Pateicoties vēsturiskai gūstekņu un ieslodzīto apmaiņai, Kremlim izdevās atgūt savus spiegus un slepkavu no ieslodzījuma vietām Vācijā un ASV. Apmaiņā uz Eiropu un ASV no cietumiem Krievijā varēja doties 16 Krievijas politieslodzītie un žurnālisti.
Ieslodzīto apmaiņa ar vairāku valstu starpniecību notika 1. augusta vakarā. Dažas dienas pirms tam kļuva zināms, ka no Krievijas cietumiem pazuduši vairāki politieslodzītie, kuri izcieš sodu, balstoties uz safabricētām apsūdzībām.
Par viņiem sīkāk informējām šeit.
Advokāti un radinieki politiskos ieslodzītos nesekmīgi meklēja vairākas dienas. Politisko emuāru autori sāka izplatīt versijas, ka politieslodzītie tiek pulcēti kopā nošaušanai.
Ceturtdien lidmašīnas no eskadriļas "Rossija", ko Kremlis izmanto svarīgiem valdības lidojumiem, veica vairākus lidojumus uz dažādām Krievijas pilsētām un Maskavu. Taču tie izrādījās māņus un uzmanības novirzīšanas manevri. Patiesībā visi politieslodzītie no Krievijas vispirms tika nogādāti Ankarā. Turcija šajā apmaiņā bija galvenais starpnieks. No Turcijas atbrīvotie pēc tam devās uz dažādām valstīm. ASV pilsoņi devās pāri okeānam, kur viņus personīgi sagaidīja prezidents Džo Baidens. Krievu politieslodzītie tika nogādāti Vācijā. Tur viņus sagaidīja trimdas žurnālisti, kolēģi, politiskie darbinieki, kanclers Olafs Šolcs un ārsti.
Atbrīvotos politieslodzītos medicīniski izmeklēja. Tika veiktas dažādas analīzes un noskaidrots, ka viņu asinīs nav pietiekami daudz D vitamīna. Šī vitamīna trūkums ir ierasta parādība to cilvēku organismā, kuri vairākus gadus pavadījuši cietumā, tostarp izolatora kamerās bez logiem. Par to preses konferencē Bonnā jau ar smaidu uz lūpām stāstīja viens no atbrīvotajiem, politiķis Iļja Jašins.
Neskatoties uz to, ka Vācijā ieradās daudzi atbrīvotie politiķi, tikai pieci no viņiem atrada spēku parādīties publiskajā telpā. Mākslinieks Saša Skočiļenko jau sniedzis interviju “Mediazona”. Medijos publicētas cilvēktiesību aktīvista Oļega Orlova fotogrāfijas. Plašu preses konferenci snieguši politiķi Iļja Jašins, Andrejs Pivovarovs un Vladimirs Kara-Murza. Atbrīvotais žurnālists Evans Gerškovičs sniedza īsu interviju savam laikrakstam “The Wall Street Journal” ASV. Viņu Krievija apsūdzēja spiegošanā. Bijušās Alekseja Navaļnija galvenās mītnes vadītājas Krievijas pilsētās Lilija Čaniševa un Ksenija Fadejeva sabiedrībā vēl nav parādījušās.
Gan amerikānis Gerškovičs savā īsajā komentārā, gan krievi Jašins, Pivovarovs un Kara-Murza publiskajās uzstāšanās sacīja, ka Krievijā joprojām palikuši simtiem politieslodzīto, kuriem jāpievērš uzmanība. Saskaņā ar neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu aplēsēm Krievijas cietumos patlaban atrodas vairāk nekā 1200 ieslodzīto, kuri notiesāti, balstoties uz “politiskām apsūdzībām”. Šis apstāklis tiem, kuri nonākuši brīvībā, uzliek morālu pienākumu cīnīties par pārējo kolēģu atbrīvošanu. Atbrīvoto vietā varētu būt citi cilvēki, kuri, pēc viņu pašu vārdiem, būtu vairāk pelnījuši būt brīviem. Konkrēti ir runa par Krievijas pašvaldības deputātu Alekseju Gorinovu no Maskavas, kurš tika nosūtīts uz cietumu par ierosinājumu Ukrainas kara laikā nerīkot bērnu zīmējumu konkursu - Gorinova advokāti brīdina par ļoti slikto politiķa veselības stāvokli.
Notikusī apmaiņa jau nodēvēta par “Navaļnija apmaiņu”. Kļuvis zināms, ka pagājušajā ziemā Putinam piedāvāts apmainīt galveno Krievijas opozīcijas politiķi, kuram Krievijas tiesa piesprieda 19 gadu cietumsodu. Dažas dienas pēc tam, kad Putins tika informēts par šo priekšlikumu, Navaļnijs tika pārvests uz stingrā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, Harpas ciemā, kur viņš pēc diviem mēnešiem nomira. Apmainītos politieslodzītos dēvē par “kompensāciju” bojāgājušajam Navaļnijam - ar savu nāvi galvenais Krievijas opozicionārs “izpirka” no Kremļa vēl 16 cilvēku, tostarp savu biedru, dzīvības.
Viens no apmaiņas galvenajiem varoņiem, 41 gadu vecais politiķis Iļja Jašins, intervijā pirms vairākiem mēnešiem bija teicis, ka iebilst pret sevis iekļaušanu jebkuros apmaiņas sarakstos: viņš sevi uzskata par Krievijas politiķi, un viņam jāpaliek Krievijā, kaut vai cietumā. To pašu uz sevi attiecināja arī viņa mirušais draugs Aleksejs Navaļnijs. Tomēr, kā preses konferencē ar asarām acīs sacīja Jašins, viņš esot brīdināts, ka, ja mēģinās atgriezties no Eiropas Krievijā, visas turpmākās apmaiņas programmas tiks ierobežotas. Tas dod pamatu cerībām, ka Kremlis nopietni apsver iespēju atbrīvot citus politieslodzītos.
Jašins, kā arī viņa domubiedri Pivovarovs (viņa cietumsods būtu beidzies pēc diviem mēnešiem, taču parādījās informācija, ka Kremlis ir gatavs pret viņu ierosināt vēl vienu krimināllietu, tādējādi viņa atbrīvošanu padarot praktiski neiespējamu) un Kara-Murza (tiesa viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu par politisku darbību) paziņoja, ka plāno cīnīties par politisko amnestiju Krievijā kopumā, nevis tikai par atsevišķu ieslodzīto atbrīvošanu.
Par ko vēl preses konferencē runāja atbrīvotie politiķi? Vladimirs Kara-Murza sacīja, ka tagad par savu galveno uzdevumu uzskata darbu pie reālām sankcijām pret Putinu un viņa aprindām. Viņš to esot darījis līdz aizturēšanas brīdim un ieslodzījumam. Pēc Vladimira Kara-Murzas teiktā, Rietumu noteiktās sankcijas attiecinātas uz krieviem kopumā - neņemot vērā viņu iesaistes pakāpi Putina izvērstajā karā Ukrainā. Politiķis visu krievu tiesību aizskārumu Eiropā nosauca par atkāpšanos no demokrātiskajām vērtībām, savukārt sankcijas pret visiem krieviem uzskata par neefektīvām, jo tās nekādā veidā neliedz Putinam apgādāt armiju un turpināt karu.
Viņš ierosināja atjaunot humanitārās programmas krieviem Eiropā un jo īpaši paplašināt iespējas studēt Krievijas studentiem, lai viņi varētu iegūt eiropeisku izglītību un savām acīm redzētu, kā pasaule atšķiras no Krievijas televīzijas zīmētās propagandas ainas.
Par to pašu runāja viens no Krievijā aizliegtās organizācijas “Atvērtā Krievija” vadītājiem Andrejs Pivovarovs. Viņaprāt, rietumvalstīm būtu jāsniedz palīdzīga roka pret karu noskaņotajiem krieviem un jādod iespēja tiem neizlēmušajiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri pieraduši pie propagandas, uzklausīt alternatīvu viedokli.
Visi trīs preses konferences dalībnieki izteicās, ka Kremli nedrīkst pielīdzināt krieviem. Viņuprāt, Putina rīcību neierobežo sabiedriskā doma un ierindas krievi nevar ietekmēt Kremli. Turklāt politiķi stāsta, ka cietumos katru dienu saņēmuši simtiem vēstuļu no krieviem, kuri pauduši pretkara nostāju, rakstījuši viņiem atbalsta vārdus. Pēc Vladimira Kara-Murzas teiktā, tas liek domāt, ka Putinam un karam reāla atbalsta tautā nav. Atbalstu tautā izdomājusi propaganda.
Šie no Putina cietuma atbrīvoto Krievijas politiķu vārdi izraisīja asu noraidījumu sociālajos tīklos no to blogeru puses, kuri cīnās pret krieviem, arī no ukraiņiem, kuri bija sašutuši par aicinājumiem cienīt demokrātiskās vērtības kara laikā.
Ko Kremlis dabūja atbrīvoto politiķu vietā? Papildus neveiksmīgajiem krievu spiegiem (pārsteidzoši, ka viņu bērni tikai lidmašīnā uz Maskavu uzzināja, ka viņi ir “krievi”) tas ir pasūtījumu slepkava Vadims Krasikovs.
Pavisam nesen intervijā Takeram Karlsonam Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krasikovs ir vienkārši patriots, kurš Berlīnē nogalināja bijušo čečenu lauka komandieri un par to tika aizturēts un notiesāts Vācijā. Tagad Putins saka, ka Krasikovs ir Krievijas federālā drošības dienesta FSB karjeras virsnieks. Putins personīgi lidostā ieradās sagaidīt apmainītos spiegus un slepkavu. Spiegu un slepkavu priekšā tika izklāts sarkanais paklājs un izveidota godasardze. Putins apskāva Krasikovu un saņēma no slepkavas sveicienus, kuri līdzinājās tiem, kādi tiek izteikti senu draugu tikšanās brīžos.
Zināms, ka Krievijā Krasikovs arī nodarbojies ar pasūtījuma slepkavībām. Viņu apsūdzēja uzņēmēju un viena pilsētas mēra nogalināšanā. Rietumu mediji vēsta, ka Krasikovs deviņdesmitajos gados bijis Putina personīgais miesassargs, un viņš varētu būt saistīts ar Putina "krusttēva", politiķa Anatolija Sobčaka, Sanktpēterburgas mēra un viena no 90. gadu sākuma galvenajiem demokrātiskajiem politiķiem, nāvi.
Eksperti prognozē, ka Vadims Krasikovs kļūs par Krievijas Valsts domes deputātu. Iepriekš šāda vieta parlamentā tika neveiksmīgajai izlūkdienesta aģentei Marijai Butinai, kura caur gultu ieguva informāciju no amerikāņu politiķiem, un FSB virsniekam Andrejam Lugovojam, kurš Londonā noindēja bijušo darbinieku Aleksandru Ļitviņenko.
