Lai gan statistiķi vakar neapstiprināja bažas par jaundzimušo skaita noslīdēšanu zem tūkstoša mēnesī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi.
Jaundzimušo skaits Latvijā oktobrī noturējies virs tūkstoša! Reģistrēti 1 158 bērni. Tā tagad labā vēsts jeb sensācija, jo visas pazīmes liecināja, ka jaundzimušo skaits noslīdēs zem psiholoģiski sāpīgās 1000 jaundzimušo robežlīnijas. Tam bija gan sadzīvisks, gan aritmētisks pamatojums. Proti, cilvēki cenšas novirzīt bērnu dzimšanu prom no tumšā un aukstā laika, kad jaundzimušo aprūpe prasa vairāk pūļu un naudas nekā siltākā laikā. Tāpēc jaundzimušo oktobrī parasti mazāk nekā septembrī. Atliek noskaidrot šā samazinājuma skaitlisko vērtību. 2021. gadā dzimstība samazinājusies par 195 bērniem un 2022. gadā - par 236 bērniem. Tātad viss it kā skaidrs! Gan -195, gan -236 pārsniegtu 180 bērnus virs tūkstoša robežlīnijas, cik viņu piedzima šā gada septembrī. Turklāt atstarpe starp dzimstību ja ne vasaras, tad atvasaras mēnesī septembrī un rudens mēnesī oktobrī palielinājās gadu no gada: 2019. gadā bija -49 un 2020. gadā -118 jaundzimušie, tālāk jau minētie -195 un -236. Tomēr cilvēku brīvā griba šo līkni lauzusi. Jā, oktobrī piedzimušo 1 158 bērnu ir mazāk nekā septembrī, bet tikai par 22 mazāk. To nevar saukt par samazinājumu, bet par svārstībām vienā un tajā pašā dzimstības līmenī.
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē oktobra jaundzimušo skaitu ielikusī statistiķe Ance Ceriņa “Neatkarīgajai” apliecināja, ka nav notikušas nekādas izmaiņas jaundzimušo uzskaites kārtībā, kas varētu ietekmēt uzskaites rezultātus. Iepriekšējais, visas Eiropas Savienības statistikas līmenī pieņemtais lēmums bija reģistrēt Ukrainas kara bēgļiem piedzimušos bērnus kā attiecīgajās ES dalībvalstīs, nevis Ukrainā piedzimušos. Tas tika pieņemts jau pagājušajā gadā un toreiz Latvijā nenovērsa strauju dzimstības samazinājumu oktobrī pret septembri. Šogad saglabāta pagājušajā gadā ieviestā kārtība, bet dzimstība stabilizējusies par spīti tam, ka ukraiņu Latvijā kļūst mazāk (tagadējais iespaids pirms visu datu apkopošanas, kas beigsies nākamā gada pavasarī).
Tādējādi cilvēki apliecinājuši savu brīvo gribu pilnīgi pretēji reaģēt uz vieniem un tiem pašiem klimatiskajiem, finansiālajiem politiskajiem vai ideoloģiskajiem apstākļiem un stimuliem. Dzimstības samazinājums Latvijā ir neizbēgams atbilstoši tam, kā samazinās iedzīvotāju skaits bērnus radīt spējīgā vecumā, taču potenciālo vecāku skaita līganais samazinājums gandrīz nekad nesakrīt ar faktiskās dzimstības zigzagiem. Tie spēj potenciālo vecāku skaita samazinājumu dažkārt apsteigt, bet citkārt nosegt.
Dzimstības reālās līknes ērtāk izskaidrot astrologiem nekā ekonomistiem, demogrāfiem vai polittehnologiem. Uz to kārtējo reizi vedina dzimstības oktobra datu salīdzinājums Latvijā ar Baltijas kaimiņvalstīm. Nav saprotams, kas kopīgs bijis Latvijai ar Lietuvu pirms deviņiem mēnešiem, bet Lietuvas -51 jaundzimušais oktobrī pret septembri viņu mērogā ir tas pats, kas mums -22 bērni. Turpretī Igaunijā pēc dzimstības krituma septembrī pret augustu oktobris ar +135 jaundzimušajiem oktobrī pret septembri dod vasaras mēnešiem atbilstošu jaundzimušo skaitu.
CSP paziņotais dzimstības rādītājs oktobrī nedod iespēju izcelt šo rezultātu ar kliedzošiem ziņu virsrakstiem. Retorikas papilddeva aiztaupīta arī Saeimas deputātiem, kuri nejauši vai tīšām bija noorganizējuši Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi tieši tajā dienā, kad statistiķu ziņas došana bija ieplānota, bet ziņas biedinošais saturs - paredzams. Jāatkārto vēlreiz, ka paredzējums nepiepildījās.
Savas sēdes prasību sasaukt nākamo sēdi deputāti pamatoja ar neapmierinātību par Labklājības ministrijas sniegto informāciju par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam iekļauto finansējumu 2024. gadā. Vienkārši sakot, pamatnostādnes izrādījušās tukšu frāžu virkne bez reālu darbu uzskaitījuma un plāna, kā šie darbi izpaudīsies dzimstības rādītājos. “Turklāt dzimstības veicināšanā ir vēl sliktāk, jo vēl joprojām nav pat apstiprināta dzimstības stratēģija. Tā skaidri parādītu, ko nedarot, mēs turpināsim zaudēt nākamās paaudzes. Šis ir steidzami jāmaina!“ formulēja komisijas priekšsēdētājs, opozīcijā nonākušās Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Uģis Mitrevics paziņojumā par komisijas lēmumu.
Labklājības ministrijas ierēdņi uz Saeimu dzimstības sakarā tika saukti tāpēc, ka šīs ministrijas sastāvā atrodas Bērnu un ģimenes politikas departaments. Krišjāņa Kariņa otrās valdības laikā šīs politikas plānošana tika koncentrēta viņa partijas “Jaunā Vienotība” biedrenes E. Siliņas vadītajā ministrijā. Process aizņēma vairākus mēnešus, jo vajadzēja tikt vaļā no Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centrā iesēdinātā NA pārstāvja Imanta Parādnieka. NA izmantoja viņu kā staigājošu liecību, ka tieši šī partija ir vienīgā, kas piedāvā dzimstību stimulējošus pasākumus. Dzimstības pazemināšanās K. Kariņa pirmās valdība pastāvēšanas laikā liecināja, ka efektīvi šie pasākumi nav. Toties NA bija pārstāvēta K. Kariņa otrajā valdībā un tās reklāmas seju I. Parādnieku nevarēja vienkārši padzīt. Nācās likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un veikt vēl citus manevrus, kuri aizņēma gandrīz visu K. Kariņa otrās valdība pastāvēšanas laiku. Tie beidzās līdz ar pašu K. Kariņa valdību, kas pārtapa E. Siliņas valdībā.
Labklājības ministrijā atgriezies no opozīcijas ir Zaļo un Zemnieku savienības deleģētais Uldis Augulis, kura biogrāfijā labklājības ministra amats jau bijis.
Taisnība U. Mitrēvicam, ka K. Kariņa otrā valdība E. Siliņas personā nav atstājusi mantojumā E. Siliņas valdībai dzimstības veicināšanas pasākumu sadaļu Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam. Toties jau pašā pirmajā K. Kariņa otrās valdības sēdē E. Siliņa prezentēja citu pamatnostādņu sadaļu, kas saucama par ģimeņu iznīcināšanas programmu. Proti, programma paredz iztērēt 257 miljonus eiro, algojot milzīgus ierēdņu barus, lai tiktu “ieviestas agrīnas, sistēmiskas, pierādījumos balstītas intervences bērnu un jauniešu attīstības un ģimenes labbūtības risku atpazīšanai un novēršanai.” Citiem vārdiem sakot, lai valsts no ģimenēm ar bērniem varētu prasīt jebko, draudot ar bērnu atņemšanu un arī pašu vecāku izšķiršanu, jo tas, lūk, vajadzīgs bērnu “labbūtībai”. Ģimenēm ir jāatsakās no bērnu radīšanas, lai saglabātu ģimeni kā divus cilvēkus, kuriem vismaz kaut kādas iespējas pašiem lemt, kā viņi dzīvos. Viņu lēmums radīt bērnus jebkurā gadījumā palielina viņu atkarību no citiem cilvēkiem un institūcijām. Tomēr līdz šim ģimene un tās mājoklis netika pilnīgi pārvērsta par caurstaigājamo sētu ierēdņiem un citiem interesentiem piedalīties pamatnostādņu izpildei paredzēto 257 miljonu eiro sadalīšanā.
Šādu programmu K. Kariņa otrā valdība saņēma praktiski gatavu no K. Kariņa pirmās valdības kopā ar vairākiem instrumentiem tās izpildei. K. Kariņa pirmās valdības laikā tiešām norakstīti 100 miljoni eiro 15 jaunu bērnunamu ierīkošanai un speciāli pieņemti darbā 40 cilvēki, kuri tagad piepilda šīs iestādes ar ģimenēm atņemtiem bērniem.
Samērā īsajā laikā, ko labklājības ministres amatā aizvadīja E. Siliņa, viņa vienkārši turpināja savu priekšteču iesākto. Arī tam bija sava nozīme dzimstības samazinājumā, lai gan Latvijā joprojām vēl pa kādam bērnam piedzimst. Vai valdību un Labklājību ministru nomaiņa kaut kā mainīs šo politiku? Tāds jautājums Labklājības ministrijai uzdots un atbilde “Neatkarīgajai” apsolīta.