Tūlīt pēc atļaujas saņemšanas no Latvijas Bankas, gāzes tirdzniecības uzņēmums “Latvijas gāze” (LG) uzsācis savu akciju atpirkšanu par 3,35 eiro gabalā.
Akciju atpirkšana sākusies 26. jūlijā un turpināsies līdz 7. augustam. Akciju atpirkšanas piedāvājuma attiecas uz 7 482 404 kompānijas akcijām, kas veido 18,75% no uzņēmuma pamatkapitāla. Atpirkšanas mērķis ir dabūt šīs akcijas laukā no regulētā tirgus - ar vienu vārdu sakot, laukā no biržas. Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kuri nav piedalījušies šajā balsojumā. Akciju atpirkšanas piedāvājums dod iespēju, bet neuzliek pienākumu pārdot akcijas par piedāvājuma cenu. Akciju atpirkšanai LG kontā ir rezervēti 25 086 403 eiro.
Latvijas Bankai vajadzēja gandrīz mēnesi lai pārliecinātos, ka 3,35 eiro gabalā ir pareizā cena akcijām, kuru pēdējā cena biržā pirms akciju tirdzniecības apturēšanas 28. jūnijā bija 6,88 eiro. Pagājušajā gadā un arī iepriekš vienas akcijas cena svārstījās ap 10 eiro. Tādējādi LG mazajiem akcionāriem jānoraksta 2/3 no sava ieguldījuma vērtības, saņemot atlikušo vērtību naudā. Paturēto akciju reālā vērtība var izrādīties tuva nullei.
Akciju nocenošanas pamatojumu Latvijas Banka aprakstījusi birokrātu valodā, ka akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai iesniegtie dokumenti atbilstot visām Akciju atpirkšanas likuma prasībām. Speciāla likuma lietošana akciju atpirkšanas regulēšanai signalizē, ka taisnīgās cenas noteikšanā iespējama patvaļa, ko valsts centusies samazināt. LG akcionāri no šiem centieniem neko nav ieguvuši, bet nav arī pamata uzskatīt, ka darījuma sejai Aigaram Kalvītim būtu uzdevies uzpirkt Latvijas Banku, lai tā ļauj viņam iedzīvoties uz mazo akcionāru rēķina. Ticamāk, ka akciju nocenošana liecina par to, cik tālu no realitātes atrāvušās akciju cenas, pensiju fondu un daudzu citu ieguldījumu vērtība. Latvijas iekšzemes kopprodukta reālā vērtība arī varētu būt 1/3 daļa no tās, ko uzpūtusi Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši nomām, kādas noteiktas Eiropas Savienībā un visā pasaulē, ciktāl tā dzīvo pēc Starptautiskā valūtas fonda priekšrakstiem.
Akciju atpirkšanas likumā akciju cenas noteikšana sākas ar prasību pielīdzināt akciju atpirkšanas piedāvājuma cenu biržas darījumu vidējai cenai, bet tālāk paredz izņēmumus un atrunas, pēc kurām no biržas cenas pāri var nepalikt nekas. Ja konkrētajā gadījumā pāri palikusi 1/3 daļa, tad mazajiem akcionāriem jāpriecājas par to pašu.
Akciju cenas samazināšana no biržas cenas uz piedāvājuma cenu notikusi ar atsauci uz likuma 10. panta otro daļu, ka biržas cenu neizmanto, ja akciju apgrozījums 12 mēnešu laikā pirms akciju atpirkšanas pieteikšanas bijis mazāks par vienu procentu no akciju sabiedrības kapitalizācijas. Pēc “Nasdaq Riga" datiem, šajā tirdzniecības platformā no 2023. gada 19. jūnija līdz šā gada 18. jūnijam apgrozīti 0,376% no LG kapitalizācijas (akciju kopējās cenas) vērtības. Tāpēc, citējot Latvijas Bankas skaidrojumu, “LG vienas atpērkamās akcijas cena akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikta kā akcijas bilances vērtība, ņemot vērā akciju sabiedrības LG finanšu informāciju par pirmajiem trim pārskata gada mēnešiem, jo šāda aprēķina rezultātā akcijas bilances vērtība ir lielāka nekā tā akcijas bilances vērtība, kas noteikta atbilstoši Akciju atpirkšanas likuma 11. panta otrajai daļai”.
Šāda akciju cenas novērtēšanas kārtība provocē aizdomas, jo LG finanšu informāciju taču sagatavojuši tie paši cilvēki, kuri izteica akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tātad Latvijas Banka konstatējusi, ka vieni un tie paši cilvēki snieguši paši par sevi saskanīgus datus. Ejot vēl tālāk, jānorāda uz to, ka tie paši cilvēki ir vadījuši LG. Viņiem nevajadzēja nodarboties ar LG finanšu informācijas viltošanu, bet vajadzēja vadīt LG tā, lai šīs vadīšanas rezultāti patiešām būtu tādi, kādi atbilst viņu kā akciju atpircēju interesēm.
LG neizmantoja “Neatkarīgās” piedāvājumu pamatot akciju atpirkšanas cenu teikumā "LG uzskata piedāvāto cenu par taisnīgu tāpēc, ka...” Tā vietā LG atbildēja, ka LG atpirkuma piedāvājumā norādītā cena ir noteikta atbilstoši Akciju atpirkšanas likuma 14. panta septītajai daļai. Jā, bet attiecīgā likuma norma norāda, ka atpiršanas cena tiek noteikta “atbilstoši šā likuma 8. panta pirmajā daļā, 9. panta ceturtajā daļā un 10., 11. un 12. pantā noteiktajam”. Savukārt šie panti kopumā attiecas uz pilnīgi visu, kas vien var notikt ar akciju sabiedrību. Līdz ar to nav atbildes, ko no visa iespējamā LG piesaka par noteicošo vai noteicošajiem faktoriem, kuru dēļ akciju atpirkšanas cenai jābūt 3,35 eiro gabalā.
Ja pārejam no juridiskajām normām uz reālo dzīvi, tad LG akciju nocenošana šķiet loģisks rezultāts LG sadalīšanai. Tagad LG zīmolu apsaimnieko uzņēmums, kam palikusi maza daļa no tiem aktīviem, ar kādiem uzņēmuma akcijas biržā sāka tirgot 1999. gada 15. februārī par 1,11 latiem gabalā. Ar LG akciju cenas rekordu 6,17 latu jeb 8,6 eiro augstumā birža atzīmējusi 2004. gada 20. septembri. Pēc tam ar uzņēmumu un tā akciju kapitālu tika veikti daudzi pārveidojumi. LG dalīšana sākās ar uzņēmuma lielāko akciju pakešu sadalīšanu un pārdalīšanu, turpinājās ar Inčukalna gāzes krātuves un maģistrālo gāzesvadu nacionalizāciju (atpirkšanu) un gāzes sadales uzņēmuma nodalīšanu LG meitas uzņēmumā “Gaso", kura pārdošana šo procesu noslēdza. Rezultātā LG ir kļuvis par vienu no daudziem dabasgāzes tirdzniecības starpniekiem, kuriem nav ne gāzes pārvades un sadales tīklu, ne krātuvju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datu bāzē pašlaik iekļauti 12 aktīvi dabasgāzes tirgotāji uzņēmumiem un četri tirgotāji mājsaimniecībām.
LG vairs nav tik iespaidīgs, lai īpašumtiesības LG atbilstu tādu lieluzņēmumu kā Krievijas "Gazprom" un Vācijas “Ruhrgas” godam. Tāpēc ticama ir šo uzņēmumu vēlēšanās tikt ko LG vaļā. Tikpat loģiska, Latvijā un pasaulē daudzkārt izmantota ir uzņēmumu atdošana to pārvaldītajiem. Runa nebūt nav par akciju dāvināšanu. Atpirkt LG akcijas uzņēmusies LG valde, kurā līdz ar A. Kalvīti strādā arī Elita Dreimane un Egīls Lapsalis. Viņi nodibinājuši speciāli akciju atpirkšanai domātu uzņēmumu “Energy Investments”. Viņu biznesa plāns paredz savākt visas akcijas tikai pašiem, tādējādi padarot LG pārvaldīšanu vienkāršāku un lētāku. Atpirkšanai vajadzīgo naudu viņi neuzdod par saviem personiskajiem ietaupījumiem, bet par aizņēmumu no Rietumu bankas. Izveidots bezgalīgs naudas avots, ieķīlājot par Rietumu bankas naudu nopirktas akcijas šajā pašā bankā, lai iegūtu naudu nākamo akciju pakešu pirkšanai un ieķīlāšanai, lai iegūtu naudu nākamo akciju pakešu pirkšanai utt.
Līdz šī gada beigām plānots šādā veidā pārņemt visas LG akcijas un triju gadu laikā izpirkt šo ķīlu no bankas. Ķīlas izpirkšanas tempam jātracina mazie akcionāri, jo kā gan tas iespējams, ka attiecībā pret biržas cenu trīskārtīgi nocenotās akcijas ļaušot sevi atpelnīt trijos gados?! Vai tas nepierāda, ka akcijas īstenībā ir daudz vērtīgākas? Kur vēl Latvijā tādi ieguldījumi, kas ienes 33% gadā?
LG mazie akcionāri nav spiesti savas akcijas pārdot, bet LG esošie vadītāji un nākamie īpašnieki nav spiesti akciju atpirkšanai nepieciešamo naudu iegūt no dividendēm, maksājot arī mazajiem akcionāriem 33% gadā. Pagājušā gadsimta 90. gadu klasika Latvijā bija mazo akcionāru apkrāpšana tādā veidā, ka lielo akcionāru kontrolētie uzņēmumi kaut ko dārgi pirka vai lēti pārdeva darījumos ar lielo akcionāru sievasmāšu brālēniem u. tml. personāžiem piederošām firmām. Tādējādi no uzņēmumiem tika izvesti to faktiskie ieņēmumi, lai dividendēm pāri nepaliktu nekas. Tādas prakses dēļ publisku akciju sabiedrību Latvijā praktiski nav. Raudzīsimies, vai LG mazie akcionāri spēs noformēt juridiskus iebildumus akciju atpirkšanas cenai jeb citiem nosacījumiem, lai dabūtu no LG lielāku atkāpšanās naudu.
