...ar "acēm (no 1934. gada) šais sarģitajos varas laikos" - Andreja Jansona atjaunotais Lāčplēsis Jelgavā (ražots Igaunijā) NEATBILSTS viņa tēva Kārļa Jansona ORĢINĀLAM 1932. gadā... Un šķiet :) ka tas ir Zīgerista draugaļas Sandriņas UZLABOJUMS Latvijas varoņu vēsturei ( pat kāšukrusts nozudis zem Lāčplēša kājas)
Vai tad uz Lāčplēša uzveiktā Melnā bruņinieka (Zobenbrāļu un Vācu ordeņa karotāju) apmetņa nebija krusta zīme? Vispār jau politkorektuma laikmetā daudz kas "aizmirstas", tāpēc jau vajag izlasīt vēsturnieka A.Tomašūna grāmatu "Jelgava 1941.gada vasara - Holokausts". Tur sīki aprakstīts A.Kluiņa pieminētā darbība - "...sarosīties un tikt pie vārda Latvijas Republikas entuziasti." Vācu karaspēks ienāca Jelgavā 1941. g. 29. jūnijā, un jau nākamajā dienā sākās ebreju aresti. 3. jūlijā tika nodedzināta Jelgavas Lielā sinagoga, kurā atradās vairāki ebreji un rabīns Leons Ovčinskis. Vienlaikus tika izdoti ierobežojoši rīkojumi, kuri noteica to, ka ebrejiem jāpārceļas uz pilsētas nomali. Slepkavošanas akcija notika 1941.g. jūlija otrajā pusē kādreizējā Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka šaujamlaukā. Nogalināšanu vadīja no Rīgas atsūtītais vācu SD vienības (Einzackomandas) štrumfīrers A.Beks kopā ar latviešu palīgpoliciju.
...ar "acēm (no 1934. gada) šais sarģitajos varas laikos" - Andreja Jansona atjaunotais Lāčplēsis Jelgavā (ražots Igaunijā) NEATBILSTS viņa tēva Kārļa Jansona ORĢINĀLAM 1932. gadā... Un šķiet :) ka tas ir Zīgerista draugaļas Sandriņas UZLABOJUMS Latvijas varoņu vēsturei ( pat kāšukrusts nozudis zem Lāčplēša kājas)
Vai tad uz Lāčplēša uzveiktā Melnā bruņinieka (Zobenbrāļu un Vācu ordeņa karotāju) apmetņa nebija krusta zīme? Vispār jau politkorektuma laikmetā daudz kas "aizmirstas", tāpēc jau vajag izlasīt vēsturnieka A.Tomašūna grāmatu "Jelgava 1941.gada vasara - Holokausts". Tur sīki aprakstīts A.Kluiņa pieminētā darbība - "...sarosīties un tikt pie vārda Latvijas Republikas entuziasti." Vācu karaspēks ienāca Jelgavā 1941. g. 29. jūnijā, un jau nākamajā dienā sākās ebreju aresti. 3. jūlijā tika nodedzināta Jelgavas Lielā sinagoga, kurā atradās vairāki ebreji un rabīns Leons Ovčinskis. Vienlaikus tika izdoti ierobežojoši rīkojumi, kuri noteica to, ka ebrejiem jāpārceļas uz pilsētas nomali. Slepkavošanas akcija notika 1941.g. jūlija otrajā pusē kādreizējā Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka šaujamlaukā. Nogalināšanu vadīja no Rīgas atsūtītais vācu SD vienības (Einzackomandas) štrumfīrers A.Beks kopā ar latviešu palīgpoliciju.