Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss vakar kārtējo reizi veica neiespējamo misiju - piedāvāja pirkt tāda uzņēmuma akcijas, kas pagājušajā gadā strādājis ar 118 miljonu eiro zaudējumiem, sasniedzis negatīvu pašu kapitālu 166 miljonu eiro apmērā un uzkrājis īstermiņa parādus, kas par 213 miljoniem eiro lielāki nekā īstermiņa aktīvi; kas skaitās nopircis 50 lidmašīnas un apņēmies nopirkt vēl 50 lidmašīnas ar dzinējiem, kuri jau saražošanas brīdī ir brāķi.
“airBaltic” lidmašīnas turpina pacelties gaisā pretēji veselā saprāta spriedumiem, ka ar tādu parādu nastu tas nemaz nav iespējams. Tomēr uzņēmums funkcionē un vakar atskaitījās par pagājušo gadu, ka attiecībā pret aizpagājušo gadu "airBaltic" koncerna apgrozījums pieaudzis par 11,9% līdz 747,6 miljoniem eiro, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 13% un sasniedzis 5,1 miljonu, ka veikto lidojumu skaits audzis un pasažieru vietu aizpildījuma rādītājs arī audzis. Ja investori varētu nopirkt katru no šiem pieauguma rādītājiem atsevišķi, tad šo rādītāju cenām izsolēs būtu jāaiziet līdz kosmiskiem augstumiem. Taču visi šie rādītāji jāpērk kopā ar zaudējumiem un parādiem, kuru dēļ par uzņēmuma akcijām nevis pircējiem kaut kas jāmaksā, bet drīzāk akciju pārdevējiem jāpiemaksā, lai šādas akcijas kāds pirktu (kļūtu par stratēģisko investoru?). Līdz šim par “airBaltic” akcijām pati sev maksājusi vienīgi Latvijas valsts.
Kaut mikroskopiskas “airBaltic” akciju paketes līdzīpašnieks skaitās Larss Tūsens, kura iepriekšējā saimnieciskā darbība raisa aizdomas, ka viņa bizness ir nevis akciju pirkšana, bet viņa uzvārda lietošanas tiesību pārdošana; pirms viņa tas pats attiecās uz Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Lai gan tas datēts jau pēc pārskata gada beigām, pamanāmu vietu "airBaltic" 2024. gada prezentācijā aizņēma stāsts par reāla uzņēmuma “Lufthansa” iesaistīšanās darījumos ar “airBaltic” kapitālu. Ne “airBaltic", ne “Lufthansa” sniegtā informācija nav pietiekama, lai šo darījumu jēgu saprastu.
No uzņēmuma sagatavotā 2024. gada pārskata un uzņēmuma vadītāju sniegtajām atbildēm šī pārskata prezentācijas pasākumā rodas skaidrība par vismaz dažiem apstākļiem, kuru dēļ “airBaltic” ekspansīvā izaugsme ietver sevī tikpat ekspansīvu zaudējumu pieaugumu. Jāatgādina, ka 2023. gadā uzņēmums bija spējis iegrāmatot 33,6 miljonu eiro peļņu, ap kuru gan klīda pieņēmumi, ka peļņa vairāk parāda grāmatvežu veiklību nekā uzņēmuma prasmes visos citos saimnieciskās darbības virzienos. Tagadējos zaudējumus varētu traktēt kā apliecinājumu šiem nostāstiem, ka zaudējumi “airBaltic” bijuši vienmēr, bet iegrāmatoti tie ne visos kalendārajos gados.
Par zaudējumu galveno iemeslu atzītas problēmas ar ASV ražotāja "Pratt & Whitney" dzinējiem, ar kuriem aprīkotas “airBaltic” izmantotās lidmašīnas “Airbus A220-300". To konstrukcijā ieviesti būtiski jauninājumi salīdzinājumā ar lidmašīnām, kādas tika būvētas un joprojām tiek būvētas pēc agrāku laiku šabloniem. Šo tagad kā “Airbus” apzīmēto lidmašīnu konstruēšana un būve notika Kanādā un izrādījās tik sarežģīta, ka aviobūvētājs praktiski izputēja un bija spiests atdot savas iestrādes "Airbus".
Nu jau gadus desmit, kā šīs lidmašīnas gaisā turas, taču ar problēmām, starp kurām pamanāmākā "Pratt & Whitney" piegādāto lidmašīnu dzinēju mazspēja. Savulaik šie dzinēji tika reklamēti kā kaut kas sevišķi smalks un moderns, kas samazinot degvielas patēriņu lidojumiem, taču tagad atklājas, ka degvielas patēriņa samazinājuma galvenais paņēmiens ir šo dzinēju nespēja dzīt lidmašīnas. Kamēr “airBaltic” u.c. modernizēties gribošu aviokompāniju lidmašīnas stāv lidlaukos, tās tiešām degvielu nepatērē un CO2 emisijas nerada. Bet - zaudējumus stāvošas lidmašīnas rada noteikti.
“airBaltic” atzīst, ka tam pērn nācies piemaksāt 40,4 miljonus eiro par smalko dzinēju detaļu paātrinātu, pirms sākotnēji plānotām tehniskajām apkopēm veiktu nomaiņu, jo detaļas saražotas no brāķa metāla. Ne vienmēr šādu nomaiņu iespējams izdarīt. Dzinēju ražotāji netiek galā ar savu dzinēju pirmstermiņa apkopēm un lidmašīnas bez kārtībā savestiem dzinējiem stāv lidlaukos. “airBaltic” jāmaksā par stāvošu lidmašīnu līzingu un par dažu lidojošu lidmašīnu nomu no citiem, lai varētu izpildīt savus reisus, uz kuriem biļetes pārdotas. Bija gadījumi, kad “airBaltic” šādus lidojumus atceļ.
Te jāpiebilst, ka “airBaltic” varenā gaisa flote debesīs un uz zemes ir ieķīlāta un uzņēmuma īpašumtiesības uz šīm lidmašīnām visai nosacītas.
Par vēl vienu nelaimes cēloni “airBaltic” pamatoti norāda ekonomisko lejupslīdi daudzviet Eiropā un noteikti Baltijā. Lai cik aptuvens rādītājs būtu Latvijā atzītais iekšzemes kopprodukta samazinājums par 0,4%, par cilvēku atteikšanos no izklaides lidojumiem tas brīdina.
Kopā ar visu Latviju “airBaltic” dala sava ģeogrāfiskā novietojuma bēdas tagadējā situācijā, kad slēgta Krievijas un Baltkrievijas gaisa telpa un tādējādi aviopārvadājumu tirgus, kura izmantošana bija viens no argumentiem, kāpēc vispār Latvijai vajadzīga sava aviokompānija.
Tīri aritmētiski “airBaltic” zaudējumus rada eiro kursa pazemināšanās pret ASV dolāru. Lieta tāda, ka “airBaltic” ieņēmumus gūst eiro, bet par lidmašīnām norēķinās dolāros.
“airBaltic” zaudējumu cēloņu apraksts nepalīdz droši paredzēt potenciālo investoru lēmumus pirkt vai nepirkt “airBaltic” akcijas, kuras uzņēmums centīsies piedāvāt jau šā gada otrajā ceturksnī; protams, ar atrunām, ka varbūt tikai trešajā vai ceturtajā ceturksnī, ja vispār šajā gadā. Tā jau daudzi gadi pagājuši, kamēr akciju laišana tirgū tika solīta gandrīz tūlīt.
Veiksmīgi īstenojot akciju pārdošanu, “airBaltic” varētu iegūt naudu, lai atdotu degošākos un pārfinansētu citus parādus kopsummā ap 1,26 miljardiem eiro. Ar atjaunotu kreditoru uzticību varētu turpināt pirkt vēl 50 lidmašīnas ar to brāķa dzinējiem, bet toties aprīkot šīs lidmašīnas ar “Starlink” sakaru sistēmu utt. Ja nauda par akcijām neienāks (vai akcijas nepirks vispār, vai piedāvās tikai smieklīgas cenas), tad uzņēmums sola kaut kā iztikt bez papildu naudas, bet bez konkrētības, kā tas būs iespējams. Daudz vieglāk saprotams uzņēmuma gada pārskatā iekļautais brīdinājums, ka “koncerns var nespēt realizēt savus aktīvus un izpildīt savas saistības normālā darbības gaitā". Vismaz zināms, kas tad ir “nenormālā” darbības gaita - tas ir maksātnespējas process.
