Sen nav lasīts tik angažēts raksts. Ja tik ļoti vienaldzīgs savas zemes liktenis, ja tik lielā mērā uzspļaut uz pusrīgas un pusnovada cilvēku likteņiem, tad nevajadzētu rakstīt par šādiem sāpīgiem jautājumiem, kā tas atkritumu krematorijs, kuru ar varu uzspiež cilvēkiem. Visā Eiropā šādas rūpnīcas cenšas izvietot tālāk no blīvas apdzīvotības zonas ( piemēram nofinansēt celtniecību Latvijā). Primārs ir cilvēks, lai kādā zonā viņš dzīvotu.
Rietumos šādas atkritumu rūpnīcas ceļ blakus vai pat pašās pilsētās. Nekā traka no šīm rūpnīcām nav. Braukājot ar mašīnām vairāk gaisu ko elpo cilvēki piesārņo, bet par to neviens īpaši nesatraucas, jo tajā mašīnā taču paša pēcpuse sēž un pret to cīnīties kaut kā nav vēlēšanās.
Jūs visā nopietnībā salīdzināt auto ar atkritumu dedzināšanas monstru? Un Jūs gribat Latvijai Eiropas nomales likteni? Kad visu kaitīgo, ko citur atzinuši par nepieņemamu, pārceļ pie mums? Mums tiešām, kā neattīstītiem, jāatkārto citu kļūdas, lai pēc tam atkal nonāktu pie vispārzināmā un pērnos- kā tad tā.
Vispār visu kaitīgo mēs radam paši. Kurš tad tos atkritumus rada ja ne Latvijas cilvēki? Kaitīgu ražošanu nebūs, tad ja paši pārtrauksim lietot šos kaitīgos produktus. Kā redzams Jums pieņemama pozīcija, lai kaitīgos produktus ražo kaut kur citur, bet ar lielāko prieku tos lietosiet, nesatraucoties par Jūsu patēriņa radīto kaitīgo ietekmi uz citiem cilvēkiem.
Ja paskatītos skaitļus, tad sev par brīnumu atklātu, ka Latvijā mašīnās gada laikā sadedzina ap miljonu tonnu degvielas, kas rada tikpat lielus, ja nelielākus NOx, CO, putekļu u.c. emisijas kā plānotā atkritumu dedzināšanas iekārta. Rīgas centrā auto radītais gaisa piesārņojums pārsniedz atļautās normas, savukārt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas ietekme uz gaisa kvalitāti būs neliela. Mašīnas savas dūmgāzes izmet Jūsu deguna augstumā, savukārt skurstenis būs 40 m augsts, tāpēc tā ietekme būs krietni zemāka nekā no mašīnām. Tikai pret mašīnām neprotestē, jo paši taču tās lieto. Dīvaini, bet atkritumus arī paši rada. Tā kā ja ir vēlme pret kaut ko protestēt, tad jāprotestē pret savu patēriņa veidu, pret ražotājiem, kas ražo nepārstrādājamus produktus utt. Atkritumi jau ir sekas Jūsu un citu cilvēku rīcībai.
Vispār pārsteidz cilvēku vieglprātība, pērk zemi par desmitiem tūkstošu euro un pat nepaskatās, ka tuvumā ir rūpnieciskās apbūves teritorijas, kurās var būvēt rūpnīcas. Šādās teritorijās var būvēt dažāda veida rūpnīcas un tām nav nepieciešams IVN, kā šajā gadījumā.
Protams arī pilsētu plānotāji arī ir vienaldzīgi liekot rūpnieciskās teritorijas un apdzīvotās teritorijas vienu otrai blakus. Tomēr arī ko tie var darīt, ja atnāk zemes īpašnieks un prasa, lai viņu zemesgabalu pārtaisa par dzīvojamo apbūvi rūpnieciskās apbūves vietā, jo tad zemi var sadalīt un par labu cenu pārdot.