Meža ugunsnedrošais laikposms vēl nav beidzies, bet kopējā statistika par meža ugunsgrēkiem, kas izcēlušies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, ir iepriecinoša, "Neatkarīgajai" pavēstīja LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Valsts meža dienests informē, ka šogad līdz 26. augustam Latvijā kopā reģistrēti un dzēsti 168 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 50,7 ha, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir neliela.
Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta vecākais eksperts ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis "Neatkarīgo" informēja, ka 2023. gadā Latvijā reģistrēti un dzēsti 653 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 637 ha.
Kādi ir galvenie meža ugunsgrēku iemesli? "Galvenokārt meža ugunsgrēki izceļas cilvēka neuzmanības, neapdomības un dažkārt arī ļaunprātības dēļ. Nevar izslēgt arī elektrolīniju īssavienojumus un pārrāvumus vai tādu dabas parādību kā zibens, bet šādi gadījumi ir salīdzinoši reti. Cilvēki ļoti bieži neaizdomājas, kādas var būt neapdomīgas rīcības sekas." Meža ugunsgrēku var izraisīt arī pa automašīnas logu izmests izsmēķis, nenodzēsts ugunskurs, skaidroja Z. Jaunķiķis.
Ugunsnedrošais laikposms Latvijā parasti ilgst 4-4,5 mēnešus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā, vadoties pēc klimatiskajiem apstākļiem. Pieaugot globālās sasilšanas riskiem, pagarinās veģetācijas periods, līdz ar to ugunsnedrošais laikposms noteikti kļūs garāks.
Par situāciju AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajās mežu platībās "Neatkarīgajai" pastāstīja LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
"Šobrīd ir likvidēti 68 meža ugunsgrēki, ugunij skarot 32 ha meža teritoriju. Attiecīgi kopš 2005. gada izcēlušos meža ugunsgrēku skaits zem 100 ugunsgrēkiem ir bijis tikai 2012. gadā, kad kopā izcēlās 88 meža ugunsgrēki. Pārējos gados vidēji ir bijuši ap 180 meža ugunsgrēkiem gada laikā," pastāstīja E. Leišavnieks. Meža ugunsgrēku skaits pa gadiem redzams diagrammā:
Vaicāts par pēdējo gadu lielākajiem meža ugunsgrēkiem LVM apsaimniekotajā teritorijā, meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs akcentēja 2018. gadā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Stiklu purvi" notikušo ugunsgrēku, kad uguns skāra 1355 ha lielu teritoriju. Vēl tajā pašā gadā dabas liegumā "Ziemeļu purvi" izdega 239 ha liela teritorija. Savukārt dabas liegumā "Gargrodes purvs" uguns skāra 35 ha lielu teritoriju
2019. gadā Zemgales reģiona Klīves iecirknī (saimnieciskā mežā) no uguns cieta 60,7 ha liela teritorija, bet Ziemeļlatgales reģiona Kārsavas iecirknī uguns skāra 30,6 ha lielu teritoriju (Kolnasolas izstrādes purvs).
2021. gadā dabas liegumā "Lielais un Pemmes purvs" uguns nopostīja 174 hektārus (t.sk. 138 ha LVM apsaimniekotajā daļā).
"Pārsvarā lielākie meža ugunsgrēki ir izcēlušies tieši aizsargājamās teritorijās, kurās ir apgrūtināta piekļuve ar ugunsdzēsības transportu, lai savlaicīgi varētu uzsākt ugunsgrēka ierobežošanas darbus un pievestu ūdeni," uzsvēra E. Leišavnieks.
VMD atgādina, ka, tuvojoties ugunsnedrošajam laikposmam, meža īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai meža objekta atbildīgajām personām jāievēro vairāki nosacījumi, kas ir tieši saistīti ar preventīvām darbībām, kurus nosaka MK noteikumi "Ugunsdrošības noteikumi".
Proti, jānodrošina mineralizēto joslu ierīkošana meža ugunsdzēsības tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves un kuru platums ir vismaz 2,5 metri), kas šķērso vismaz 50 ha lielu meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas un izcirtumi, vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem.
Tāpat meža objekta autoceļos un dabiskajās brauktuvēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1. maijam novāc pielūžņojums, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos.
Katru gadu līdz 1. maijam sakārto ceļi un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un jāuztur tās tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu, atgādināja VMD Meža resursu pārvaldības departamenta vecākais eksperts ugunsapsardzības jautājumos Z. Jaunķiķis.
Meža autoceļiem un to tīklam aizsargājamās dabas teritorijās ir būtiska nozīme ugunsdzēsības darbu organizēšanā, jo LVM būvētos meža autoceļus to nestspējas dēļ var izmantot gan VMD, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošā smagā ugunsdzēsības tehnika, tādā veidā savlaicīgi nodrošinot ugunsgrēka ierobežošanas darbus, kas ir pats pamats, lai nebūtu lielo meža ugunsgrēku, uzskata LVM pārstāvis E. Leišavnieks.
"Mežā esošās dabiskās brauktuves ir ar atšķirīgu seguma stiprību un primāri izmantojamas VMD rīcībā esošajam transportam. Ļoti daudzās aizsargājamās dabas teritorijās to individuālie aizsardzības noteikumi aizliedz būvēt jaunus ceļus, atsevišķos gadījumos pieļaujama esošo ceļu vienkāršota uzturēšana.
Tiklīdz uz esošas brauktuves vai ceļa ir paredzēts nomainīt kādu konstrukcijas elementu (piemēram, iebrukušu caurteku) un uzlabot virsējo klātni ar pievestu materiālu, tā saskaramies ar iebildumiem un nepieciešamību veikt ietekmes izvērtēšanu, kas, mūsuprāt, ir nesamērīgas prasības šādu darbu realizēšanai," E. Leišavnieks aktualizēja šobrīd pastāvošu problēmu, ar ko nākas saskarties LVM.
Uz jautājumu par ugunsdrošības stigu veidošanu un vai arī šeit pastāv kādi ierobežojumi, E. Leišavnieks atbildēja, ka ugunsdrošības noteikumi uzliek par pienākumu meža apsaimniekotājam veikt ugunsdrošības preventīvos pasākumus, kā mineralizēto joslu ierīkošana sausākajās teritorijās, ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu, dažādu brīdinājuma zīmju izvietošana u.c.
Mineralizētās joslas LVM ir ierīkojis nepilnu 3000 kilometru garumā un katru gadu nodrošina to atjaunošanu un uzturēšanu ugunsdrošā stāvoklī. Tāpat reizē ar meža autoceļu būvniecību tiek izvērtēta papildus ūdens ņemšanas vietu ierīkošana. Šobrīd LVM ir izveidojis nedaudz vairāk par 2000 ūdens ņemšanas vietu.
