No ziemas miega ir pamodušies lēnīgie krupji. Tie dodas pāri autoceļiem, lai nokļūtu nārstošanas vietās. Tomēr daudzi no abiniekiem nesasniedz savu mērķi un kļūst par automašīnu riepu upuriem. Katru gadu uz Latvijas autoceļiem tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
Šogad migrācija ir sākusies ievērojami agrāk, un par to “nra.lv” pārliecinājās klātienē, skaitot bojāgājušos krupīšus, kuru dzīvi pārtraukuši neapzinīgi autobraucēji. Abinieku pamošanās saistīta ar siltā laika iestāšanos, kas tos ir pamodinājis agrāk nekā citus gadus - līdzko temperatūra sasniedz vismaz +5 °C un laikapstākļi ir lietaini, krupji mostas no ziemas miega un dodas uz nārsta vietām. Ik gadu krupju migrācijas laiks atšķiras. Krupji lielākoties migrē diennakts tumšajā laikā (starp plkst. 21.00 un 23.00), tomēr šogad visa daba ir pārsteigusi ar pāragru pamošanos no ziemas miega. Abinieku migrēšana notiek arī agrā pievakarē, līdz ar to visiem jābūt vērīgiem un iespēju robežās jāpalīdz nokļūt tajā ceļa pusē, uz kuru tie tik mērķtiecīgi virzās.
Arī šogad Dabas aizsardzības pārvalde aicinājusi pieteikties brīvprātīgos kampaņā "Misija - KRUPIS. Izglāb princi!". Pieteikties misijai var pārvaldes kampaņas vietnē “Misija - KRUPIS”, aizpildot pieteikuma anketu. Glābšanas darbiem nepieciešamais ekipējums ir cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis. Šobrīd apzināts ir 51 ceļa posms uz Latvijas autoceļiem, kur ik gadu notiek aktīva abinieku migrācija. Precīzas migrācijas punktu atrašanās vietas pieejamas vietnē “Misija - KRUPIS”, un tie ir 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, 7 Latgales un 5 Zemgales ceļu posmi.
Kā “nra.lv” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, dati par izglābtajiem un bojā gājušajiem abiniekiem būs pieejami nākamnedēļ. Viņa prognozē, ka migrācija šobrīd iet uz beigām. Kā norāda I. Reinika, pērn astoņu dienu laikā visā Latvijā uz autoceļiem tika izglābti 1226 krupji un vēl vairāki simti citu abinieku, pārnesot tos drošībā no ceļa brauktuves uz ceļa malu.
“nra.lv” Brantu pagastā pie Brantu dzirnavezera uz ceļa Smiltene-Rauna 21. aprīlī saskaitīja 210 nobrauktus krupīšus. Iespējams, to ir vēl vairāk un arī būs, jo krupju migrācija vēl nav beigusies. Brantu pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Lai saudzētu šos abiniekus, auto vadītāji tiek aicināti būt iejūtīgiem un saprotošiem pret pilnīgi nekaitīgajiem radījumiem, kuri ir čakli palīgi dārzā un iznīcina gliemežus. Krupja pamatbarība ir dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet arī viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība. Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos, lauku sētās, bet pavasarī mostas un dodas turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Tā kā daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.
Latvijā sastopamas 11 abinieku sugas, skaidro Nacionālā enciklopēdija. Sarkanvēdera ugunskrupis ir reta un aizsargājama suga. Sastopams galvenokārt Daugavpils un Ilūkstes novada dienvidu daļā. Brūnais varžkrupis - vienīgā Latvijas abinieku suga ar vertikālām acu zīlītēm. Samērā reta, īpaši aizsargājama suga. Latvijā ir trīs krupju dzimtas sugas. Tām pieder dzīvnieki ar grubuļainu, daļēji pārragotu, indes dziedzeriem bagātu ādu. Saskarsmē ar cilvēka ādu krupju toksīni ir nekaitīgi. Parastais krupis sasniedz 15 cm garumu, mugurpuses krāsojums pelēcīgs vai brūngans. Neskatoties uz ādas toksīniem, to medī putni, lapsas, caunveidīgie un zalkši. Zaļais krupis sasniedz 10 cm garumu, mugurpuses krāsojumā lieli, tumši zaļi plankumi uz gaiša fona. Sastopams pārsvarā kultūrainavās un apdzīvotās vietās, biežāk sastopams Latvijas austrumu daļā.
Smilšu krupis apdzīvo jūras piekrasti, smilšu karjerus, kultūrainavas. Latvijā ļoti reta un nevienmērīgi izplatīta suga; atrasts Piejūras zemienē, ziemeļrietumu Kurzemē, Zemgalē uz austrumiem līdz Ilūkstes novadam. Eiropas kokvarde - īpaši aizsargājama suga. Kokvarde Latvijā parādījās, pateicoties Rīgas zoodārza reintrodukcijas programmai 1988.-1992. gadā, kad Kurzemes dienvidu daļā tika izlaisti vairāk nekā 4000 nebrīvē savairotu jauno īpatņu, kuru vecāku izcelsmes zeme bija Baltkrievija.
