Ar un bez ovācijām esam sagaidījuši kārtējo valsts prezidentu. Jauna prezidenta ievēlēšana nozīmē to, ka līdzšinējais, Egils Levits, dodas pensijā. Viņa pensijai paredzēti visai prāvi izdevumi no valsts budžeta.
E. Levits pēc Gunta Ulmaņa (1993-1999), Vairas Vīķes-Freibergas (1999-2007), Valda Zatlera (2007-2011), Andra Bērziņa (2011-2015) un Raimonda Vējoņa (2015-2019) būs jau sestais izbijušais Valsts prezidents, kura materiālā nodrošināšana skaitīsies valsts goda lieta.
Nesenie notikumi Krievijā dažām amatpersonām šķita pamatots iemesls, lai mēģinātu palielināt līdzšinējo summu prezidentu apsardzei. Reakcija ilgi nebija jāgaida. Šā gada maijā pret to “manabalss.lv” iebilda 13 456 Latvijas pilsoņi.
“Neatkarīgā” nolēma papētīt, cik no valsts kopējā maciņā esošās naudas tērējam bijušo valsts prezidentu uzturēšanai. Salīdzinājumam ieskatīsimies, cik šim mērķim tērē Igaunijā un Lietuvā.
2012. gadā prezidenta kancelejas mājaslapā tika publicētas visu trīs eksprezidentu izmaksas. Tolaik vienā gadā tas valstij izmaksāja ap 200 000 latiem (284 574,36 eiro) - ikmēneša pensija bija 50% apmērā no prezidenta algas, valsts apmaksāts dzīvoklis, automašīna un pat sekretārs, kā arī tiesības uz apsardzi pēc paša gribas. Interesanti, ka izdevumi V. Vīķei-Freibergai ir bijuši gandrīz divreiz lielāki nekā G. Ulmanim. Abiem dzīvojot kaimiņos, G. Ulmaņa dzīvokļa noma ir septiņas reizes lētāka - 541 lats (769,77 eiro), bet V. Vīķes-Freibergas - 3947 lati (5616,08 eiro) mēnesī. V. Zatlera kopējie tēriņi tolaik bija vismazākie. Viņa dzīvokļa noma maksāja 820 latu (1166,75 eiro) mēnesī. Tā laika prezidents A. Bērziņš uzskatīja, ka eksprezidenti ir pelnījuši visus sociālos labumus, un nevienu no tiem viņš neplānojot atņemt.
2013. gadā ar likumu krasi mainīja pensijas apmēru - no 50% uz 85% no prezidenta algas. Pēc pieciem gadiem, 2018. gadā, tika aprēķināts, ka bijušie prezidenti valstij izmaksā jau vairāk nekā pusmiljonu. Eksprezidentu saimei bija pievienojies A. Bērziņš, kura izdevumi no valsts budžeta bija vismazākie - 47 000 eiro, jo viņš atteicās no valsts garantētā dzīvokļa.
Līdz brīdim, kad informācija bija pieejama publiski, pirmo vietu tēriņos ieņēma V. Vīķe-Freiberga, kuras izdevumi gadā bija 128 000 eiro, V. Zatlera uzturēšanai tērējām ap 75 000 eiro, G. Ulmanim - 70 000 eiro. Jāpiebilst, ka precīzu summu tad nevarēja noteikt, jo bija daudz neuzskaitītu izdevumu par transportu un apsardzi. Par R. Vējoņa kā eksprezidenta izmaksām detalizēta informācija nav publiskota.
Informācija par eksprezidentu tēriņiem pēdējos gados diemžēl vairs nav publiski pieejama. Tik vien zināms (Valsts prezidenta kancelejas dokumentos rakstīts), ka ar 2022. gadu valsts pielika vēl 10 260 eiro eksprezidentu izdevumu finansējumam. Valsts budžeta izdevumi šim mērķim aizvien palielinās, un sabiedrība sāk protestēt.
Latvijas prezidentam līdz 2022. gadam bija viszemākā alga no visiem Baltijas valstu prezidentiem - 3143,21 eiro. Otro vietu ieņem Igaunijas prezidents ar 4180,10 eiro, bet vislielākā alga ir Lietuvas prezidentam, kurš mēnesī saņem ap 5454 eiro. Starpība starp Latvijas un Lietuvas prezidenta algu ir vairāk nekā 2000 eiro. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas prezidenta Lietuvas prezidentam bez prezidenta pils un automašīnas piešķir vēl vienu mašīnu, divus privātos ārstus un pat lidmašīnu. Tomēr iepriekšējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pusi savas algas katru mēnesi ieskaitīja valsts budžetā, tādā veidā izrādot cieņu un solidaritāti Lietuvas pilsoņiem. Savukārt no 2022. gada sākuma pašreizējā prezidenta E. Levita alga pieauga līdz 6270 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem, kas ierindo mūsu prezidentu 1. vietā kā vislabāk apmaksāto prezidentu Baltijas valstīs.
Latvijā eksprezidenti oficiāli saņem pensiju, kas ir 85% no prezidenta algas, automašīnu, tiek algots sekretārs un, ja vēlas, apsardzes darbinieks laikposmā līdz četriem gadiem. 2013. gadā toreizējais prezidents A. Bērziņš rosināja likumu par krasu pensijas apmēra paaugstināšanu, lai eksprezidents pats varētu apmaksāt izdevumus par dzīvokli.
Lietuvā prezidenta tituls personai saglabājas uz mūžu. Tādā veidā arī apsardze tiek nodrošināta uz neierobežotu periodu, katram piešķir atbalsta darbiniekus un transportu. Ja eksprezidents izsaka vēlmi pēc dzīvokļa, valsts to arī sagādā. Tāpat kā Latvijā un Igaunijā, bijušā prezidenta bēru izdevumus arī sedz valsts.
Igaunijā bijušais prezidents saņem pensiju, kuras apmērs ir 75% no prezidenta algas. Arī personas laulātajam pienākas pensija aptuveni 20% apmērā. Eksprezidentam piešķir arī dienesta dzīvokli, dienesta darba telpas, konsultantu un automašīnu. Visus izdevumus, kas ir saistīti ar dzīvokli, transportu vai telpām, sedz valsts, viņš saņem arī vienreizēju kompensāciju, kas pielīdzināma viena gada saņemtajai darba algai. Igaunijas eksprezidentam, tāpat kā Latvijas un Lietuvas eksprezidentiem, piešķir sekretāru un apsardzi nepieciešamības gadījumos.
Pārskatot Igaunijas prezidenta kancelejas mājaslapu, var atrast visas gan prezidentam, gan prezidenta kancelejai paredzētās un izlietotās izmaksas līdz 2023. gada 1. janvārim. Šis datu caurspīdīgums kopš 2015. gada ir noteikts Igaunijas Valsts dienesta likumā, 119. pantā. Ierēdņu algu dati tiek publiskoti valsts dienesta centrālajā mājaslapā, tostarp arī visas prezidenta kancelejas izmaksas. 2022. gadā Igaunijas prezidenta kancelejas kopējais budžets bija 5 950 163,75 eiro. Tas ietvēra: no 2022. gada valsts budžeta - 4 737 564,00 eiro, no neparedzētām rezervēm - 150 352,11 eiro, papildu budžets - 295 000,00 eiro, 2021. gada budžeta atlikums (neizlietotā summa) - 739 247,64 eiro.
