Tikai prezidenta personiskā iejaukšanās ļāvusi atsākt robežas izbūvi – tas nav normāli

© Imants Liepiņš

Lai atsāktu žoga, grāvju un patrulēšanas ceļu izbūvi gar Krievijas robežu, armijai un robežsargiem ir jāizdomā risinājumi, kā savu darbu aizsargāt nevis no Krievijas spiegiem un FSB darbiniekiem robežas otrā pusē, bet gan no mūsu pašu iestādēm, kas aktīvi meklē iespējas, kā kaitēt robežas stiprināšanai — tādu secinājumu var izdarīt, apkopojot redzēto un dzirdēto nesenās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes laikā ES un NATO ārējā robežā.

Pagājušajā vasarā tobrīd nesen ievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja Latvijas robežu gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju un novērtēja, kā pēc ilgas ņemšanās un stīvēšanās atsākušies robežas izbūves darbi. Pirmajā etapā 2014.—2016. g. tika izbūvēti 99 kilometri ar žogu uz Krievijas robežas (kopējais robežlīnijas garums ir 283 km), un toreiz aizžogojamos sektorus mazāk noteica militārie draudi, bet drīzāk kontrabandistu un nelegālo migrantu iecienītākie maršruti.

Taču tālāk dažādas iestādes, institūcijas un pārbaudītāji darīja visu, kas viņu spēkos, lai robežas izbūvei kaitētu. Tika ierosināti kriminālprocesi, lai tos gadiem “izmeklētu” un beigās konstatētu, ka nekādi nodarījumi notikuši nav. Koki robežas tuvumā izrādījās izcirsti pamatoti — nevar uzbūvēt patrulēšanas ceļu, ja tajā vietā aug koki, taču Rīgas ierēdņiem tas izrādījās jaunums. Citā reizē Robežsardzes vadību aizturēja, drīz bija spiesti atbrīvot, pēc tam atvainoties un izmaksāt veselus 32 eiro kompensāciju katram nelikumīgi aizturētajam. Procesi pret būvniekiem beidzās ar to, ka šobrīd vairs neviens normāls būvuzņēmējs nealkst piedalīties robežas izbūvē.

Imants Liepiņš

Tādos apstākļos 2019. gada beigās Krievijas robežas izbūve faktiski apstājās. Toties valsts bija spiesta sākt būvēt žogus uz Baltkrievijas robežas, jo līdz tam par samērā prātīgu (ja salīdzina ar Krieviju) uzskatītā kaimiņvalsts uzsāka sistemātisku hibrīdoperāciju, pārpludinot Latvijas, Polijas un Lietuvas robežas ar nelegālajiem migrantiem no Vidējiem Austrumiem un Āzijas. Arī šajā gadījumā turpinājās valsts iestāžu graujošās darbības, lai tikai ieriebtu žoga būvei un lai darbi tiktu apturēti. Pagājušajā vasarā, apmeklējot abas ārējās robežas, E. Rinkēvičs teica žurnālistiem: “Ir daudzi birokrāti, un ir daudzi pārbaudītāji, bet maz reālā darba darītāju. Esam aizkontrolējušies tik tālu, ka darbi tiek apturēti. Mums cilvēkiem jāļauj strādāt, nevis neko nedarīt, baidoties no soda. Pārbaude pārbaudes galā. Tas ir nepieņemami, ka darbi stāv!”

Tagad prezidents ar gandarījumu varēja aplūkot darbu turpināšanu uz Krievijas robežas — šogad uzbūvēti vairāk nekā 35 kilometri klāt pie iepriekšējiem 99 km, bet darbi uz Baltkrievijas robežas gandrīz pabeigti. Asprātīgs izrādījies risinājums, kā tagad darbi tiek organizēti: robežsargi patrulē un sargā, “Valsts nekustamie īpašumi” organizē darbus, taču tos izpilda nevis būvfirma, bet gan… Zemessardze. Pienācis pie celtnieku grupiņas, prezidents sasveicinās ar viņiem un precizē: “Jūs visi šeit esat zemessargi, vai ne?” Vīri apstiprina, ka nomainījuši “pikseli” un bruņucepures pret darba kombinezoniem un baltajām ķiverēm: “Mēs visi esam zemessargi, kas civilajā dzīvē esam celtnieki, būvnieki, inženieri. Tehnika tiek īrēta, ar to mēs katru dienu mierīgi izbūvējam žogu kādu 300 metru garumā.” To dzirdot, prezidents pajoko: “Tad es ceru, ka jums šos darbus ieskaitīs militārā dienesta pildīšanā!”, taču saņem atbildi: “Tieši tā arī ir.”

Situācijas nenormālumu ar iestāžu un amatpersonu vēlmi pārtraukt robežas izbūvi ar pārbaudēm un kriminālprocesiem, kas pēc tam izrādās nepamatoti un jāizbeidz, ilustrē fakts, ka robežu izbūvē Nacionālie bruņotie spēki ar savām rokām, jo neviena institūcija nevar atnākt un arestēt zemessargus, ierosināt kriminālprocesu un arestēt kontus, bet tas ir noticis (un notiks atkal), ja darbus veiks parasta civilā būvfirma. Un tā ir taisnība, ka robeža tiek efektīvi izbūvēta tikai tagad, kad esošais Valsts prezidents personīgi novēro procesu — iepriekšējie prezidenti tā nedarīja. Situācija ir uzlabojusies, bet atkal kļūs nenormāla, ja prezidents to nepieskatīs: valsts iestādes rīkosies, lai kaitētu robežas izbūvei.

Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts detalizēti skaidroja Valsts prezidentam, taču ar aprēķinu, lai visu dzirdētu arī klātesošie žurnālisti, kā tiek sekmīgi atrisināti dabiskie šķēršļi (purvi, slīkšņas, upes), kā uz pontoniem tiek izbūvētas patrulēšanas laipas ezermalās, lai arī tur var braukt ar kvadriciklu. Toties par cilvēku radītajiem šķēršļiem G. Pujāts un E. Rinkēvičs īsi saskatījās un noteica: “Visi grib nākt un kontrolēt.” — “Jā… kontrolētāji.” Radās iespaids, ka tas drīz varētu kļūt par lamuvārdu, vismaz robežsargu vidū noteikti.

Prezidents bija pie robežas ieradies parastā kamuflāžas formastērpā, taktiskajos zābakos un melnās brillēs tikai divu specvienības kareivju, pāris robežsargu un dažu uzvalkos ģērbtu apsargu pavadībā, ja neskaita ar lāpstām un ekskavatoru “bruņojušos” zemessargus — būvniekus. Tas ilustrēja faktu, ka mazas un izteikti miermīlīgas NATO dalībvalsts prezidents var mierīgi apmeklēt agresorvalsts robežu, kur viņu sagaidošo žurnālistu un operatoru pulciņš ir stipri lielāks nekā prezidenta apsardze, kamēr agresorvalsts tirāns savas dienas lielākoties vada bunkurā pats savā galvaspilsētā un nekad nevarēs pienākt pie robežas no Krievijas puses, lai paskatītos cauri žogam uz Latviju.

Izrunājies ar patruļniekiem, zemessargiem un celtniekiem, apsveicinājies ar melnu robežsardzes suni (tas gan izskatījās sanervozējies no lielā ļaužu pieplūduma) un paslavējis visus reālā darba darītājus, prezidents aicināja aizdomāties, ka patlaban būvējamā žoga pirmā līnija var nebūt vienīgā, ja Krievija nenāks pie prāta: “Vajadzības gadījumā būvēsim otro un trešo līniju, piemēram, smilšainās patrulēšanas joslas otrā pusē.” Klātesošie redzēja, kā Krievijas pusē žoga tuvumā aug resni, lieli vītoli, kurus pretējai pusei būtu visai vienkārši uzgāzt uz žoga, lai to pārrautu. Tur pat ļaunprātību nevajadzētu, pietiktu ar vētru.

Ģenerālis skaidroja: pieaugot draudu līmenim, žogi tiek būvēti augstāki, ja salīdzina ar tiem, kuri pirms gadiem būvēti lielākoties pret kontrabandistu aktivitātēm: “Tagadējie ir tādā augstumā un blīvumā, lai tiem nevarētu pārmest neko pāri no otras puses, kas varētu trāpīt mūsu robežsargiem. Mūsējie kopš pilnmēroga kara sākuma Ukrainā strādā pastiprinātā režīmā, papildus pistolēm tagad nēsā triecienšautenes un bruņuvestes.”

Jautāts par darbu uz Baltkrievijas robežas, G. Pujāts palepojās, ka izdodas notvert arvien lielākus kontrabandas cigarešu daudzumus: “Valsts ieņēmumu dienests mums ziņo, ka valstī konstatētais nelegālo cigarešu procents ir viszemākais, kāds jebkad novērots! Protams, kontrabandisti turpina pludināt cigaretes iekšā pa Daugavu, taču mēs velkam viņu plostus ārā, pat ja tie nomaskēti par peldošiem celmiem.” Vienlaikus netiek plānots aizžogot to robežas sektoru, kurš iet pa Daugavu: iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt upei, un tās nevar liegt pat nelegālo migrantu vai kontrabandas cigarešu dēļ.

Taču agrāk endēmisko kontrabandas plūsmu uz Krievijas robežas izdevies apturēt pilnībā: gan vjetnamiešu migrantu plūsma, gan cigarešu un lēta alkohola ievešana (tajā skaitā atļautajos apjomos, kas izveidoja t.s. legālo kontrabandu) kopš kovida ierobežojumu laika nav atsākusies. Tagad biežāki esot gadījumi, kad tiek noķerti cilvēki, kas nelegāli cenšas ieiet no Latvijas Krievijā, taču lielākoties tie esot tādi, kam “nav pilns rublis” — piemēram, kāds dīvains cilvēciņš gājis pa sliedēm no Kārsavas stacijas uz Krievijas pusi, kur pirms robežas pamanīts un nav varējis lāgā izstāstīt, kā nonācis pie šādas pēkšņās idejas. “Nopietnāki gadījumi ir tādi, piemēram, kur viens individuāli labi sagatavojies cilvēks, apgādājies ar droniem un ekipējumu, centās iekļūt Krievijā, lai piedalītos karā pret Ukrainu. Mēs viņu noķērām un atdevām VDD, lai tiek skaidrībā: esam gatavi vienmēr novērst līdzīgus gadījumus,” stāsta robežsardzes priekšnieks.

Situācija pirms gada.

Izpēte

Sākot ar nākamo gadu, aviosabiedrībām būs jāizmanto noteikts daudzums ilgtspējīgas degvielas (sustainable aviation fuel jeb SAF). Apvienotajā Karalistē reģistrētā zemo cenu avio kompānija "Wizz Air", lai samazinātu izmaksas, attīsta SAF ražošanu no cilvēku ekskrementiem, vēsta Polijas medijs "wnp.pl". Izrādās, ka arī mūsu aviokompānija "airBaltic" jau gadu izmanto ilgtspējīgu aviācijas degvielu, bet tikai tādu SAF, kurā izmantoti ES direktīvās atzītie izejmateriāli.

Svarīgākais