Pagājušais gads kopumā beidzies ar jaundzimušo skaita samazinājumu par 11,5% pret 2022. gadu, taču pagājušā gada novembrī un decembrī jaundzimušo skaitam jābūt lielākam nekā 2022. gada novembrī un decembrī.
Centrālā statistikas pārvalde 14. februārī nosauca rūpīgi, bet ne galīgi iegūtu jaundzimušo skaitu decembrī un tādējādi arī visā 2023. gadā. Dati gaidīti ar nepacietību un sagaidīti labāki par paredzamajiem, ja vērtējumu balstām uz oficiālās frazeoloģijas, ka augstāka dzimstība ir labāka par zemāku dzimstību.
Pirmkārt, jaundzimušo skaits nav noslīdējis zem psiholoģiski jūtīgās viena tūkstoša jaundzimušo robežlīnijas. Decembrī, lūk, reģistrēti 1 078 jaundzimušie. Jā, tas mazāk, nekā 1 095 jaundzimušie 2022. gada decembrī, taču tādas izmaiņas ir tikai svārstības, nevis dzimstības kritums. Kritums tika piedzīvots un pārdzīvots gadu iepriekš, salīdzinot 1 095 jaundzimušos ar 1 338 jaundzimušajiem 2021. gada decembrī. Tad gan šķita, ka tūkstoša robežlīnija tiks caursista tūlīt, ne vēlāk kā 2023. gada īsākajā mēnesī februārī, taču arī tas noturējās virs robežlīnijas kaut ar 1 021 jaundzimušo. Pēc tam dzimstība gāja uz leju, zaudējot daudz jaundzimušo pagājušā gada vasarā, kad dzimstība sasniedz savu sezonālo maksimumu gada ciklā. Pagājusī vasara deva daudz mazāk jaundzimušo nekā aizpagājušā gada vasara un nodiktēja gada rezultātu knapi virs 14 tūkstošiem jaundzimušo kopā, taču gada beigās dzimstības tendence pārmetās pretējā virzienā.
Otrkārt, konkrētā gadījumā un uz neilgu laiku iespējama tāda aritmētika, kurā 1 078>1 095. Mazāk var būt vairāk, atceroties par to, ka pagājušā gada galīgie demogrāfiskie rādītāji vēl nav iegūti. Pagājušajā gadā taču bija tā, ka 14. februārī CSP par jaundzimušo skaitu 2022. gadā nosauca 15 535 bērnus, bet pēc tam šo skaitli palielināja līdz 15 954 bērniem. Tagad mēs atkal esam ar 14. februāra datiem, kas uzrāda 2023. gadā piedzimušos Latvijā Latvijas valstspiederīgajiem, taču līdz pavasarim uz Latviju atnāks ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem piedzimušajiem bērniem ārzemēs. Nevajadzētu būt lielām atšķirībām starp pagājušo gadu un aizpagājušo gadu, kad jaundzimušo kopskaits tika papildināts ar 15 954-15 535=419 bērniem gadā jeb gandrīz 35 bērniem caurmērā mēnesī. Ja uz šo brīdi CSP saskaitītajiem 1 078 decembra jaundzimušajiem pieplusotu vēl 35, tad jaundzimušo skaits iesniegtos otrajā simtā virs tūkstoša.
Treškārt, par pagājušā gada novembrī ir sakāms pilnīgi tas pats, kas par decembri. Jau 2022. gada novembrī bija redzams krass dzimstības samazinājums pret 2021. gada novembri, kura turpinājumam vajadzēja būt dzimstības samazinājumam zem tūkstoša 2022. gada decembrī vai 2023. gada februārī. Taču tas nenotika ne aizpērn, ne pērn. Dzimstība šajā gadījumā līdzinās cilvēkam, kurš ar pūlēm, ar palēcienu un tikai uz brīdi tiek uz augšu, skrienot pa lejupejošam kāpnēm. Taču identiski rezultāti divus mēnešus pēc kārtas jau liecina, ka te darīšana ar reālām dzimstības tendenču izmaiņām, nevis tikai ar nobīdēm jaundzimušo reģistrācijā.
Kopumā tomēr dzimstību raksturo pašsaprotama šļūkšana uz leju. Tā tas atklājas, pārejot uz dzimstības gada rādītājiem vismaz Baltijas plašumā. Trīs Baltijas valstis parāda sevi ar šādu jaundzimušo skaitu pēdējos trijos gados:
| 2021 | 2022 | 2023 | |
| Latvija | 17 420 | 15 954 | 14 121 |
| Lietuva | 23 330 | 22 068 | 20 008 |
| Igaunija | 13 202 | 11 646 | 10 721 |
Visu triju valstu statistiķi 2023. gada skaitļus pasniedz ar atrunu par to vēlāko precizēšanu. Tāpēc šie skaitļi ir salīdzināmi kā vienādā statusā esoši. 2023. gada sākotnējie rādītāji visās trijās valstīs ir tik tālu zem 2022. gada līmeņa, ka atgriešanās šajā līmenī uz datu precizēšanas rēķina nav iespējama.
Dzimstība ņirgājas par politiķu solījumiem ietekmēt dzimstību ne tikai tad, kad politiķi prasa tai celties, bet tā guļ vai krīt. Arī par dzimstības izcilnīti pēdējos statistiķu aprakstītajos mēnešos nav ne ziņas, ne miņas, kādi iemesli to radījuši un cik liels tas patiesībā izrādīsies. Tāpēc jebkura iestāde, kurai politiķi uzdod izstrādāt un izpildīt dzimstības palielināšanas plānus, vairās no šāda uzdevuma kā velni ko krusta. Atklāti iebilst valsts un valdības vadītājiem ierēdņi nedrīkst, bet viņi māk sagrozīt viņiem uzdotos uzdevumus tā, ka tie kļūst par pavisam citiem uzdevumiem.
Vakar notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Demogrāfijas, ģimenes un bērnu lietu apakškomisijas kopēja sēde ar vienu darba kārtības punktu “Par dzimstības veicināšanas stratēģiju Latvijā", kurā komisijas un apakškomisijas vadītāji tā arī nespēja panākt, lai uz sēdi atsauktie ierēdņi runātu par to, ko valsts iestādes darījušas, dara vai ieplānojušas darīt dzimstības ietekmēšanai, t.i., palielināšanai. Pusotru stundu ilgā sēde pagāja tā, ka Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Demogrāfijas, ģimenes un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere (attēlā) lūdza, prasīja un skaidroja, ko deputāti grib dzirdēt atbilstoši sēdes darba kārtībai, bet Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks un Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks demonstrēja, ka deputātu sacīto nedzird un nesaprot. Vārdu “dzimstība” viņi aizvietoja ar vārdu “demogrāfija” un norādīja deputātiem, ka šis jēdziens ir ļoti plašs un tāpēc jārunā par mirstības cēloņiem, par darbspējas vecuma iedzīvotājiem, par starpnacionālajām attiecībām, par migrāciju un vēl par ļoti daudz ko. Par dzimstību kā valsts politikas mērķi abi ierēdņi dzirdot pirmo reizi no deputātiem, bet turpmāk mēģināšot noskaidrot, kas tā tāda un vai tiešām tai kāds sakars ar demogrāfiju, ar ko viņiem jānodarbojas atbilstoši valdības vadītājas uzdevumam.
Ierēdņi pazemoja deputātu priekšstāvjus neatkarīgi no tā, ka Nacionālās apvienības pārstāvis U. Mitrevics šādu attieksmi nopelnījis par viņa partijas izstāšanos no valdošās koalīcijas, bet Zaļo un Zemnieku savienība pārstāvei L. Ginterei vajadzēja būt lielā godā Labklājības ministrijā, kas atdota viņas pārstāvētajai partijai. Savukārt šai ministrijai uzdots izstrādāt demogrāfisko politiku. Par politiku ierēdņiem nekas sakāms nebija, bet demogrāfijas attīstības ziņojumu ministrija uzrakstīšot un iesniegšot valdībā līdz šā gada 1. jūlijam. Deputāti savu sēdi slēdza, tā arī nepanākuši no ierēdņiem kaut mutiskus solījumus šajā vai citos dokumentos paredzēt pasākumus dzimstības palielināšanai.
