Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts sarindojis 27 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc inovāciju rādītājiem, kuru apkopojums gala indeksā dod Latvijai trešo vietu – bet trešo vietu no beigām.
Latvija neiekļaujas ES paštēlā, kādu vārdos izteicis ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons: “Šā gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskats (angļu val. European Innovation Scoreboard) apstiprina, ka ES ir rūpniecības un pētniecības centrs. Mūsdienu globālajā sacensībā par noturību un konkurētspēju tai ir viss, lai sevi pozicionētu kā standartu noteicēju un tehnoloģisku centru. Tagad mums ir jābalstās uz šo tehnoloģisko priekšrocību, lai nākotnē kļūtu par rūpniecības un tirdzniecības līderiem. Noturīgas un daudzveidīgas piegādes ķēdes un mūsdienīgs vienotais tirgus arī turpmāk būs labi funkcionējošu un inovatīvu uzņēmumu pamatā, kas rada darbvietas eiropiešiem.” Inovāciju pārskata vizualizācija noved līdz jautājuma, kāds sakars ar šiem eiropiešiem ir Latvijas iedzīvotājiem, ja 150 punktu skalā Latvija atpaliek no saraksta līderiem par aptuveni 90 un no ES vidējā rādītāja - par 50 punktiem. Diez vai vispār zemāk var nokrist teritorija, kas ar rūpniecības un tās vajadzībām atbilstošas zinātnes un izglītības attīstību izcēlās gan pirms 150 gadiem cariskās Krievijas un arī Eiropas mērogā, gan pirms 50 gadiem vismaz Padomijā.
2024. gada vidū publicētais pārskats balstās uz 2023. gada un vēl senākiem datiem. Viens no pārskata veidošanas uzdevumiem bija fiksēt izmaiņas laikā kopš 2017. gada, ar kuru datēts iepriekšējais pārskats. Arī uz laika skalas Latvija izskatās slikti, bet ar pārsteidzošu mierinājumu, ka Latvija apsteigusi vismaz Luksemburgu. Pārskatā rakstīts tā, ka “lai gan visās dalībvalstīs, izņemot Luksemburgu, kopš 2017. gada ir vērojams inovāciju rādītāju pieaugums, to uzlabošanās pakāpe ir ļoti atšķirīga. No vienas puses, Rumānijā, Francijā, Īrijā, Slovākijā, Latvijā, Bulgārijā, Vācijā, Portugālē, Austrijā un Slovēnijā 2017.-2024. gada periodā pieaugums bija mazāks par 5 procentpunktiem. No otras puses, tajā pašā laikposmā 11 dalībvalstīs rādītāji pieauga straujāk nekā ES, un vislielākie uzlabojumi bija vērojami Kiprā un Igaunijā (attiecīgi +39 un +27 procentpunkti).”
Atbilstoši datu 2024. gada kopsavilkumam, ES dalībvalstis sadalītas četrās grupās atkarībā no šo valstu sekmēm attiecībā pret ES vidējo līmeni. Inovāciju līderu tituls nopelnīts par vairāk nekā 125 % no ES vidējā rādītāja, spēcīga inovatora gods - par 100 % līdz 125% no ES vidējā rādītāja, mērenie inovatori sakrājuši 70% līdz 100 % no ES vidējā rādītāja un Latviju iekļaujošā valstu grupa dēvēta par “emerging inovators”. ES dokumenta latviešu valodas tulkojumos šai grupai tiek piemēroti divi apzīmējumi. Vai nu tie esot “jauni investori", ko varbūt varētu saprast “iesācēju” nozīmē, vai arī attiecīgās valstis ir “pieticīgas inovatores”. Pievienosim diviem variantiem trešo, ka “emerging” ir tas, ka parādās; atzīsim, ka vismaz inovāciju pazīmes Latvijā ir saskatāmas.
Pēdējā grupā Latvija apsteidz savas tradicionālās konkurentes cīņā par pēdējām vietām ES valstu ranžējumos Bulgāriju un Rumāniju, bet tikai mazliet labāk nekā Latvijai veicies Slovākijai, Polijai un Horvātijai. Polijas un Horvātijas ierindošana starp inovāciju ziņā neveiksmīgām valstīm raisa pārdomas, cik lielā mērā inovāciju radītāji raksturo valstu ekonomisko konkurētspēju, bet cik lielā mērā - vēlēšanos un iespējas veltīt līdzekļus tam, lai producētu inovāciju rādītāju atskaites. Jāatzīst, ka Dānijai un tās kaimiņvalstīm Skandināvijā ir līdzekļi EK prasīto rādītāju producēšanai, bet vai līdzekļi ir inovāciju labo radītāju dēļ, jeb labie radītāji ir to producēšanai izlietoto līdzekļu dēļ?
Neatbilstību starp inovāciju radītāju summēšanos indeksa veidošanā un reālajā ekonomikā simbolizē Igaunija. No turienes pienākušas ziņas par nodokļu celšanu neliecina par labu dzīvi, bet par nepieciešamību apmaksāt rēķinus. Kādus? Vai tik Igauņi nav pārcentušies, vispirms izlieloties par saviem panākumiem ekonomiskajā attīstībā kopumā un ekonomikas modernākajās nozarēs jo īpaši un pēc tam mēģinot šos panākumus patiešām sasniegt. Rezultātā viņiem jānoraksta ieguldījumi bez atdeves un ekonomika jāpiekārto reālistiskākiem priekšstatiem par igauņu spējām un pasaules gatavību šīs spējas atalgot.
Garantiju trūkums inovācijās ieguldīto līdzekļu atdevei tomēr nav arguments, ka neko ieguldīt nevajag. Tas taču nav atspēkojams, ka vislabāk var nopelnīt ar tādām precēm vai pakalpojumiem (mašīnām, medikamentiem, datorprogrammām utt.), kādus citi nav spējīgi piedāvāt. Inovāciju potenciāla salīdzinātāji izmanto 32 kritērijus, kuros labu rezultātu sasniegšana paverot iespējas uzvarēt konkurences cīņā ar precēm un pakalpojumiem.
No 32 indikatoriem astoņi ir Izglītības un zinātnes ministrija pārziņā. No šiem astoņiem divi - augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars un tādu zinātnisko publikāciju skaits, kas tapušas valsts pētniecības iestāžu un privāto uzņēmumu sadarbības rezultātā, - ir virs ES vidējā līmeņa. IZM ar šādiem rezultātiem lepojas, bet ļaunas mēles teiktu, ka nevis ieguvums, bet zaudējums ir cilvēki, kas par lētu naudu ieguvuši psihologu diplomus. Fizisku darbu tādi cilvēki strādāt pārsvarā negrib, bet reālu zināšanu viņiem nav. Studēt matemātiku, fiziku, ķīmiju u.tml. šie cilvēki vismaz Latvijā nevarēja, jo tādas studiju vietas izmaksā divas vai pat 20 reizes dārgāk, ko samaksāt nespēja ne valsts, ne viņi paši.
Par pārējo radītāju atpalicību IZM piekrīt un paskaidro, ka viss izriet no finansējuma trūkuma. Valsts budžeta izdevumi pētniecībai ES dalībvalstīs vidēji svārstās ap 0,7% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā - ap 0,20% no IKP; tātad 2-3 reizes mazāk no IKP, kas pie tam 2-3 mazāks nekā bagātajās valstīs, salīdzinot uz vienu iedzīvotāju. “Situācija mainīsies, kad sabiedrība sāks novērtēt zināšanas,” “Neatkarīgajai” sacīja ministra Anda Čakša.
Attiecībā pret niecīgo salīdzinājuma bāzi, 2023. gads bijis rekordgads ar finansējumu zinātnei 0,29% apmērā no IKP. Tādējādi pārspēts iepriekšējais, 2008. gada rekords ar 0,28% no toreizējā IKP. Pēc tam finansējums noslīdēja līdz 0,14% no IKP. Šim gadam vajadzētu būt līdzīgam pagājušajam gadam, bet par nākamā gada budžetu priekšstatu nav nekādu.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apgādājusies ar EK Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indeksu, kas izveidots no radītājiem, no kuriem vismaz dažos Latvija izrādījusies virs ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Tāds radītājs esot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju absolventu skaits attiecībā pret iedzīvotāju vai studējošo skaitu. Tāpat Latvija spējusi atskaitīties, ka pie mums attīstītāka nekā citur esot “datu analītika uzņēmumos”.
Arī ar to inovāciju pārskatā iekļauto radītāju vērtībām, kuras attiecas uz VARAM, ministrija ir apmierināta, jo E-pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem Latvijai piešķirta 6. vieta ES, pakalpojumu sniegšanas, dizaina un personas datu caurspīdīguma novērtējumā 9. vieta, pēc atbalsta digitālo sistēmu lietotājiem 10. vieta un E-pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem 12. vieta.
Lai Latvijas radītāju vēl jo vairāk uzlabotu, VARAM sadarbībā ar citām ministrijām izstrādājusi Digitālās dekādes programmas stratēģisko ceļvedi “Latvijai 2030”, kas šogad 30. janvārī apstiprināts Ministru kabinetā. Programma paredz IKT speciālistu pieaugumu no 4,4% pagājušajā gadā līdz 9,8% par mērķi noliktajā 2030. gadā (iztiekot bez paskaidrojuma, pret ko šie procenti aprēķināti), paredz mazo un vidējo uzņēmumu pamatlīmeņa digitālās intensitātes kāpināšanu, kas “ietver rīcību arī uzņēmumu digitālo prasmju attīstībā no 52% (2023.gadā) līdz 90% (2030.gadā)” utt.
Ekonomikas ministrija atzīst, ka Latvijas inovāciju kopējā rezultāta novērtējumu uz leju vilkuši tādi radītāji kā privāto uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai (P&A), ieguldījumi informācijas un komunikāciju tehnoloģijās un darbinieku apmācībā un jo īpaši rādītājs “Personas ar virs pamata digitālajām prasmēm”.
Lai gan ieguldījumi P&A ir nelieli, tie tomēr lielāki, nekā tikai valsts finansējums zinātnei, par ko atskaitījās IZM. Privātuzņēmumu ieguldījumi pagaidām uzskaitīti tikai par 2022. gadu, kad Latvijas kopējie izdevumi P&A bijuši 293,2 miljoni eiro jeb jeb 0,76 % no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, tie bija pieauguši par 17,8 %, bet uzņēmumu ieguldījums audzis pat par 31,3%. Savukārt 2023. gadā izdevumus kāpinājusi valsts un atliek cerēt, ka uzņēmēji centušies turēties valstij līdzi. “Ņemot vērā pēdējo gadu ieguldījumu dinamiku, prognozējams, ka 2027. gada izvirzītais mērķis 38% no kopējiem ieguldījumiem P&A tiks sasniegts. Tomēr straujāk augot IKP, arī faktiskajiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug, lai sasniegtu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu noteiktās mērķa vērtības. Šis rādītājs atpaliek no ES dalībvalstīs sasniegtā, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējiem ieguldījumiem P&A pret IKP (2022. gadā: ES-27 - 1,48 %; Latvijā - 0,37 %). Latvijas uzņēmēju zemo aktivitāti un kapacitāti P&A jomā lielā mērā ietekmē pastāvošā ekonomikas un biznesa struktūra - zems augsto un vidēji augsto tehnoloģiju īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Lai augstās un vidēji augstās tehnoloģija ieviestu, Ekonomika ministrijai ir pieejami 637 miljoni eiro un līdzās tiem vajadzēti mobilizēt vismaz 500 miljonus eiro privātās investīcijas P&A. Uzņēmumiem ir pieejamas vairākas atbalsta programmas, kā, piemēram atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai, atbalsts procesu digitalizēšanai, atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā, atbalsts inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde. Atbalsta programmu ietvaros uzņēmumiem ir iespēja veikt rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi un tehniski ekonomisko priekšizpēti. Atbalsta programmas vērstas uz piecām nozarēm: 1) zināšanu ietilpīgu bioekonomiku; 2) biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, farmāciju; 3) fotoniku, viedo materiālu, tehnoloģiju un un inženiersistēmu izstrādi; 4) viedo enerģētiku un mobilitāti; 5) informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Kohēzijas fonda 2021.-2027. gadam ietvaros un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros Ekonomikas ministrija digitālās transformācijas atbalsta programmās plāno ieguldīt 183,5 miljonus eiro.
Ne tikai no Latvijas atkarīgs, kurā vietā Latvija nonāks tad, kad tiks sagatavots nākamais Eiropas inovācijas rezultātu pārskats. Tomēr ieplānotie līdzekļi izskatās lieli uz līdzšinējo ieguldījumu fona un to sapratīgai izmantošanai vajadzētu izcelt Latviju no atpaliekošo valstu grupas.
