Noticēsim labajam, ka praktiski jau beigušies gadus piecpadsmit ilgušie trakumi ap jaunu elektrovilcienu pasūtīšanu un uzbūvēšanu Latvijai.
Pašlaik no Čehijas līdz Latvijai nonākuši 20 elektrovilcienu sastāvi no 32 pasūtītajiem. Ja neatklāsies kaut kas pavisam skandalozs, tad līdz gada beigām ekspluatācijai tiks nodoti 19 vilcienu sastāvi. Vakar, 15.decembrī, pirmajos reisos tika nosūtīti trīs elektrovilcienu sastāvi.
Jauno, ar zemo grīdu un citiem 21. gadsimta pasažieru vilcienu atribūtiem aprīkoto vilcienu nonākšana līdz pasažieriem kļuva par pietiekami svarīgu notikumu, lai to ar savu klātbūtni un ievadvārdiem pagodinātu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš atzīmēja, ka pirmais konkurss par tiesībām piegādāt Latvijai jaunus vilcienus izsludināts 2010. gadā viņa pirmās Latvijas valdības laikā. Atmiņas visai divdomīgas, jo pēc tam V. Dombrovskis vadīja arī savu otro un trešo valdību, no kurām neviena nenoveda konkursu līdz galam. Tieši otrādi, tās atstāja mantojumā konkursu, kas samudžināts ar tiesvedībām un droši vien vēl citiem apgrūtinājumiem.
Tikai 2019. gada 30. jūlijā tika parakstīts līgums starp Latvijas valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV) un Čehijas vagonbūves uzņēmumu “Škoda vagonka” par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi 241 888 753 eiro vērtībā. Vilcieniem bija jāparādās Latvijā 2022. gada pirmajā pusē un visiem 32 vilcienu sastāviem Latvijas rīcībā bija jānonāk līdz 2023. gada sākumam. Ja tagad vairs nekas nenojuks, jaunie vilcieni nomainīs tagadējos vilcienus līdz nākamā - tātad līdz 2024. gada vidum.
Vilcienu pasūtījumu pirmo konkursu izgāšanos nozīmēja ne vien aizkavēšanos ar vilcienu nomaiņu, bet dīzeļvilcienu nenomainīšanu vispār. Proti, sākotnēji Latvija centās pasūtīt 34 elektrovilcienus un 7 dīzeļvilcienus komplektā no viena ražotāja. Šādai sakabei vajadzēja palētināt vilcienu pašizmaksu, ja to ražošanai varētu izmantot unificētus risinājumus gan elektrovilcieniem, gan dīzeļvilcieniem.
Vilcieni Latvijai pēc definīcijas dārgi, jo jākonstruē no jauna un jābūvē ļoti mazā sērijā, kas atbilst Latvijas platībai, iedzīvotāju skaitam un dzelzceļa līniju, tajā skaitā elektrificēto līniju, garumam. Latvija nevar pirkt Rietumeiropā sērijveidā ražojamus vilcienus, jo Rietumeiropā izmanto šaurākus sliežu ceļus. Vēl citi šķēršļi bija vilcienu pirkšanai Krievijā, kur sliežu ceļu platums ar Latviju saskan, vai arī no Rietumu ražotājiem, kuri bija dabūjuši pasūtījumus Krievijā, Baltkrievijā vai Baltijā, kur vilcieni brauc par vienāda platuma sliežu ceļiem. Elektrovilcienu gadījumā jārēķinās, ka dažādās valstīs izmanto atšķirīga veida kontakttīklus; variē arī sakaru un drošības sistēmas, sliežu ceļu atbilstība vilcienu kustības ātrumam u.tml. Visu šo apstākļu summā Latvijai jāiztiek ar salīdzinoši dārgiem kontakttīkla elektrovilcieniem un neziņu, kā nomainīt vecos dīzeļvilcienus. Tagad vairs nav iespējams iegūt Eiropas Savienība līdzfinansējumu transporta līdzekļiem, kas izmanto fosilos energoresursus. Savukārt Latvijas dzelzceļu līniju elektrifikāciju tālāk par esošo kontakttīklu Pierīgā nācās atsaukt sakarā ar dzelzceļa kravu daudzuma samazināšanos. Atpelnīt elektrifikācijas izdevumus galvenokārt uz pasažieru pārvadājumu rēķina būtu pārāk dārgi pasažieriem un valstij jeb nodokļu maksātājiem, kuri dotē sabiedrisko transportu gan pa dzelzceļu, gan pa autoceļiem.
Arī tagad rodas jautājums, vai jaunie, skaistie vilcieni neprasīs būtisku biļešu cenu palielināšanu. PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis uz šādu jautājumu atbildēja izvairīgi. Viņš atgādināja, ka sabiedriskā transporta biļešu cenas nosaka valsts Autotransporta direkcijas (ATD) personā. Savukārt tā pirms pāris dienām nāca klajā ar paziņojumu, ka no 2024.gada 1. aprīļa līdz 2025. gada vidum pakāpeniski ieviesīs jaunu reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēmu, kas - jā - daudzos gadījumos paredz biļešu cenu pieaugumu gan vilcienos, gan autobusos. Piemēram, brauciena Rīga-Salaspils cena atbilstoši tagadējiem plāniem tiks celta vilcienā no 1,1 eiro līdz diviem eiro, bet autobusā no 1,45 eiro līdz tiem pašiem diviem eiro. Savukārt maršrutā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena tiks celta no 2,1 eiro līdz 2,5 eiro, bet autobusa biļetes cena atstāta tagadējo 2,5 eiro apmērā. Kompensācijā par cenu celšanu sabiedrībai tiek solītas cenu atlaides mēnešbiļetēm, iespējas iegādāties vienu biļeti braukšanai vilcienā un autobusā u.tml.
Citiem vārdiem sakot, tiek lietots vecais, labais princips “skaldi un valdi”. Cenu cēlēji domājuši par to, lai visus pasažierus nesatracinātu vienādā mērā.
“Škodas” kavēšanās ar vilcienu piegādi izjauc norunu, ka Eiropas Savienība samaksās par 23 jaunajiem elektrovilcieniem, bet Latvija - tikai par 9 elektrovilcieniem. Ja vilcieni nav nodoti ekspluatācijā, tad ES par tiem samaksāt nevar un varbūt vispār nevarēs, jo šā gada beigas ir galējais termiņš 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzēto darbu apmaksai. Satiksmes ministrija "Neatkarīgajai” pauda, ka centīsies vecajā plānošanas periodā neiztērēto naudu pārlikt uz 2021.-2027. gada plānošanas periodu. Iespējams, ka šādas rēķinu apmaksas mainīšanā Latvijai var izpalīdzēt V. Dombrovskis, kurš savā uzrunā uzsvēra, ka ES noteikti izpalīdzēs Latvijai vilcienu pirkšanā ar 140 miljoniem eiro. 9 elektrovilcieni tikšot pirkti par valsts 2024. gada budžeta līdzekļiem.
Nākamie valsts tēriņi elektrovilcienu vilcienu dēļ būs speciāla remontu centra izbūve šiem vilcieniem. R. J. Grigulis “Neatkarīgajai” paskaidroja, ka šāds centrs jāizbūvē līdz 2030. gadam. Līdz tam laikam vilcieniem jāiztiek ar tehnisko apkopi, ko iespējams veikt darbnīcās, kādas PV jau ir. Savukārt nopietnie plānveida remonti prasīs īpašas telpas un aprīkojumu, kam nauda vēl jāsagādā. Līdz šim bija pierasta pretēja naudas plūsma, ka vilcieniem un to remonta centram it kā rezervēto naudu pārdala citām vajadzībām, jo neesoši vilcieni nav ne jāapmaksā, ne jāremontē.
J. R. Grigulis bija izvairīgs arī par to, kurš kuram tagad parādā par vilcieniem. Uz jautājumu par iespējamajām soda sankcijām Čehijas uzņēmumam par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu viņš atrunājās, ka šogad PV svarīgākais darbs ir vilcienu pārņemšana. “Sodu sankciju izvērtēšana ir darbs juristiem, lai viņi pabeidz izvērtējumu un pasaka, cik nokavētās dienas ir attaisnotas un cik nav", viņš turpināja.
Lai cik veci - daži esot pat 60 gadus veci - būtu tagad vēl lietotie vilcieni, kaut kāda tirgus vērtība tiem esot. Ja jaunie vilcieni stāšanās ekspluatācijā kā paredzēts, tad vecos vilcienus varēs pārdot, bet kādu vai vairākus vilcienu sastāvus uzdāvināt Ukrainai.
