Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš attālināti piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātu grozīšanu ar vārdiem, ka “mēs esam finansiāla kraha priekšā un tad vairs nav runas par to, ko apvienot un ko sadalīt".
Latvijai kopumā un Saeimas deputātiem tajā skaitā tik tiešām būtu aktuālāki darbi, taču viņiem ļoti, ļoti gribas pazīmēt vai pazīmēties uz Latvijas valsts kartes. Trešdien notika jau ceturtā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde ar vienu un to pašu uzdevumu, proti, sagatavot izskatīšanai Saeimas plenārsēdē likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Sēdi nācās slēgt brīdī, kad bija apspriesti un dažos gadījumos novesti līdz balsošanai deviņi no 67 likuma grozīšanas priekšlikumiem. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs teicās izrēķinājis, ka visu priekšlikumu izskatīšana šādā tempā prasīs vēl 65 darba stundas. Politiķi nekādi nespēj samierināties ar faktu, ka Latvijas karti tagad pārzīmē nevis viņi, bet nāve. Viņu varā ir tikai izsvītrot no kartes to apdzīvoto vietu un administratīvo vienību nosaukumus, kurās cilvēki vairs nedzīvo. Šādu finālu ieskandina A. Rāviņa pieminētās naudas grūtības. Tur, kur cilvēku ir pārāk maz un viņi caurmērā pārāk veci, tur vairs nav naudas viņu dzīvības uzturēšanai un galu galā apglabāšanai.
Debates par ATR Saeimas komisijas līmenī ļoti atšķīrās no visa, kas šādos pasākumos dzirdēts un redzēts gadu desmitu laikā. Proti, risinājās ļoti nepolitiskas debates. Pirmkārt, cilvēki pauda savu pārliecību un atrada domubiedrus ārpus viņu tagadējo partiju pārstāvju saraksta. Otrkārt, viņi bija gatavi uzklausīt citu politisko spēku pārstāvju teikto ar cerībām, ka varbūt tie citi ieteiks vispareizāko veidu kartes pārzīmēšanu, pēc kuras vairs nenāksies to vien darīt, kā izdzēst no šis kartes bijušās apdzīvotās vietas. Diemžēl labā griba nedeva pamatu sacīt, ka labi darbi jau padarīti.
Lai gan deputāti mēģināja runāt pēc būtības, iekustinājušas šo sarunu ir politiskās, kā arī tīri birokrātiskās norises. Valdošā koalīcija ir atvērusi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar vienu vienīgu uzdevumu ierakstīt šajā likumā Varakļānu un Madonas novadu savienošanu. Taču tajā brīdī, kad Saeimas vairākums nobalso, ka kāds likums vispār jāgroza, Saeimas deputāti drīkst iesniegt jebkādus priekšlikumus šī likuma grozīšanai. Tā nu viena priekšlikuma vietā Saeimas komisijas sēdē nonākuši 67 veidos noformēti priekšlikumi varbūt 6-7 idejām gan par konkrētu pašvaldību likvidēšanu un dibināšanu, gan par kritērijiem, pēc kuriem pārtaisīt pašvaldību sarakstu robežas varbūt jau šajā reizē un vēlāk, ja tādas vajadzība rastos.
Deputāti bija vēlējušies uzzināt valdības viedokli par iespējām un vajadzību pārgrozīt likumu jeb ATR tagadējos rezultātus vairāk, nekā pati valdība piedāvājusi ar Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Valdība, savukārt, paļāvās uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padomu priekšlikumus pieņemt tikai zināšanai un iekļaušanai ATR rezultātu izvērtēšanas procesā, ko iecerēts paveikt līdz 2026. gadam.
Valdības atbilde pārstāv valdību, kamēr valdību izveidojušajā koalīcijā ietilpstošie Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti salikuši kopā prātus un spēkus ar opozīcijā atstāto “Apvienoto sarakstu” (AS), lai restaurētu vismaz kādu no 2021. gadā likvidētajām pašvaldībām. Pašvaldību atjaunošanai pēc būtības līdzinātos arī tas, ja tiktu atsaukta prasība piecām tagadējām pašvaldībām gatavoties likvidācijai 2029. gadā. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums savā tagadējā veidā paredz pievienot Daugavpilij, Rēzeknei, Jelgavai, Liepājai un Ventspilij tām apkārtējos novadus, kuru patstāvīgajai pastāvēšanai ir noteikts beigu termiņš. Saeima to, protams, jebkurā brīdi var atcelt, bet tikpat brīvi varētu arī atjaunot atkarībā ekonomiskās situācijas, politiskajām kombinācijām vai varbūt pavisam negaidītiem faktoriem.
ATR ir 2018. gada septembrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu sekas un darba rezultāts. Par nepieciešamību samazināt pašvaldību skaitu tika sākts runāt praktiski tūlīt pēc iepriekšējās reformas ar 119 pašvaldību izveidošanu 2009. gadā no aptuveni pieciem simtiem pašvaldību. Arī par tā lielā skaita samazināšanu tika ilgi runāts, bet izdarīts tas tika līdz ar ekonomisko krīzi un Latvijas kreditoru prasību padarīt Latviju viņiem pārskatāmāku arī uz administratīvās kartes. Pēc Saeimas 2018. gada vēlēšanām vēsture atkārtojās tādā nozīmē, ka it kā neizpildāms uzdevums īstenībā tika paveikts ātri un viegli. Turklāt otrajā piegājienā tā nebija ārēja prasība, bet vēlētāju griba nomainīt gandrīz visus iepriekšējos Saeimas deputātus ar jaunām, dažos gadījumos dīvainām sejām. 13. Saeima to uztvēra kā mandātu iztrenkāt arī pašvaldībās aizsēdējušos deputātus ar visiem viņu izpildaparāttiem. Galvenais, ka šādu tautas gribu bija uztvēruši arī pašvaldību vadītāji. Iepriekš viņi lika manīt, ka spētu pretoties ART ar barikādēm kā 1991. gadā, bet ATR laikā tikai kaulējās par atkāpšanās naudām. Pirmās pašvaldību deputātu vēlēšanas pēc ATR notika 2021. gada jūnijā.
Valdības nostāja tāda, ka arī samērā nelielu ATR grozījumu izdarīšana prasītu vairāk laika, nekā iespējams novilcināt Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Tāpēc šis jautājums jāizlemj nekavējoties, bet par visu pārējo deputāti lai domā un runā līdz 2029. gadam. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tādu risinājumu atbalstīja ne tikai premjeres partijas “Jaunā vienotība” deputāti, bet arī Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības, “progresīvais” Ervins Labanovskis un brīvais deputāts Andrejs Ceļapīters. Viņš dedzīgi piesauca Valmieru kā piemēru tam, cik veiksmīgi rūpnieciska pilsēta var izmantot plašu lauku teritoriju un šīs teritorijas iemītnieki - vietējo lielpilsētu.
A. Rāviņš turpināja aģitēt par Jelgavas pilsētas un novada patstāvību saglabāšanu, bet daudz nozīmīgāks tomēr viņa brīdinājums par finanšu krīzi. Pagaidām vēl iespējams cerēt, ka krīzes vārds baigāks par īstenību, kas mūs gaida. Šajā gadījumā nākotnes paredzēšana sakrīt ar Latvijas nākamā gada budžeta likuma izstrādāšanu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pēc iespējas ātrāk jāpārslēdzas no Latvijas kartes pārzīmēšanas uz līdzdalību budžeta projekta gatavošanā.
