Par vienu aizvadīto un vienu iesākušos gadu stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiga Šmite-Roķe, atzīmējot savu pirmo darba gadu šajā amatā.
Evikas Siliņas vadītās valdības lēmums par V. Šmites-Roķes iecelšanu VID ģenerāldirektores amatā datēts ar 2024. gada 30. janvāri. Vadīt iestādi viņa sāka ar 13. februāri. Ceļš no darba sākšanas VID līdz dienesta ģenerāldirektores amatam viņai aizņēmis gandrīz ceturdaļgadsimtu, jo iestādē strādāt viņa sākusi 2000. gadā. gadsimtu. Publiski pamanāmu amatu saņēmusi 2015. gadā, kļūstot par VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāju. Pirmais ieraksts par viņu aģentūras LETA ziņu arhīvā tāds, ka 2015. gada 24. februārī viņa piedalījusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu informēšanā par to, kāpēc vajadzētu atcelt obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās. Bijis tā, ka Valsts policija panākusi tādas prasības ieviešanu un tad atklājies, ka reāli izmantot veikalos veiktos videoierakstus tai nav jaudas vai vajadzības. Tādējādi arī viņas publiskajai debijai apaļa desmitā gadadiena apritēs šajās dienās.
Valdības lēmuma pieņemšana par B. Šmite-Roķes iecelšanu VID ģenerāldirektores amatā notika pēc iepriekšējas saskaņošanas starp partijām un ministriem. Tātad publiski un bez strīdiem, bet ar labu vēlējumu un solījumu apmaiņu. B. Šmite-Roķe valdības sēdē sacīja, ka cilvēki vēlas godīgu, loģisku, dialogam atvērtu iestādi. Viņas vadībā VID mainīsies uz modernu un klientu orientētu dienestu. E. Siliņa norādīja, ka gaida no B. Šmites-Roķes, ka gada laikā no VID tiks atdalītas izmeklēšana un represīvo funkciju struktūrvienības un tiks iesākta digitālā transformācija. iesāktu
Reāli VID pārveidošana gada laikā pusdarīta. VID atdevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam savu iekšējās drošības struktūrvienību, bet Nodokļu un muitas policijas kā atsevišķas iestādes nodibināšanai, kas prasa daudzu likumu', valdības noteikumu u.c. normatīvo aktu grozīšanu, atvēlēts viss šis gads. VID digitālo sistēmu uzturēšanas struktūrvienībām iecelta jauna vadība un šo sistēmu pārveidošana notiek, bet tādā līmenī un tempā, kāds iespējams Latvijā un tieši VID. B. Šmite-Roķe salīdzinājumam pieminēja savu viesošanos Somijas nodokļu ievākšanas iestādē, kurai digitālo sistēmu pārtaisīšanai valsts vienā paņēmienā piešķīrusi 250 miljonus eiro. B. Šmite-Roķe saprot, ka Latvijas valsts tādu naudas summu VID piešķirt nevar atļauties. Tāpēc jauni rīki un paņēmieni elektroniskai saziņai starp VID un nodokļu maksātājiem paradīsies visai pakāpeniski.
Lai cik labi būtu apmainīties ar labiem vārdiem - nodomiem un solījumiem, valsts jeb valdība visvairāk tomēr no VID prasa naudu. B. Šmites-Roķes pirmajā darba gadā nodokļu ievākums audzis par 992 miljoniem eiro.
No vienas puses, ļoti labs radītājs, jo nodokļu ievākšana krietni apsteidz iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ja tāds vispār bijis. Kamēr statistiķi to vēl aprēķina, Latvijas Banka izteikusi prognozi, ka pieaugums būšot 0,1% un Finanšu ministrija cer uz 0,4%, bet ir arī tādi aprēķini, ka IKP pērn samazinājies. Labā versija par nodokļu iekasēšanas pieaugumu tāda, ka VID pratis iegūt naudu no ēnu ekonomikas darboņiem.
Tomēr VID sasniegumi jāuzņem ar atrunām, ka ieņēmumu pieaugums drīzāk sasniegts uz inflācijas, nevis uz ēnu ekonomikas rēķina. Oficiālais inflācijas 12 mēnešu rādītājs gada laikā pieauga no nepilna procenta līdz vairāk nekā 3%. Turklāt ir pazīmes, ka Centrālā statistikas pārvalde nav varējusi (nav gribējusi, nav drīkstējusi) uzradīt patieso inflāciju. Kā “Neatkarīgā” par to rakstījusi, ““Latvijas Pasts” izpauž noslēpumu, ka reālā inflācija Latvijā desmitreiz augstāka par oficiālo”. Šādi spilgti gadījumi apliecina, ka kaut kas ar inflācijas mērīšanu nav kārtībā, bet caurmērā novirze starp pasludināto un reālo inflāciju varbūt bijusi nevis pa 10 reizēm, bet pa 10 procentpunktiem. Šādā līmenī sakrīt VID sagādātie valsts nodokļu ieņēmumi un daudzu pašvaldību šim gadam paziņotie izdevumu pieaugumi. Proti, izdevumu pieaugums par 10% vajadzīgs, lai uzturētu iestādes, kam inflācija nodarījusi zaudējumus ap 10%.
Inflācija ļāvusi VID samazināt izdevumus nodokļu iekasēšanu, jo iekasēto eiro kļuvis vairāk, bet VID ēkas u.tml. izdevumi pieauguši lēnāk. Rezultātā VID izdevumi par 100 eiro iekasēšanu samazinājušies no 1,08 eiro līdz 10,05 eiro. Lai VID uzturēšanas izdevumi nekāpti līdzi inflācijai, iestāde pagājuša gada laikā atlaidusi 125 darbiniekus un šogad atlaidīs vēl 50, neskaitot 400 darbinieku, kas pāris uz jauno Nodokļu un muitas policijas iestādi.
Par digitalizāciju un iekšējo procesu sakārtošanu B. Šmites-Roķes vadībā liecina tas, ka ar mazāk cilvēkiem VID saīsinājis gan pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu laikus, ja šādas atmaksas pienākas, gan atbilžu sniegšanas laiku uz jautājumiem un sūdzībām.
Galu galā jaatzīmē tas, ka pirmais VID darba gads ar jauno vadītāju pagājis bez skandāliem. Ne paša VID, bet Valsts kancelejas aptauja par klientu attieksmi pret dažādām valsts iestādēm ierindo VID pat pārsteidzoši augstā vietā, ja zinām, ka VID naudu iekasē atšķirībā, piemēram, no Lauku atbalsta dienesta, kas naudu saviem klientiem piešķir. Protams, pārspēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ar simtiem tūkstoši pensi un pabalstu saņēmēju, kā arī gadsimtu gaitā izslavētos ugunsdzēsējus VID nav spējis, bet par šeit redzamo iestāžu ranžējumu VID nav jākaunās:
