzlikts reālai mantai, bet tikai “kaut kur gaisā virmojošām” “tiesībām”; kāpēc netika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi attiecīgajām valstīm un jurisdikcijām, lai mantas arests tiktu reāli izpildīts; kāpēc netika reaģēts, kad tika kliegtin kliegts par reālu pilnvaru pārkāpumu u.tml.?
“Mantas” “aresta” brīdī klātesošie prokurori A. Mežsargs un M. Urbāns jau ir devušies izdienas pensijā. Tāpat izdienas pensijā ir devušies apsūdzības uzturētāji t.s. Lemberga lietā bijušie prokurori Jānis Ilsteris un Ilga Paegle.
Vairākus lēmumus par mantas arestu t.s. Lemberga lietā ir pieņēmis arī bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss. Piemēram, viņš daļēji ir atcēlis arestu šeit aprakstītajai “mantai” (dažādām tiesībām u.tml.) attiecībā uz Līgu Lembergu. Bet, kā zināms, J. Juriss tagad jau ir sasniedzis jurista karjeras augstākos “griestus”, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi. Nezin kāpēc J. Juriss tomēr grib atpakaļ uz Ģenerālprokuratūru, piesakot savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Varbūt viņam rūp tieši (ne)arestētās mantas liktenis?
