Rūpniecības preču tirgus dāvinās visu, ko vien cilvēki iekāros

© Arnis Kluinis

Tirgus jau slēgts un tūlīt tiks nojaukts tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk būvmateriālu un tirgus aprīkojuma sastāvdaļu saglabātu atdāvināšanai visiem gribētājiem.

Ēku nojaukšana tajās atrodamo materiālu atdāvināšanai Rīgā un Latvijā notiek pirmo reizi. Pasākumu organizē SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru. Kā jau to varēja gaidīt, pasākuma ideja un daļēji arī finansējums nācis no Eiropas Savienības. Pasākuma starptautiskais nosaukums ir Let^s Go Cirkular! Konkrētais projekts latviski izteikts daudz pieticīgāk un nodeldētāk ar vārdiem “Pāreja uz aprites ekonomiku”. Šie vārdi pēdējos gados ļoti bieži lietoti, bet tik izteiksmīga šo vārdu apliecinājuma kā būvmateriālu u.c. materiālu izdalīšana gribētājiem Latvijā līdz šim nav bijis.

Pašvaldības piedāvājums izraisījis ažiotāžu

Rīgas pašvaldības piedāvājums ir guvis lielu piekrišanu. Domes mājaslapā tas tika izteikts pagājušās nedēļas beigās un pāris dienu laikā interesentu pieteicās tik daudz, ka pieteikšanos nācās slēgt. Tāpēc tagad jau cerības uz citu objektu nojaukšanu līdzīgā veidā un tādēļ jāpastāsta, kā tādas nojaukšanas organizē.

Pieteikšanās uz nojaucamo ēku un to aprīkojuma materiāliem notika attālināti Rīgas enerģētikas aģentūras mājaslapā. Tie, kuri paguvuši pieteikties, tiks gaidīti bijušajā Rūpniecības preču tirgū 29. februārī un 1. martā. Tur viņi saņems marķēšanas uzlīmes un izvietos tās pie materiāliem, kādi viņiem vajadzīgi. Pēc tam “Rīgas nami” nojauks būves tā, lai maksimāli saudzētu būvju materiālus. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā un 15. martā. Nosacījums materiālu saņēmējiem, ka tie pašiem jāaizved.

Izvešanai būs pieejami tikai iezīmētie materiāli. Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Materiālu vācējiem jāprot saskatīt, kā šo materiālu pārveidošana ļaus saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Piemēram, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan profesionālajiem māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu.

Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Jākavē Getliņu kalna apgāšanās

Materiālu dāvināšana ir pašvaldības dāvana arī tādā nozīmē, ka materiālus saudzējošā jaukšana “Rīgas namiem” izmaksās dārgāk, nekā būvju sagraušana un ēku atlieku sastumšana kaudzēs ar buldozieriem un tālāk aizvešana uz Getliņiem. Atkritumu nodošana tur ir maksas pakalpojums, taču visticamāk, ka tā izmaksā lētāk nekā saudzīga ēku nojaukšana. Iespējas salīdzināt līdz šim piekoptās un jaunmodīgās nojaukšanas faktiskās izmaksas būs viens no pasākuma rezultātiem.

Pavisam citādi būtu aprēķinu rezultāti, ietverot paredzējumu, ka, dzīvojot kā līdz šim, Getliņu kalna maksimālais augstums tiks sasniegts jau pārskatāmā nākotnē. Tad būs jāber nākamais kalns, pirms tam atrodot tam vietu, ko Pierīgā izdarīt šķiet nereāli. Varbūt nāksies šo kalnu bērt pie Krievijas robežas un būvēt uz turieni jaunu dzelzceļa līniju, līdzīgi kā Krievijā Maskavas atkritumus ar vilcieniem ved Arhangeļskas virzienā. Latvijas apstākļos tas nozīmēs atkritumu apsaimniekošanas tarifu daudzkāršošanos.

Pirmā būvju nojaukšana ar materiālu atdošanu dos vēl daudzas citas atziņas, kā šādus pasākumus organizēt, kā nojaukt būves materiālus saudzējoša veidā un pēc kādiem materiāliem ir pieprasījums.

Saukļi apgūti, jāsāk mācīties darīt

Pasākuma izdošanās dod jēgu saukļiem par CO2 emisijas samazināšanu un cīņu pret globālo sasilšanu. Tas ir kopējais zīmola šādiem pasākumiem, bet jāņem vērā, ka CO2 ir laikam pati nekaitīgākā viela, kas izplūst gaisā, ūdenī vai zemē tad, kad sairst tagadējie būvmateriāli un visi citi cilvēku darinājumi. Koksne vai apģērbs arī ir padarīti par dažnedažādām ķīmisko savienojumu glabātuvēm, jo piesūcināti ar vielām pret pūšanu/pelēšanu, pārklāti ar krāsām un lakām u.tml. Tādi materiāli vai nu jāsadedzina speciālās krāsnīs paaugstinātā temperatūrā, kas nodrošina ķīmisko vielu sairšanu, vai jāpūdē Getliņu kalnā, kurā radušies šķidrumi tiek savākti un filtrēti. Par to visu jāpiemaksā atkritumu radītājiem, t.i., tiem, kuri piekrituši tikt no pašu vai citu radītajiem atkritumiem vaļā likumu noteiktā kārtībā.

Īstermiņā lētāk ir atkritumus dedzināt vai pūdēt jebkur un jebkā, piesārņojot vidi un maksājot vēlāk par to slimību ārstēšanu, kuras piesārņotā vide veicinājusi.

Līdzīgi jāsaka par jaunajiem materiāliem, bez kuriem izdosies iztikt, aizvietojot tos ar vecajiem materiāliem. Ja jaunos materiālus ražo Eiropā, tad tie ir dārgi, bet ja nosacītajā Ķīnā, tad lētāki ar brīdinājumu par slimībām u.c. nepatikšanām, kādas arī Eiropā rada ārpus Eiropas producētie atkritumi.

Atbrīvotās vietas pirmā izmantošana būs autostāvvietai Centrāltirgus apmeklētājiem. Tagad kārtējo reizi tiek tapināta Centrāltirgus attīstības koncepcija. Varbūt tā atbildīs tagadējai konjunktūrai un varbūt piedāvās intensīvāku bijušā Rūpniecības preču tirgus laukuma izmantošanu.

Izpēte

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

Svarīgākais