Valsts ieņēmumu dienestam (VID) telpu noma ēkā, kas atrodas Rīgā, Talejas ielā 1, gadā maksā ir aptuveni 6,4 miljonus eiro. Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gan skaidro, ka veido ēkas ilgtermiņa nomnieku portfeli un regulāri izvērtē vairākus iespējamās attīstības scenārijus.
VID ēkas Rīgā, Talejas ielā 1 kopējā platība ir 44 761,7 kvadrātmetri, dienests izmanto 35 625,19 kvadrātmetrus. Pārējās telpās ir nomnieki vai arī tās ir tukšas.
Ministru kabinets lēmis par grozījumiem rīkojumā “Par administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, telpu nomas maksas ilgtermiņa saistībām”. Paredzēts, ka VID ēkas Rīgā, Talejas ielā 1, telpu nomas maksas izdevumu segšanai 2024. gadā būs nepieciešami 6 780 683 eiro, 2025. un 2026. gadā - 6 367 743 eiro, no 2027. gada līdz 2043. gadam katru gadu - 6 780 683 eiro un 2044. gadā (trīs maksājumiem) 1 676 336 eiro.
Lai uzsāktu būvniecības darbus ēkā Kalpaka bulvārī 6 Rīgā, prokuratūra šā gada 1. oktobrī pārcelsies uz darbam piemērotām pagaidu telpām, tajā skaitā uz telpām administratīvajā ēkā Talejas ielā 1 Rīgā, pēc to pielāgošanas. Prokuratūra nomās telpas ar kopējo platību 2327,3 m², t.sk. 1. stāva telpas 46,9 m² platībā, 2. stāva telpas 43,1 m² platībā, 3. stāva telpas 1761,9 m² platībā, 8. stāva telpas 475,4 m² uz 25 mēnešiem.
Portāls NRA jau rakstīja, ka VID ēka Talejas ielā 1 ekspluatācijā tika nodota 2014. gada 17. aprīlī. Ēku kompleksa projekta īstenotājs bija SIA "Biroju centrs Ezerparks", projekta autors - arhitektu birojs "Sarma & Norde Arhitekti", būvdarbu ģenerāluzņēmējs - SIA "Re&Re", būvuzraugs SIA "Būves un būvsistēmas" un projekta finansētājs - banka "Nordea".
2008. gada marta vidū valdība atļāva VID jaunās administratīvās ēkas būvniecībai piesaistīt privāto partneri - "NewEuropeRealEstateLtd" piederošo uzņēmumu "Mežaparks SPV" (TV3 vēstīja, ka tas piederējis Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam) un rīkoties, lai nodrošinātu jaunā VID centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa būvniecību un iznomāšanu. "Mežaparks SPV" un VID 2008.gada vasarā nodibināja kopuzņēmumu VID jaunās administratīvās ēkas būvniecībai un apsaimniekošanai - "Biroju centrs Ezerparks" (BCE). Vekselbergs ieguldīja zemi un tika pie 2/3 kopuzņēmuma, valsts investēja 3,2 miljonus latu (4,5 miljoni eiro).
2015. gada nogalē valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iegādājies kompānijas (BCE) kapitāldaļas par 21 462 045 miljoniem eiro, iegūst 100% pārraudzību un kontroli pār uzņēmumu, kuram pieder Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka Talejas ielā 1. Tobrīd zemesgrāmatā pieejamā informācija liecināja, ka VID ēka un zeme ir apgrūtināta ar divām hipotēkām, kurām reģistrētā apgrūtinājuma summa ir 90,2 miljoni eiro, bet uzņēmuma parāds sasniedz gandrīz 60 miljonus eiro, vēstīja “Rus.lsm.lv”.
Valdība toreiz nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" 2016. gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044. gadā 2 548 452 eiro.
Kopējā ēkas Talejas ielā 1 platība ir 44 761,7 kvadrātmetri. VID nomā 35 625,19 kvadrātmetrus. VID Sabiedrisko attiecību daļa atbildē "Neatkarīgajai" raksta, ka gada nomas maksa par minētajām telpām ir aptuveni 6,4 miljoni eiro.
"Telpas ir piemērotas VID tiešo funkciju nodrošināšanai. Ēka ir mūsdienīga un funkcionāla. Sadarbībā ar ēkas īpašnieku VNĪ tiek veikti uzlabojumi, kā piemēram atkritumu šķirošanas ieviešana u.c., tādējādi samazinot energoresursu patēriņu un ekoloģiskās pēdas nospiedumu," norāda VID.
Uz jautājumu, vai VID būtu vai nebūtu iebildumi, ja ēkā ievāktos vēl citas iestādes, VID atbild, ka iebildumu nav. Turklāt ēkā Talejas ielā 1 jau kopš tās atklāšanas 2014. gada jūnijā telpas nomā arī citas iestādes un uzņēmumi. Tas tikai sekmē gan iestāžu savstarpējo sadarbību, gan nodrošina papildu ērtības klientiem, darbiniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem, atbild VID Sabiedrisko attiecību daļa.
VID uz jauno ēku pārcēlās 2014. gada vasarā, un neilgi pēc darba uzsākšanas jaunajā ēkā vairākiem darbiniekiem parādījās alerģiskas reakcijas. 30 darbinieki lūdza laboratoriski pārbaudīt, vai strādāšana ēkā neapdraud veselību un dzīvību, rakstīja portāls “lsm.lv”.
Ienākot jaunajā ēkā, kurā līdz augusta vidum ir pārcēlušās visas VID struktūrvienības un 2500 darbinieku, jūtams betona aromāts. Augšējos stāvos strādājošie vērsušies pie uzņēmuma vadības, lūdzot veikt pārbaudi, jo dienas beigās sajutuši nepatīkamus simptomus.
VID Personālvadības pārvaldes direktore Agita Miķelsone Latvijas Televīzijai (LTV) stāstīja, ka darbinieki sūdzas par acu apsārtumu, šķaudīšanu, roku niezi un lūguši veikt pārbaudes.
Paši darbinieki gan nebija gatavi LTV stāstīt par veselības problēmām, kādas radušās, pārceļoties strādāt uz jauno ēku. Taču vēstulē uzņēmuma vadībai viņi pauž bažas, vai ēkā viņu veselību neapdraud kancerogēnais formaldehīns, kāds sastopams skaidu platēs, līmēs un apdares materiālos. Ēkas īpašnieku pārstāvis uzsver, ka ēka, pirms tajā ievācās darbinieki, ir pārbaudīta, notikšot arī laboratoriskas pārbaudes. Valsts darba inspekcijā darbinieki nav vērsušies.
Tāpat sešus gadus pēc ēkas atklāšanas Latvijas mediji rakstīja, ka jaunā VID ēka nav ērta klientiem un piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Klientiem zālē pie augstajām letēm jāstāv kājās, jo nav kur apsēsties, bet cilvēkam ratiņkrēslā iekļūt, pārvietoties un tikt apkalpotam ir vēl sarežģītāk. Līdz ar to ēkas klientu zonu nācās pārstrādāt - mainīt arhitektonisko risinājumu, mēbeles un grīdas segumu, pārstrādāt apgaismojuma un informācijas tablo izvietojumu.
Mediji arī ziņoja, ka pēc nedaudz vairāk kā divu gadu izmantošanas VID centrālajai ēkai Talejas ielā, kuras būvniecībā savulaik ieguldīti 55 miljoni eiro, uzstādīja sietu, lai putni nenestu prom oļus no jumta, un mainīja centrālās durvis.
Ēkas pārvaldītājs, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 68 737 eiro, kas atrasti iekšējās rezervēs, tērēja sietam, kas tika uzstādīts uz jumta, lai putni nenestu prom tur uzbērtos oļus. Oļi tur izvietoti, lai ruberoīda segumu pasargātu no saules stariem, taču vārnas pasākušas apaļos akmeņus iznēsāt un mest lejā, kas savukārt ir bīstami garāmgājējiem.
Vēl lielāka summa - vairāk nekā 101 000 eiro - atvēlēta centrālo durvju nomaiņai. Divus gadus pēc ēkas ekspluatācijas secināts, ka esošās durvis rada pārāk lielu caurvēju.
"Līdz šīm bija parastās un, veroties vaļā, veidojās caurvējš, kas ietekmē gan darbiniekus, gan klientus. Līdz ar to tika pieņemts šāds lēmums ieviest virpuļdurvis. Arī šeit netiek izmantota budžeta nauda. Tas viss ir no iekšējām apsaimniekošanas rezervēm," skaidroja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis Arnis Blodons. Šīs summas esot bijis konkursu lētākais piedāvājums. Turklāt ēkā ieguldīti vēl līdzekļi, jo izsludināts konkurss uz izmaiņām sienu tipos.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna atbildē "Neatkarīgajai" skaidro, ka biroju ēkai Talejas ielā 1 tāpat kā citiem uzņēmuma pamatportfelī iekļautajiem nekustamajiem īpašumiem VNĪ veido ilgtermiņa nomnieku portfeli un regulāri izvērtē vairākus iespējamās attīstības scenārijus. Šī ēka ir viena no tām, kurā nākotnes nomnieku portfelis tiek veidots, balstoties VNĪ izstrādātajā valsts biroju koncepcijā.
Ēka Talejas ielā 1 ir viena no lielākajām VNĪ pārvaldībā esošajām biroju ēkām, tās kopējā platība ir 44 762 kvadrātmetri, iznomājamā platība - 41 581 kvadrātmetrs. Uz 2024. gada 1. janvāri ir aizņemti 94% no iznomājamās platības.
Ēkā lielākais nomnieks ir VID, ar kuru nomas līgums ir noslēgts līdz 2044. gadam. Patlaban VID nomā 35 625 kvadrātmetrus plašas telpas jeb 86% no ēkas kopējās iznomājamo telpu platības. Tāpat telpas šajā ēkā nomā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", prokuratūra (prokuratūras nodokļu un muitas lietu pārvalde), kā arī vairāki komercnomnieki.
Ēkā atrodas arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" centrālais birojs. VNĪ savām vajadzībām (pašpatēriņam) izmanto 2096 kvadrātmetrus jeb 5% kopējo iznomājamo telpu. Uz Talejas ielu 1 VNĪ no trīs dažādām adresēm (Vaļņu ielā 28, Mucenieku ielā 3 un Smilšu ielā 1) pārcēlās 2019. gada nogalē, tā samazinot izmantoto telpu platību par 45% un ietaupot būtiskus finanšu līdzekļus.
"Pēc četriem gadiem varam apliecināt, ka sākotnējās aplēses - piecu gadu laikā telpu uzturēšanai ietaupīt aptuveni vienu miljonu eiro - ir bijušas pamatotas un precīzas," atbild A. Vārna.
Jau pērn VID informēja VNĪ, ka iestādē ir ieviests daļēji attālinātā darba modelis, tādēļ būtiski samazinās nepieciešamo fizisko darba vietu skaits un iznomāto telpu platība samazināsies aptuveni par trešdaļu. Šobrīd vēl tiek kārtoti izmaiņas apstiprinošie dokumenti, taču VNĪ, balstoties uzņēmuma izstrādātajā koncepcijā par valsts birojiem un ievērojot gaidāmo telpu vakanci (neiznomātās telpas), jau kopš 2023. gada strādā pie jaunu nomnieku piesaistes.
Jāņem vērā, ka publiskā sektora iestāžu pārcelšanās uz citām telpām ir sarežģītāka nekā privātajā sektorā, jo to budžetā katru gadu tiek ieplānotas konkrētas summas biroja uzturēšanai, un finansējuma izlietojumu mainīt ir grūtāk nekā privātbiznesā, uzsver A. Vārna.
Ar piedāvājumu nomāt telpas Talejas ielā 1 tika uzrunāta lielākā daļa ministriju, izņemot Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Aizsardzības ministriju. Ir uzsākta cieša sadarbība ar vairākām ministrijām un to padotības iestādēm, izstrādāti telpu nomas projekti, kuru ietvaros var notikt lietoto telpu optimizācija, iestādēm no vairākām adresēm pārceļoties uz vienu.
Pērn tika panāktas vairākas provizoriskas vienošanās, kuru īstenošana ir plānota šā gada laikā. Tāpat kopā ar Valsts kanceleju pērn tika organizēts valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekts, kur aktivitātēs bāzētajā VNĪ birojā publiskajā sektorā strādājošajiem bija iespēja praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības. Trīs mēnešu laikā šo iespēju izmantoja aptuveni 400 cilvēku no 33 publiskā sektora iestādēm, skaidro VNĪ vadītājs.
Prokuratūras pārcelšanās uz pagaidu telpām Talejas ielā 1 ir daļa no apjomīga ilgtermiņa projekta, kura mērķis ir optimāla prokuratūras iestāžu izvietošana darbam piemērotās telpās Rīgā. Prokuratūras patlaban lietotās telpas Kalpaka bulvārī 6 ir sliktā tehniskā stāvoklī, neatbilst moderna biroja standartiem, kā arī to platība nav pietiekama iestādes funkciju un darba specifikas nodrošināšanai.
Ēkas Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanas projektā ir paredzēta fasāžu, logu un durvju restaurācija, jumta pārbūve, nesošo konstrukciju pastiprināšana, inženiersistēmu, tostarp ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas, pārbūve, kā arī ēkas energoefektivitātes rādītāju uzlabošana, telpu modernizācija atbilstoši mūsdienīga biroja standartiem un vides pieejamībai.
Būvdarbi ēkā Kalpaka bulvārī 6 tiks uzsākti pēc tam, kad Ģenerālprokuratūras darbinieki pārcelsies uz darbam piemērotām pagaidu telpām ēkās Ierēdņu ielā 3 un Talejas ielā 1. Patlaban tiek plānots, ka prokuratūra pagaidu telpās strādās 25 mēnešus, kopumā tiks pārcelti aptuveni 250 prokuratūras darbinieki. Provizoriski tiek plānots, ka būvdarbi Kalpaka bulvārī 6 varētu sākties šā gada beigās.
Paredzēts, ka prokuratūra telpas ar kopējo platību 2327 kvadrātmetri ēkā Talejas ielā 1 varētu sākt nomāt 2024. gada 1. oktobrī. VNĪ ir sākusi nepieciešamos darbus telpu pielāgošanai.
Atbildot uz jautājumu par kredītsaistībām, VNĪ valdes loceklis paskaidro, ka ēka Talejas ielā 1 patlaban ir VNĪ īpašumā/bilancē, taču jāatgādina, ka šo VID vajadzībām būvēto ēku VNĪ pilnībā pārņēma 2015. gadā, iegādājoties ēkas līdzīpašnieka SIA "Biroju centrs Ezerparks" kapitāla daļas un pārņemot arī tās uzņemtās ilgtermiņa kredītsaistības uz 28 gadiem. Toreizējā valdība ēkas pilnīgu pārņemšanu atzina par racionālāko tā brīža risinājumu.
No SIA "Biroju centrs Ezerparks" pārņemtās ilgtermiņa kredītsaistības tiek pakāpeniski dzēstas. Patlaban Zemesgrāmatā ir nostiprināta viena hipotēka par 60,57 miljoniem eiro. Kredītsaistību apjoms 2023. gada 31. decembrī bija 35,44 miljoni eiro (bez aprēķinātajiem kredītprocentiem). Gadā VNĪ atmaksā aptuveni 1,74 miljonus eiro. Kredīta pilnīgas amortizācijas termiņš ir 2044. gads.
