Esošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti ir saistīti tik sen un tik cieši, ka Kariņa atvaļinājums šķiet gluži vai pieskaņots a/s "Latvijas Gāze" vadības (LG) lēmumam izmaksāt desmitiem miljonus no Latvijas patērētājiem iegūtus eiro Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām.
K. Kariņa atvaļinājums no 19. līdz 28. jūlijam nosedz arī šodienu, 27. jūliju, kad jānotiek LG ārkārtas akcionāru sapulcei ar mērķi sadalīt starp akcionāriem uzņēmuma peļņu. Teorētiski sava daļa naudas jāsaņem arī SIA “ITERA Latvija”. Publiski zināmi ir Uzņēmumu reģistra veiktas pārbaudes rezultāti par uzņēmuma faktiskajiem īpašniekiem, kas aizved līdz Krievijas naftas kompānijas “Rosņeft” galvenajam izpilddirektoram Igoram Sečinam. Pret viņu ir noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, kas cita starpā liedz viņu finansēt no sankcijas uzlikušajām valstīm. Par to visu “Neatkarīgā” jau ir detalizēti izstāstījusi 26. jūlija publikācijā “"Latvijas gāze" atkārtoti grasās konfliktēt ar likumu, izmaksājot dividendes "ITERA Latvija"”.
Pirms akcionāru sapulces, protams, nav iespējams garantēt, vai tā vispār notiks, kas tajā notiks un ar ko tā beigsies, taču jau tās rīkošana liecina par sapulces rīkotāju spējām staipīt Latvijas likumus apmēram tāpat kā Kariņa atvaļinājumu. Pagaidām nekas nav dzirdēts arī par “Latvijas Gāzes” lielo rietumu īpašnieku - investīciju fonda “Marguerite gas II S.a.r.l.” un vācu enerģētikas uzņēmuma “Uniper Ruhrgas International GmbH” iebildumiem pret LG vadības sagatavoto lēmuma projektu par dividenžu izmaksu, ja vien neskaita “Marguerite gas II S.a.r.l.” vēlmi dividendēs izmaksāt divreiz lielkāku summu, nekā to bija plānojusi LG vadība - 109,2 miljonus eiro iepretīm 57,8 miljiniem.
Tikmēr pēc “Neatkarīgās” izrādītās intereses, vai tiešām neviena no valsts institūcijām nevar vai negrib novērst vai vismaz izvērtēt acīmredzamu sankciju likumu pārkāpšanu, noreaģēja Ģenerālprokuratūra. Atbildot uz “Neatkarīgās” aizvakar, 25. jūlijā, uzdoto jautājumu, vai tā kā par likumu ievērošanu atbildīgā institūcija negrasās šajā lietā kaut ko darīt, Ģenerālprokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina vakar mūs informēja, ka “Prokuratūra Jūsu sniegto informāciju ir pārsūtījusi kompetentajai iestādei, kas šajā gadījumā ir Valsts drošības dienests, informācijas izvērtēšanai”. Savukārt vakar portāls NRA jau vēstīja, ka VDD ir sācis pārbaudi, lai izvērtētu, vai LG akcionāru lēmums izmaksāt dividendes “ITERA Latvija” atbilst Krievijai noteikto sankciju regulējumam.
Jāsāk ir ar stāstu par Kariņu kā ekonomikas ministru K. Kalvīša valdībā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim un viņa saistību ar bēdīgi slavenās obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ievešanu. Šis, kā tagad izrādās, bēdīgais fakts pa īstam izpeldēja 2018. gada augustā, kad toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzrakstīja iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Viņš lūdza Ģenerālprokuratūru uzsākt apstākļu pārbaudi par Ekonomikas ministrijas augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām saistībā ar OIK.
Līdz ar 2004. gada pavasarī notikušo Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā Latvijai bija pēdējais laiks pildīt solījumus veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Taču tālāk tā jau ir Latvijas atbildība, ka tika izveidota atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu izšķērdēšanas sistēma uz Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Līdz 2018. gadam šī sistēma bija sevi diskreditējusi tik uzskatāmi, ka uz tajā gadā notiekošajām 13. Saeimas vēlēšanām visas partijas gāja ar solījumiem šo sistēmu likvidēt. Iesniegums ģenerālprokuroram bija viens no paņēmieniem, ar ko partija “Vienotība” centās pārsolīt pārējās partijas. Kaut netieši diskreditējot arī savu biedru K. Kariņu (pilnu iespējamo vaininieku sarakstu sk. “Neatkarīgās” 2018. gada 27. augusta publikācijā “Meklē vainīgos OIK slogam”), partija par mata tiesu iekļuva Saeimā. Toreizējā priekšvēlēšanu retorika neliedza K. Kariņam kļūt par Ministru prezidentu, bet A. Ašeradena iesniegums neliedz viņam būt finanšu ministram K. Kariņa tagadējā valdībā.
Otro reizi A. Kalvīša un K. Kariņa tandēms “Neatkarīgās” uzmanību izpelnījās 2020. gada 21. jūlija publikācijā “Latvijas un Baltkrievijas draudzība uz specdienestu pamatiem". Runa bija par K. Kariņa braucienu pie Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko. Tas zināms arī kā liels hokeja mīļotājs, tāpēc K. Kariņam bija iemesls paņemt līdzi uz Minsku Latvijas Hokeja federācijas valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti.
Kā dāvanu namatēvam K. Kariņš aizveda daudz ko vērtīgāku par hokejista kreklu, kura pasniegšanas ceremonija tika izmantota par brauciena zīmolu. Īstā dāvana bija Latvijas specdienestu ālēšanās likvidējamās “ABLV Bankas” ēkā, demonstratīvi iznesot no tās kaut kādus papīrus un datorus un tālāk noplūdinot ziņu, ka bankā esot atrasti pierādījumi par kāda Krievijas pilsoņa finanšu noziegumiem. Tāds priekšnesums 2020. gada 28. janvārī šķita pieskaņots 14. februārī Polijā paredzētajai, bet pēc tam uz marta sākumu pārliktajai tiesas sēdei, kurā vajadzēja lemt par šī cilvēka, Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai par tur it kā veiktiem finanšu noziegumiem. Polijas tiesa tomēr nenoticēja baumām no Latvijas un V. Ivanovu Baltkrievijai neizdeva. “Baltkrievijas varas iestādēm bija ļoti svarīga šī epizode ar “ABLV Banku” un manis nomelnošanas kampaņa, lai uz 3. marta tiesas sēdi iesniegtu papildu faktus, kas parāda mani kā starptautiska krimināla grupējuma vadoni un saista ar apvainojumiem naudas atmazgāšanā. Runājot par to, kas notika Rīgā š.g. 28. janvārī, es domāju, ka tas ir daļēji Baltkrievijas specdienestu organizēts pasākums,” V. Ivanovu teikto vēlāk atstāstīja “Dienas Bizness".
K. Kariņa ciemakukulis A. Lukašenko un viņa ceļabiedrs A. Kalvītis atsauc atmiņā to ciemakukuli, kura dēļ Latvijas Ministru prezidents A. Kalvītis pēc amata zaudēšanas kļuva par pamatā Krievijai piederoša uzņēmuma LG prezidentu.
A. Kalvītis 2007. gada 29. martā ieradās vizīte pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina no valsts, kurā 14. martā bija aizturēts un apcietināts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Tādā veidā V. Putins dabūja viņam ļoti vajadzīgo apliecinājumu, ka oligarhu likšana cietumā ir laba jeb eiropeiska lieta. Ja tā rīkojas Latvijā, tad kāpēc lai Krievijai būtu jātaisnojas, ka Mihails Hodorkovskis neatrodas cietumā politisku iemeslu dēļ? Lieta pret A. Lembergu bija sākta jau sen pirms tam, bet tās izvēršanās par tiesas procesu varēja arī nenotikt, ja A. Kalvītim nevajadzētu braukt uz Maskavu un toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nebūtu cerējusi uz ANO ģenerālsekretāres amatu, bet Ventspils nebūtu zināma Krievijā kā naftas osta. Tieši naftas dēļ bija tik vilinoši novilkt paralēli starp A. Lembergu un M. Hodorkovski, ka politiķi tādu izdevību nevarēja laist garām. Rezultātā A. Kalvītis ieguva Krievijas dabasgāzes krāna grozītāja amatu un nodeva K. Kariņam pieredzi, kuras vērtību apliecina K. Kariņa rekordi Latvijas valdības vadītāja amatā.
K. Kariņa un A. Kalvīša brauciens uz Minsku nozīmēja viņu piesaistīšanu starptautiskajai politiskajai spēlei. Viņi uz turieni tika aizsūtīti kā uz mīnu lauku, lai pārbaudītu, cik droši Minskā ierasties toreizējam ASV valsts sekretāram Maiklam Pompeo. Mūsu amatpersonas uzturējās Minskā 2020. gada 16. janvārī, M. Pompeo tur ieradās 1. februārī. Turklāt M. Pompeo varēja dot mājienu, ka K. Kariņa atvestā dāvana īstenībā ir arī viņa dāvana, jo diez vai bez ASV ziņas ASV pilsoņa vadīta, ar ASV formāli NATO organizācijā un neformāli vēl citos veidos saistītā Latvija būtu sākusi trenkāt cilvēkus, kurus A. Lukašenko uzskatīja par nevēlamiem viņa kārtējai pārvēlēšanai Baltkrievijas prezidenta amatā.
A. Lukašenko 2020. gada mīlināšanās ar Rietumu valstu pārstāvjiem ir labi saprotama kā daļa no paņēmieniem, ar kādiem viņš cerēja panākt savu kārtējo pārvēlēšanu tā paša gada augustā. Tomēr priekšvēlēšanu gaita, vēlēšanu reālie un falsificētie rezultāti, vēlēšanu izraisītie protesti un - galvenais - to apspiešana pavērsa notikumu gaitu pretējā virzienā. A. Lukašenko tika pārkvalificēts par briesmoni, uz kura fona V. Putins izskatījās ļoti labi līdz pat uzbrukumam Ukrainai 2022. gada 24. februārī.
Tagad ASV palīdz Ukrainai atvairīt Krievijas agresiju, bet palīdz tik negribīgi, ka par ASV politikas īsto mērķi sāk izskatīties ļoti novājinātas Krievijas uzvara pār pilnīgi iznīcinātu Ukrainu. Tādai politikai pilnībā atbilst Krievijas finansēšana ar Latvijā savāktu valūtu, lai Krievija varētu nopirkt ASV (pieklājīgi, caur starpniekiem) detaļas raķetēm, ar kurām Krievija sagrauj Ukrainu.
