Ceturtdien Krievija un rietumvalstis apmainījās ar ieslodzītajiem. Mēdz būt, ka Krievija un Ukraina apmainās ar karagūstekņiem, taču te bija citāds gadījums – Krievija un “kolektīvie Rietumi” apmainījās ar cilvēkiem, kuriem piespriesti ilgi cietumsodi. Apmaiņas punkts bija Ankarā (Turcija), kas arī zīmīgi – Turcijas prezidents Redžeps Erdogans ar to demonstrē pasaulei, ka viņam ir panākumi miera balodībā starp Krieviju un Rietumiem, nevis kādam tur Orbānam vai kam.
Visa pasaules prese atzīmē, ka šī bijusi plašākā ieslodzīto apmaiņa kopš aukstā kara beigām.
Ieslodzīto apmaiņas rezultātā no cietumiem Krievijā tika atbrīvoti 16 cilvēki, kuru vidū zināmākie ir amerikāņu laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vilans, Krievijas opozīcijas politiķi Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins, raidsabiedrības "Svoboda" žurnāliste Alsu Kurmaševa.
Evanam Gerškovičam Krievijā bija piespriests 16 gadu cietumsods par it kā spiegošanu. Aiz restēm viņš pabija 16 mēnešus.
2023. gada 29. martā Jekaterinburgā Gerškoviču aizturēja Federālā drošības dienesta pretizlūkošanas nodaļas darbinieki, jo viņam bija informācija par "Krievijas aizsardzības uzņēmumu". Krievijas amatpersonas paziņoja, ka viņš vāc noslēpumus par "militārā aprīkojuma ražošanu un remontu" CIP vajadzībām. 7. aprīlī žurnālistam izvirzīja apsūdzību par spiegošanu, jo viņš bija interesējies par Krievijas vagonu rūpnīcu “Uralvagonzavod”, kas ir lielākā tanku ražotāja pasaulē.
Gaidot tiesu, Gerškovičs lasījis Ļeva Tolstoja “Karu un mieru” un skatījies televīzijas kulinārijas šovus par klostera virtuvi.
Gerškoviču ar atbrīvošanu laikrakstā “The Guardian” apsveic viņa draugs, žurnālists Pjotrs Sauers. Kopā ar prieku par notikušo viņš atzīst arī, ka Krievijas cietumos turpina smakt jo daudzi politieslodzītie.
Piemēram, Aleksejs Gorinovs tika notiesāts uz septiņiem gadiem par “apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju”. Viņš cieš no hroniskām plaušu slimībām, un 2016. gadā viņam tika izņemta trešdaļa plaušu.
Un Marks Fogels, amerikāņu skolotājs, izcieš 14 gadu cietumsodu Krievijas kolonijā pēc tam, kad tika pieķerts ar mazāk nekā unci medicīnisko kaņepju, ko lietoja muguras savainojuma ārstēšanai.
Krievijas cilvēktiesību uzraudzības grupa “OVD-Info” lēš, ka ceturtdien notikušā ieslodzīto apmaiņa atbrīvoja nedaudz vairāk par 1% no aptuveni 700 politieslodzītajiem valstī.
Starp Krievijas atbrīvotajiem ir arī Pols Nikolass Vilans - Kanādā dzimis bijušais ASV jūras kājnieks ar ASV, Lielbritānijas, Īrijas un Kanādas pilsonību. Vilanam 2008. gadā nācās pamest jūras kājniekus pēc tam, kad tika notiesāts par vairākiem apsūdzībām, kas saistītas ar zādzību.
Desmit gadus vēlāk, 2018. gada 28. decembrī, viņš tika arestēts Krievijā un apsūdzēts spiegošanā. 2020. gada 15. jūnijā viņš saņēma 16 gadu cietumsodu. Bet nupat 1. augustā ir atbrīvots.
Starp atbrīvotajiem rietumniekiem viens tika atgādāts no Baltkrievijas - 30 gadus vecais Riko Krīgers tika atzīts par vainīgu apsūdzībās par terorismu lietā, kas tika izskatīta aiz slēgtām durvīm un publiskota tikai pagājušajā nedēļā.
Krīgers, kurš iepriekš strādāja Vācijas Sarkanajā Krustā, tika apsūdzēts par sprāgstvielu izvietošanu uz valsts dzelzceļa sliežu ceļa pēc Ukrainas izlūkdienesta pavēles.
Sprādzienā, kas it kā notika, neviens nav cietis. Pagājušās nedēļas sākumā Krīgers, saslēgts rokudzelžos, parādījās iestudētā televīzijas intervijā, kas tika pārraidīta Baltkrievijas valsts medijos. Raudādams viņš lūdza Vācijas varas iestādes iejaukties viņa lietā.
“Šolca kungs, lūdzu, es joprojām esmu dzīvs…”
Raidījumā nebija nekādu pierādījumu par Krīgera vainu, izņemot viņa atzīšanos. Baltkrievijas slepenie dienesti ir pazīstami kā spīdzinātāji un pierādījumu safabricētāji. Baltkrievija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā joprojām pastāv nāvessods.
Otrdien Baltkrievijas valsts mediji ziņoja, ka valsts pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko izskatījis lietu un Krīgeru apžēlojis.
Starp atbrīvotajiem ir vairāki Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma opozionāri, no kuriem pazīstamākie ir Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Iļja Jašins, kuram 2022. gada decembrī par Krievijas armijas zvērību Bučā atspoguļošanu jeb "Krievijas armijas diskreditāciju" piespriests astoņarpus gadu ieslodzījums, un Vladimirs Kara-Murza, kuram 2023. gada 17. aprīlī piespriests 25 gadu ieslodzījums par "valsts nodevību" un "Krievijas armijas diskreditāciju".
Kara-Murzas atbrīvošana ir lielā mērā pārsteigums, jo daudzi politikas vērotāji ar lielām bažām runāja par viņu, baidoties, ka viņu var cietumā noslepkavot. Viņš ir spilgts opozicionārs, ļoti drosmīgs un precīzs Putina režīma kritiķis.
Atbrīvots ir Andrejs Pivovarovs, kurš pazīstams kā sabiedrisks aktīvists un opozicionārs. 2022. gada jūlijā viņam tika piespriests četru gadu cietumsods. Organizācija “Amnesty International” nosodīja spriedumu, sakot, ka Pivovarovs "nav izdarījis starptautiski atzītu noziegumu un ir ieslodzīts par savu tiesību uz vārda un biedrošanās brīvību izmantošanu".
Starp atbrīvotajiem ir arī žurnāliste Alsu Kurmaševa, kura tika arestēta Kazaņā 2023. gada 18. oktobrī un tika apsūdzēta par nereģistrēšanos kā ārvalstu aģentam. Par šādu “šaušalīgu noziegumu” viņai draudēja piecu gadu cietumsods.
Ieslodzīto apmaiņai ir virkne labuma guvēju. Lidmašīna ar Gerškoviču, Vilanu un Kurmaševu nolaidās Endrūsas gaisa spēku bāzē netālu no ASV galvaspilsētas Vašingtonas. Pie lidmašīnas viņus sagaidīja ASV prezidents Džo Baidens un viceprezidente Kamala Herisa, kā arī tuvinieki. Ar to nepārprotami visām ASV tika raidīts stāsts par Demokrātu partiju kā savu pilsoņu un krievu opozicionāru glābēju. Tas, protams, var tikt ieskaitīts kā pozitīvi punkti ASV prezidenta vēlēšanās, līdz kurām nu jau palikuši mazāk nekā trīs mēneši.
Brīnišķi labā gaismā parādās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš ir izpestījis nāvei nolemto Krīgeru. Tiesa gan, pār viņa galvu nāk arī kritika, kas attiecas uz morāli - Vācija ir atbrīvojusi slepkavu.
Bet Polijā politiskie līderi ir izpelnījušies skarbu lielas sabiedrības daļas nosodījumu. Lieta tāda, ka Polija ieslodzīto apmaiņas ietvaros atbrīvoja žurnālistu Pablo Gonsalesu (Pāvelu Rubcovu), kas ir apsūdzēts spiegošanā Krievijas labā un 2022. gada februārī tika aizturēts pie Ukrainas robežas. Rubcova iekļaušana apmaiņas darījumā raisa neizpratni, jo Polija nav nodrošinājusi Baltkrievijas poļu žurnālista Andžeja Počobuta atbrīvošanu. Polijas laikraksta "Gazeta Wyborcza" korespondents un Baltkrievijas poļu aktīvists Počobuts tika notiesāts 2023. gada februārī. Poļu opozīcija šo faktu pasniedz nu ļoti melnā mērcē, uzsverot, ka krievu spiegs ir atbrīvots, bet pretī nekas nav dabūts, un liek ārlietu ministram Radoslavam Sikorskim taisnoties, ka sarunas par Počobuta atbrīvošanu notiek “citas procedūras ietvaros”.
No Krievijas un Baltkrievijas cietumiem atbrīvotie aiz restēm nokļuva par to, ka runāja un rakstīja to, ko domā. Tas ļoti kontrastē ar to astoņu personu grupu, kuru pretī saņēma Putins.
Krievija saņēma arī Slovēnijā ieslodzītos spiegus Annu un Artjomu Duļcevus, kuri uzdevās par Argentīnas pilsoņiem, Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentu Pāvelu Rubcovu, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu, Norvēģijā notverto spiegu Mihailu Mikušinu, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni, hakeru Romanu Seļezņovu, finanšu tirgus mahinatoru Vladislavu Kļušinu, kā arī kontrabandistu Vadimu Konoščonoku.
Kas tā krievu spiegiem par modi uzdoties par spāņiem, argentīniešiem un brazīliešiem? Tikai filmā par Štirlicu padomju izlūks runā nevainojami vāciski un ir ar smalkām manierēm, bet realitātē spiegi diezin vai spēj noslēpt akcentu un uzvesties pieklājīgi.
Prominentākā persona ir Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Vadims Krasikovs, kurš Berlīnē gaišā dienas laikā nošāva bijušo čečenu komandieri, Vācijā politisko patvērumu saņēmušo Gruzijas pilsoni Zelimhanu “Tornike” Hangošvili. Tas notika. 2019. gada augustā mazā parkā “Kleiner Tiergarten” pašā Berlīnes centrā. Krasikovs, braucot ar divriteni, panāca Hangošvili, raidīja viņa ķermenī divus šāvienus, pēc tam arī kontrolšāvienu galvā, un aizbrauca tālāk. Krasikovs Berlīnes tiesā 2021. gadā tika notiesāts par slepkavību un viņam piesprieda mūža ieslodzījumu; noziedzīgā nodarījuma smagums saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem varētu liegt viņam priekšlaicīgu atbrīvošanu.
1. augustā Maskavas Domodedovas nolaidās lidmašīna ar atbrīvotajiem ieslodzītajiem. Putins viņus sagaidīja kā varoņus, spieda Krasikovam roku un maigi apkampa. Krievijas diktators teica arī uzrunu, apsolot visiem iemainītajiem valsts apbalvojumus. Politikas komentētājs Aleksandrs Ņevzorovs savā raidījumā “You Tube” platformā trāpīgi novērtēja šo gadījumu kā “gudro apmaiņu pret zemiskajiem”.
Slepkava Krasikovs Putinam acīmredzami ir bijis svarīgākais starp apmaināmajiem - viņš par Krasikovu bija publiski runājis jau agrāk. Protams, Putins ir labuma guvējs no apmaiņas, jo ar to signalizē Krievijas spiegiem, diversantiem un slepkavām, ka viņi var mierīgi darboties vēl nekaunīgāk, jo tiks izpestīti. Apmaiņa motivē Putina režīmu bāzt cietumos vairāk cilvēku, lai tos izmantotu kā ķīlniekus līdzīgās apmaiņās.
Trīs no Krievijas ieslodzījuma vietām atbrīvotie opozicionāri Pivovarovs, Kara-Murza un Jašins Bonnā Vācijā sniedza preses konferenci, kas mulsina ne vienu vien politikas vērotāju. Krievijas opozicionāri izrādās diezgan “smagi pasažieri”, kuri runā nepavisam ne to, ko no viņiem vēlas dzirdēt prese, un mazliet arī tā kā “iekož rokā” saviem glābējiem.
Visi trīs dažādos verbos ietērptu formulēja apmēram vienādu domu: krievu tautu nevajag jaukt ar Putinu, Putins ir pārejoša parādība, Krievija būs skaista, civilizēta, demokrātiska valsts. Pivovarovs pat aicināja starptautisko sabiedrību nākt pretī krievu cilvēkiem, atslābināt kādu daļu sankciju, dot vīzas krievu studentiem. Savukārt Jašins šķendējās, ka apmaiņa notikusi tādā veidā, ka viņš izvests no Krievijas pret paša gribu. Viņš pat apsvēris domu, ka nopirks biļeti un lidos atpakaļ uz Krieviju, tomēr attapis, ka tas ļoti traucētu vai padarītu neiespējamu ieslodzīto apmaiņu nākotnē.
“Šodien mūsu valstī Krievijā pie varas ir nevis vienkārši autoritārs režīms, šeit valda slepkavu režīms ar pašu galveno slepkavu priekšgalā,” sacīja Kara-Murza.
Viņam kāds čekists lidmašīnā teicis: “Paskaties iluminatorā! Tu Krieviju redzi pēdējo reizi!” Uz to Kara-Murza atbildējis, ka ir vēsturnieks un ir pilnīgi pārliecināts, ka atgriezīsies Krievijā un ka tā kļūs par normālu, civilizētu valsti.
Atbrīvotie disidenti ir lieli sapņotāji. Pagaidām grūti iedomāties, ka valstī, kurā 87% vēlētāju balso par Putinu, kaut kas var mainīties. Arī ar visu to, ka pēdējās vēlēšanās bija daudz viltojumu, atbalsts slepkavu režīmam un galvenajam slepkavam ir ļoti liels. Tikmēr opozīcija ir sašķelta un nespēj neko.
