Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Elektrības aprites uzskaite ir piedeva valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” (AST) pamatdarbībai - šīs aprites uzturēšanai. AST informē, ka jūnijā Latvijā patērēta 491 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas. Tas izrādās par 5% mazāk nekā maijā un par 9% mazāk nekā 2022. gada jūnijā. AST ielūkojies savā datu arhīvā vēl dziļāk un pamanījis, ka tas ir mazākais elektroenerģijas patēriņš Latvijā mēnesī kopš 2005. gada jūnija. Tālāk seko vēl viens būtisks vārds, ka tas ir “uzskaitītais" elektrības patēriņa apjoms, kas aizvien vairāk attālinās no faktiskā. Runa ir par aizvien pieaugošo mikroģenerācijas un saules elektrostaciju skaitu, kā rezultātā vairāk saražotās elektroenerģijas tiek izlietots pašpatēriņa segšanai pirms tās nodošanas tīklā un uzskaites.
Bez atrunas par pievadītās un apmaksātās elektrības aizvietošanu ar pašražoto elektrību Latvija pat varētu iztikt. Mums ir vēl divi citi rādītāji, kuru saistība ar elektrības patēriņu ir kā akmenī iekalta vismaz kopš padomju laikiem, kad elektrības lielražošana un pārvadīšana neierobežoti tālu tika pasludināta par efektīvāku nekā elektrības pašapgāde. Šie rādītāji ir apstrādes rūpniecības apjoms un iedzīvotāju skaits.
Rūpniecība Latvijā šogad dzīvo bēdu lejā. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sniedz tās skaitlisko aprakstu par šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem ar apstrādes rūpniecības apjoma izmaiņām procentos attiecībā pret attiecīgo mēnesi pagājušajā gadā:
- janvārī -5,8;
- februārī -2,8;
- martā -6,2;
- aprīlī -8,8;
- maijā -7,7.
Jūnija datus par rūpniecību CSP vēl nav publicējusi, jo pārskatīt visu Latvijas rūpniecību ir darbietilpīgāk, ja salīdzina ar AST uzdevumu izsekot elektrības kustībai AST vados. Tomēr nekas neliek domāt, ka jūnijā noticis pavērsiens uz ražošanas pieaugumu. Drīzāk rūpniecībai ir potenciāls tālākam kritumam atbilstoši Eiropas Centrālās bankas u.c. centrālo banku lēmumiem celt likmes, ar kādām šīs bankas laiž apgrozībā katra savu valūtu. Tagad gan tikai pastarpinātā veidā, bet tomēr arī Latvijas rūpniecību bremzēs pats svaigākais no šādu lēmumu virknes - Krievijas Bankas 21. jūlija lēmums paaugstināt gada likmi rubļiem no 7,5 līdz 8,5 procentiem.
Vēl viennozīmīgāka Latvijā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. CSP dati atgādina, ka 2005. gada vidū Latvijā pastāvīgi dzīvojuši 2,22 miljoni cilvēku, bet šā gada jūnijā dzīvoja 1,88 miljoni. Iedzīvotāju skaits atšķīries no rūpniecības ar to, ka samazinājies gadu no gada, kamēr rūpniecībā kritums mijies ar kāpumiem. Tāpēc milzīga sensācija bija pastāvīgo iedzīvotāju skaita pieaugums 2022. gadā pirmo reizi kopš 1990. gada uz Ukrainas bēgļu rēķina. Pagājušā gada jūnijā CSP pierakstīja Latvijai 1,893 miljonus iedzīvotāju, bet šā gada 1,883 miljoni jau mazāk par 2021. gada jūnija 1,885 miljoniem (par 10 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2 tūkstošiem mazāk nekā pirms diviem gadiem).
Ar rūpniecības un iedzīvotāju skaita samazinājumiem pietiktu elektrības patēriņa krituma izskaidrošanai, ja mēs par elektrības ražošanu pašpatēriņam neko nezinātu. Ja tomēr esam to pamanījuši, jo grūti nepamanīt saules paneļus uz daudzu privātmāju jumtiem, tad jājautā, kur tad šī elektrība palikusi, ja rūpniecībai un sadzīvei to nevajadzēja. Arī elektrības eksportā tā neaizgāja. Tieši otrādi, Latvija no elektrības eksporta čempiones aprīlī, kad Latvijā saražoja par 84% elektrības vairāk nekā patērēja, ir atgriezusies savā parastajā no elektrības importa atkarīgās valsts lomā. Ar importu segts elektroenerģijas deficīts maijā bijis 33% no patēriņa un jūnijā - 60% no patēriņa. Šīs izmaiņas nodiktējusi daba ar ekstrēmi ūdeņainu gada sākumu un tikpat ekstrēmu sausumu, sākot no aprīļa. Rezultātā jau maijā izsīka Daugavas hidroelektrostaciju kaskādē uzkrātā ūdens daudzums un Latvijai nācās pirkt vai nu elektrību, vai gāzi elektrības ražošanai.
Jāsamierinās, ka dabas spēki svaidījuši hidroelektrostacijās un gāzes termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomus GWh kā temperatūru drudža slimniekam:
| Mēnesis | HES produkcija | TEC produkcija |
| aprīlis | 892,5 | 18,3 |
| maijs | 283,4 | 0,35 |
| jūnijs | 84,0 | 60,7 |
Vēl citiem vārdiem sakot, dabasgāzes stacijās ražošanas apjoms jūnijā pret maiju ir audzis 172 reizes. Vairāk nekā trīs reizes tas audzis attiecībā pret aprīli, kad elektrību no gāzes ražoja kā apkures sezonas pabeigšanai nepieciešamā siltuma blakusproduktu. Gāzes patēriņš pacēla šā gada jūnija vidējo elektrības cenu (biržas cenu Latvijai bez nodokļiem un piegādes izmaksām) līdz 98,70 eiro par megavatstundu. Tas izrādījās par 27% vairāk nekā maijā, bet toties par 55% mazāk nekā pagājušā gada jūnijā vēl pirms īstajiem trakumiem ar gāzes cenu, kas desmitkāršojās mirkli pirms aizvadītās apkures sezonas. Uz nesenās pagātnes fona arī no dabasgāzes iegūtās elektrības cenas tagad šķiet zemas vai vismaz mērenas.
Acīs krītošie saules paneļi nav devuši vērā ņemamu elektrības daudzumu. Supersausumam atbilstoši saulainajā jūnijā no tiem nākušas 5,9 MWh. Tas ir mazliet par 1/6 daļu vairāk nekā sausajā maijā un divreiz vairāk nekā 2,6 MWh aprīlī, kad vēl sniegi sniga, lieti lija un saule nebija maksimālai enerģijas pārnesei uz zemi vajadzīgajā leņķī. Jāpaskaidro, ka saules enerģijas lieluztvērēji palikuši iepakaļ ne privātajai, bet personiskajai iniciatīvai, kuras rezultātus redzam uz privātmāju jumtiem. Kad lielo saules parku projekti būs realizēti, mēs tos vieglāk nekā dabā ieraudzīsim atskaitēs par elektrības ražošanas apjomiem.
Jāpiekrīt AST, ka būtiska daļa mājsaimniecībās saražotās elektrības turpat mājsaimniecībās ir iztērēta. Tātad, īstenībā elektrības patēriņa samazinājums ne pilnībā atbilst saukļiem par rūpniecības sabrukumu un iedzīvotāju izmiršanu. Visticamāk, ka fiziskajā apjomā, tajā skaitā elektrības patēriņā rūpniecība zaudējusi mazāk, nekā naudas izteiksmē rūpniecības produkcijas cenu samazināšanās jeb normalizēšanās dēļ. Te jau bija runa par gāzes cenu lēkāšanu, kas mazākās amplitūdās attiecas uz gandrīz visām cenām.
Statistika par uzskaitītās elektrības aprites samazināšanos nedaudz apsteidz elektrības rēķinus par jūliju. Tajos priekšplānā izvirzīsies nevis pašas elektrības, bet no 1. jūlija noteiktā elektrības piegādes cena, ko iekasē AST donors - AST rēķinus par elektrības pārvadīšanu maksājošais valsts uzņēmums “Sadales tīkls”. Jo mazāk elektrības tas piegādā gala lietotājiem, jo mazāki tam ieņēmumi. Tāpēc ST dabūjis valsts atļauju kompensēt elektrības piegāžu apjoma samazinājumu par 5-10% ar tarifu palielināšanu par divām līdz piecām reizēm atkarībā no saņēmēju statusa. Sāk griezties spirāle, kurā elektrības patērētāji tiek motivēti kļūt par elektrības ražotājiem un glabātājiem, lai varētu vispār atteikties no ST pakalpojumiem ar tā neierobežotajam tarifu celšanas iespējām. Savukārt ST ir laiks gatavot nākamos tarifu pieauguma projektus, ar kuriem pārkrāmēt savus uzturēšanas izdevumus uz aizvien mazāka klientu skaita un mazāka elektrības patēriņa.
