Lietuvas restorāni un kafejnīcas sūdzas par sezonas darbinieku trūkumu, kas īpaši jūtams lielpilsētās – situāciju glābj ārzemnieki, ziņo Lietuvas telekanāls LNK ziņās un laikraksts "Kauno diena". Latvijā vērojama līdzīga situācija, norāda mūsu amatpersonas.
Ēdināšanas uzņēmumiem lielpilsētu teritorijās un kūrortos sācies sezonas karstākais darba laiks. Lai gan nav sūdzību par klientu trūkumu, galvaspilsētā Viļņā daži restorāni saskaras ar citu problēmu - darbinieku trūkumu. "Tur noteikti ir traģiska situācija, trūkst cilvēku. Teiksim, mums ir pietiekami daudz klientu, lai apsēstos visā restorānā, bet mums nav pietiekami daudz komandas, lai viņus visus apkalpotu," plašsaziņas līdzekļiem sacīja "HBH Vilnius" vadītāja Aida Čepukaite.Viesnīcu un restorānu asociācija atzīst, ka darbinieku trūkums ir pastāvīga problēma. Asociācija arī apliecina, ka pēdējie gadi ir bijuši ārkārtīgi grūti. "Kaut kā cilvēki vairs negrib strādāt. Un es pārsvarā runāju par jauniešiem. Nav nekādas atbildības, nav lojalitātes pret uzņēmumu, visi skatās, lai būtu pēc iespējas vieglāk tikt cauri," sacīja Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Evalda Šiškauskiene.
Ģimenes restorānu ķēde Viļņā un jūras krastā norāda, ka lielākā problēma galvaspilsētā ir sezonas strādnieki - vecākie meklē pastāvīgu darbu, bet jaunākie prasa augstu algu. "Jauniešu vēlmes bieži vien neatbilst realitātei, ko nozīmē viņu pirmais darbs un cik daudz viņiem par to ir jāmaksā, bet, tā kā sociālajos tīklos ir tik daudz it kā bagātu cilvēku un visi šeit dzīvo ļoti labi, tad automātiski viņi arī grib tā dzīvot. Tas ir saprotams," šādas situācijas iemeslus vērtēja "HBH Vilnius" vadītājs.
Daži jaunieši meklē vasaras darbu Lietuvas kūrortos, jo, ja vasara ir izaicinājums valsts lielajām pilsētām, jūrmala uzplaukst, un piejūras restorāni piedāvā augstāku algu, tāpēc ir vieglāk pievilināt darbiniekus. Tiem restorāniem, kas neatrod darbiniekus, kuriem nav nepieciešama ārkārtīgi liela alga, paliek viena izeja - ārzemnieki. "Sakarā ar ļoti nelabvēlīgo situāciju Ukrainā ir tā, ka mēs no tā gūstam kādu labumu, jo ukraiņiem nav ko darīt un kur iet pelnīt naudu, lai to sūtītu palicējiem," medijiem sacīja A. Čepukaite.
Pēc Lietuvas Nodarbinātības dienesta datiem, valstī ir nedaudz vairāk par 144 tūkstošiem bezdarbnieku. Tas ir par 0,5% mazāk nekā pirms gada.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš "Neatkarīgajai" apstiprināja, ka Latvijā situācija ir stipri līdzīga kā Lietuvā - izteikts darbinieku trūkums vērojams ne tikai viesnīcu un restorānu nozarē, bet arī citās nozarēs. Protams, tas ir sezonāls bizness, un darbinieki visvairāk nepieciešami laikā no maija līdz septembrim.
Uz jautājumu, kā uzņēmēji izlīdzas, ja darbinieku trūkst, A. Kalniņš atbild, ka esošie darbinieki strādā virsstundas, uzņēmums nestrādā ar pilnu jaudu vai, piemēram, viesnīcā daļa numuriņu paliek neuzkopti. Ukrainas bēgļi nozarē tiek nodarbināti jau no pagājušā gada vasaras, bet ar to nepietiek. Sešpadsmit, septiņpadsmit un astoņpadsmit gadus vecus jauniešus arī var nodarbināt restorānu biznesā, bet ar kases aparātu un alkoholu viņi var strādāt no 19 gadu vecuma, skaidroja Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs.
Kā vienu no situācijas risinājumiem A. Kalniņš saskata pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to jau ir izdarījusi Lietuva un citas Eiropas Savienības valstis. "Esam tikušies ar Saeimas frakcijām un Finanšu ministrijai prezentējuši savus priekšlikumus. Nepieciešama tikai politiska vienošanās un griba," sacīja A. Kalniņš, piebilstot, ka Lietuva ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā Latviju apsteidz divas reizes, bet pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.
Jautāts par vispārējo nozares stāvokli pēc pandēmijas ierobežojumiem, Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents pastāstīja, ka nozare ļoti, ļoti lēnām atgūstas, lai gan Latvija atrodas pēdējā vietā ES ārvalstu tūristu skaita ziņā, uzņēmējiem uzkrājušies aptuveni 45 miljonu eiro nodokļu parādi un vērojams darbaspēka trūkums.
Aģentūras LETA ziņas apliecina, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Cita starpā 2020. gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu uz diviem gadiem noteikt samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.
