Latvijas uzņēmēju tīklam jāaptver visa pasaule

IEDVESMOJOŠS PASĀKUMS. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no labās), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Valsts prezidents Egils Levits un Rīgas domes priekšsēdētājs (vēl tobrīd) Mārtiņš Staķis Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ievaddaļā © Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Gandrīz visu valsts augstāko amatpersonu ierašanās un uzstāšanās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ieceļ to starp svarīgiem pasākumiem ne tikai vienas dienas, bet viena gada mērogā.

Noticēsim Latvijas ārlietu ministra un jau juridiski nostiprināta nākamā Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča apgalvojumam, ka Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir izturējis laika pārbaudi. Šogad bija jau desmitā reize, kad valsts parūpējusies par tikšanos uzņēmējiem, kuri darbojas Latvijā, un uzņēmējiem ar izcelsmi no Latvijas ārzemēs. Forums ir noticis Rīgā, Valmierā un Melburnā, kā arī divus gadus attālinātā režīmā. No šī foruma atzarojusies “Spotlight Latvia” biznesa konference ASV, kādu tur reizi gadā rīko, tai skaitā šogad septembrī sarīkos Latvijas Tirdzniecības palāta ASV. E. Rinkēvičs atzina, ka pasākums sākts ar pieļāvumu, ka tas var arī neizdoties un atmirt pēc pāris kopā sanākšanām, ja vairums dalībnieku tās atzītu par veltīgu laika tērēšanu kaut ar iespējām izdzert vairākas tases kafijas un paēst pusdienas uz rīkotāju rēķina. Bet tā tas neesot. Uzņēmēji spējot izmantot tikšanās, lai kopīgi uzietu jaunas biznesa idejas un veidotu partneru grupas šo ideju izpildei. Šogad uz forumu Rīgā ieradušies pēc izcelsmes vai kā savādāk ar Latviju jau saitīti uzņēmēji no 25 valstīm.

Runāt latviski bija privilēģija

Pasākums noritēja angļu valodā ar dažiem izņēmumiem. Latviski foruma dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits un nākamais Valsts prezidents E. Rinkēvičs. No astoņām paneļdiskusijām viena notika latviešu valodā, par ko pasākuma dalībnieki tika īpaši brīdināti. Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs savā uzrunā latviski iepina četrus vārdus saistībā ar karu Ukrainā un ukraiņiem, ka “viņi cīnās par mums”.

Pasākuma statusu uzturēja valsts augstāko amatpersonu klātbūtne un uzrunas pasākuma atklāšanā. Līdzās ar jau nosauktajiem E. Levitu un E. Rinkēviču atradās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un pēdējo stundu amatā aizvadīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Tātad trūka vēl tikai Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna. Labi, ka tā - ka neveidojās pārāk gara rinda no cilvēkiem, par kuriem, sākot ar sevi, ironizēja E. Rinkēvičs, ka “viss jau ir pateikts, bet vēl ne visi to ir pateikuši”. Tātad visiem pēc kārtas jāpasaka viens un tas pats, ka tagad nu gan mēs noteikti attīstīsim, reformēsim, paveiksim, sasniegsim...

Reformu vārds vienmēr mutē

E. Levits sāka ar to, ka Latvija taču ir drošības saliņa Eiropā un vēl jo vairāk, ja Latviju salīdzina visas pasaules mērogā. Atliek tikai parūpēties, lai pasaule par to uzzina, un investīcijām vajadzētu nākt uz Latviju kā pa reni. Lai cik lielā mērā K. Kariņš piekrita par drošību Latvijā, vērā ņemams viņa brīdinājums nesajaukt stabilitāti ar stagnāciju. E. Levits attīstību saistīja ar ieguldījumiem “zaļajā ekonomikā”, bet K. Kariņš - ar militāro rūpniecību.

Kā jau jebkurā no šādiem pasākumiem, daudz vārdu tika teikts par cilvēkresursiem, tagad modē nākušo cilvēkkapitālu (E. Levitam šis vārds nepatīk) un izglītību. K . Kariņš solīja aizreformēt izglītību līdz uzņēmēju pieprasīto STEM (no angļu valodas Science, Technology, Engineering and Mathematics) mācību priekšmetu apguvei. Viņš atsaucās un pašvaldību jeb administratīvi teritoriālo reformu kā uz veiksmes stāstu, ko tagad atkārtošot izglītībā un jebkur, kur vien vajadzēs. Taisnība viņam, ka Latvijā atlikušie 1,8 miljoni iedzīvotāju (ar uzsvaru, ka nav šeit nekādu divu miljonu cilvēku) nevar uzturēt uz trijiem miljoniem cilvēku savulaik plānotu un pa lielākai daļai arī uzbūvētu ceļu un dažādu iestāžu tīklu, taču no tā neizriet garantijas, ka izglītības līmenis automātiski celsies proporcionāli slēgto skolu skaitam.

Mēs ņemsim vai mūs ņems?

Latvijas depopulācijas problēma tika akcentēta ar to, ka vienīgā paneļdiskusija latviešu valodā tika veltīta iespējām stabilizēt iedzīvotāju skaitu ar remigrāciju. Par savu pašvaldību pieredzi remigrantu piesaistīšanā stāstīja Liepājas un Cēsu mēri Gunārs Ansiņš un Jānis Rozenbergs. Kopējo noskaņojumu emigrantu vidū (precīzāk sakot, tajā emigrantu mazākumā, kas dodas rokās pētniekiem u.c. Latvijas pārstāvjiem) teicās izpētījusi Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētniecības centra direktore, zinātņu doktore Inta Mieriņa. Valsts atbalstu remigrācijas veicināšanai solīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Sarunas moderatore Kristīne Bērziņa dalījās ar savu pieredzi, dzīvojot Vašingtonā, kur bērnudārza pakalpojuma izmantošana maksājot 2-3 tūkstošus ASV dolāru mēnesī.

Diskusijas dalībnieki atbilstoši dažādiem datiem, ar kādiem katrs no viņiem strādā, varēja apstiprināt, ka Latvija kļuvusi no emigrantvalsts no migrācijas ziņā neitrālu valsti. Turklāt tas sasniegts vēl pirms ukraiņu pieplūduma. Citiem vārdiem sakot, Latvijā tiešām drošāk ne vien militāri kriminālā, bet arī sociāli psiholoģiskā nozīmē, nekā daudzviet pasaulē. Tāpēc no tuvākām un arī no tālākām vietām cilvēki mēģina iespraukties Latvijā.

Ideālā gadījumā atbraucējiem jābūt no Latvijas savulaik aizbraukušiem cilvēkiem, kuru atgriešana pasludināta par valsts politiku. Tomēr diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka cilvēcisko attiecību līmenī ne viss ir tik gludi. Gan palicējiem, gan aizbraucējiem ir krājumā argumenti savstarpējiem apvainojumiem, ka vieni ir dezertieri un otri vainīgi pie tā, ka citiem savulaik nācies pamest dzimteni.

Vienkārši labā gadījumā, uz ko norādīja R. Bremšmits, Latvija varētu aizvietot aizbraucējus ar svešiniekiem, kuri vismaz sākotnēji par Latviju neko sliktu nedomā, nevis vienkārši pēc skaita, bet pēc kvalitātes: prasīsim no emigrantiem augstāku izglītību un lielāku čaklumu, nekā varējām dabūt no aizbraucējiem. Tik tiešām, ne visas aizbraucēju nelaimes cēlušas valsts, nevis viņu pašu dēļ.

Jautājums, vai Latvijai pietiks spēka diktēt noteikumus pasaulei - vai īstenībā nav tuvu brīdis, kad nāksies ķert un grābt pirmos pretīmnācējus, lai vismaz formāli skaitītos, ka Latvijā pietiek cilvēku pat pēc K. Kariņa jau veiktajām un vēl iecerētajām reformām, t.i., pēc skolu, slimnīcu un vispār apdzīvotu vietu likvidēšanas palikušās infrastruktūras uzturēšanai.

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais