Pāri Latvijai veļas kārtējais slimnīcu un arī skolu slēgšanas vilnis, bet pavisam nesenā pagātnē visu Latvijas medicīnu ļoti sakompromitējušajai bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcai “Ainaži” (“Ainaži") ir gandrīz vai dubultots budžets no 1 023 595 eiro 2017. gadā līdz 1 950 365 eiro šim gadam (plāns).
“Ainažu” saglabāšana Veselības ministrijas izpildījumā nozīmē to pašu, ko Labklājības ministrijas veiktā 100 miljonu eiro dalīšana pašvaldībām jaunu bērnunamu atvēršanai un tajos esošo bērnu skaita palielināšanai. Šajā gadījumā Veselības ministrija nedrīkst zaudēt bērnunamiem svarīgos “Ainažus”, jo bērnunami ir neizsīkstošs klientu avots slimnīcām, pansionātiem, cietumiem. To ļoti uzskatāmā veidā fiksēja “pārbaudes diena”, kāda “Ainažos” tika sarīkota pirms dažiem gadiem: “Pārbaudes dienā slimnīcā bija 74 bērni vecumā no četriem līdz 18 gadiem. (...) 24 bērni bija ievietoti no ģimenēm, 32 - no pašvaldību bērnu namiem, pieci no valsts sociālās aprūpes centriem, pieci no audžuģimenēm, bet astoņi no aizbildņu ģimenēm,” “Neatkarīgā” šīs pārbaudes rezultātus izklāstīja 2018. gada 1. februārī.
Centrālā Statistikas pārvalde uzrāda, ka 2018. gadā Latvijā dzīvojuši 305,2 tūkstoši cilvēku “līdz darbspējas vecumam”, tajā skaitā 794 bērnunamu iemītnieki. Tātad, no vairāk nekā 300 tūkstošiem bioloģiskajās un tās aizvietojošajās ģimenēs dzīvojušo bērnu Ainažos bija nonākuši tieši tikpat pacientu, cik no 794 bērnunamu iemītniekiem. Aritmētikas valodā tas nozīmē, ka varbūtība nonākt psihiatriskajā slimnīcā no bērnunama bija 384 reizes augstāka, nekā nonākt šajā paša slimnīcā no ģimenes. 2018. gada "pārbaudes diena” jeb skandāls iekļāvās vairākus gadus ilgstošā pavērsienā uz bērnu skaita samazināšanu gan “Ainažos", gan visā bērnunamu sistēmā. Toties pagājušajā gadā bērnunamos no jauna ievietoto bērnu skaita pieaugums līdz 175 atbilst pieaugumam par 43% pret 2021. gadu. Šie procenti apliecina ļoti krasu valsts politikas maiņu. “Neatkarīgās” piedāvā versiju, ka “valsts naudas piešķiršana bērnunamu ierīkošanai izskatās pēc darījuma, kurā valdība pērk pašvaldību vadītāju piekrišanu simts skolu un dažu ārpus Rīgas vēl atlikušo slimnīcu slēgšanai”. “Ainaži” tādā gadījumā var justies droši, jo to nevar nosaukt par slimnīcu, ciktāl paliekam pie uzskata, ka nav iespējama nekāda ārstēšana bez ārstiem.
“Ainažu” skaitīšanās par psihiatrisko slimnīcu bez neviena psihiatra bija galvenais 2018. gada “pārbaudes dienas” rezultāts, ko Inga Paparde savā 1. februāra publikācijā “Tiesībsargs atklāj šausmas: bērnus Ainažu slimnīcā spīdzināja” uzsvēra ar apakšvirsrakstu “Slimnīca bez ārsta” ar sekojošu paskaidrojumu, ka psihiatriskās slimnīcas nosaukuma prasītā “psihiatriskā ārstēšana ir viens psihiatrs, kas slimnīcā strādā it kā uz pilnu slodzi, bet faktiski ir slimnīcā tikai pirmdienās un ceturtdienās, turklāt tajās pašās dienās viņš uz pilnu slodzi strādā ambulatorajā nodaļā un vēl bez tam - tajās pašās stundās viņam ir maksas pacientu pieņemšana. Kad psihiatrs ārstē bērnus - tas nav skaidrs.”
Citiem vārdiem sakot, bija pilnīgi skaidrs, ka viņš Ainažos nav reāli strādājis vispār. “Ainaži” bija legalizētu miesas sodu izpildes vieta galvenokārt bērnunamu, bet arī ģimeņu un skolu prasības neizpildošiem bērniem: “Pacienti drīkst uzturēties tikai savā tukšajā palātā, ja neklausīsi, būs sods - sāpīgā pote vai piesiešana pie gultas.” Pieaugušo prasībām ļoti neatbilstoša bērnu uzvedība varēja gan būt, gan nebūt saistīta ar psihiskām slimībām.
Kad nu reālā situācija “Ainažos” tika izvilkta vispārējai zināšanai, Veselības ministrija solīja to labot. Kā labot? Kā parasti valsts to dara - ar finansējuma palielināšanu. Pirmsskandāla 2017. gadā “Ainaži” izmaksājuši valstij, t.i., nodokļu maksātājiem 1 023 595 eiro, bet šim gadam “Ainažiem” ieplānoti 1 950 365 eiro, kas gandrīz divas reizes vairāk. Protams, šim izmaksu pieaugumam ir arī inflācijas kompensēšanas komponente, taču “Ainažos” naudas daudzums audzis ātrāk par naudas pirktspējas zudumu.
Būtu jauki uzskatīt šogad iztērēto naudu par ieguldījumu nākotnē, kas tiks kaut daļēji atpelnīts pēc 10-20 gadiem, kad tagadējie “Ainažu” pacienti ne tikai nonākšot darbspējas vecumā, bet būšot arī izārstēti līdz spējām strādāt algotu, ar nodokļiem apliktu darbu vai vismaz iekļauties savu ģimeņu budžetu papildināšanā ar darbu mājās. Diemžēl nekādas pārliecības par šādiem rezultātiem nav, ciktāl šos rezultātus noteiks ārstēšana, nevis dabas untumi, kas daudzos gadījumos diktē psihisko slimību gaitu pat visas pasaules psihiatrijai neizprotamā veidā.
Pavisam vienkārši sakot, neradās nekāda pārliecība par kaut vai vienu psihiatru “Ainažos”. Iestādes elektroniskajā vizītkartē figurē gan “sertificēts psihiatrs, dr. Pāvels Jakimovičs", gan viņa priekšnieks, slimnīcas valdes loceklis Aigars Kišuro, kurš vadītāja amatā nonācis ne no juristiem vai grāmatvežiem. Nē, viņš piesaka sevi, ka "ieguvis ārsta grādu un ārsta pediatra kvalifikāciju, turpmāk apmācījies bērnu neiroloģijā, psihiatrijā un bērnu psihiatrijā, vēlāk iegūstot abu psihiatrijas nozaru ārsta sertifikātu. Ir Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) valdes loceklis un LPA sertifikācijas komisijas loceklis, abos amatos arī Latvijas Bērnu psihiatru asociācijā.” “Ainažu” štatu sarakstā ir arī divi psihologi un vēl daži, kam pēc savu specialitāšu nosaukumiem būtu jādod bērniem vairāk, nekā tikai “sāpīgā pote vai piesiešana pie gultas”.
“Ainažu” 2023. gada štatu saraksts ir plašāks nekā 2018. gadā, taču iepriekšējie notikumi liek pārjautāt, vai šie cilvēki patiešām “Ainažos” strādā. “Neatkarīgās” saņemtās atbildes par to nepārliecina.
Pirmkārt, maksimāli izvairīga bija Veselības ministrija, savu atbildi “Neatkarīgajai” pārrakstot no “Ainažu” atskaites: “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcai “Ainaži” iesniegtajā pārskatā par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam ir norādīts, ka kategorijā “Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti” 2022. gadā bija 6,5 slodzes.” Tā nav atbilde uz jautājumu kaut par vienu vienīgu P. Jakimoviču, cik tad bieži viņš reāli atrodas “Ainažos”. Vai tiešām pēc 2018. gada pieredzes nevienam Veselības ministrijā nav ienācis prātā, ka vajadzētu Veselības inspekcijai vismaz kādreiz pārliecināties, cik daudz no valsts apmaksātajām 6,5 slodzēm tiek attaisnotas darba laikā un darba vietā sastopamiem speciālistiem “Ainažos”?
Ja Veselības ministrija savā vārdā apliecināt pašas apmaksātā darba apjoma izpildi izvairās, tad šādas pārbaudes vai nu nav rīkotas, jau iepriekš labi zinot to rezultātus, vai arī rezultāti bijuši atbilstoši sen zināmajam, ka neviens normāls cilvēks nedzīvos Ainažos, lai ārstētu kaut kādus bāreņus. Jebkurš interneta lietotājs var ielūkoties Ārstniecības personu reģistrā un atrast P. Jakimoviču. Viņš uzrādījis vienlaicīgi trīs darba vietās gan “Ainažos", gan Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, gan Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kur viņš ir “psihiatrs, narkologs, tiesu psihiatrijas eksperts". Atliek parēķināt, cik daudz laika viņam jāpatērē ceļā pa trīsstūri Rīga - Ainaži - Strenči - Rīga un padomāt, un kā iespējams sadalīt laiku starp bērniem, narkomāniem un tiesām.
Otrkārt, ne vien izvairīgs, bet strups bija A. Kišuro, kurš pagājušajā piektdienā bija sazvanāms ārzemēs, bet atteicās atbildēt uz jautājumu, par cik daudziem speciālistiem viņš uzņemas garantēt, ka tie tiešām atrodas slimnīcā un veic ārstniecības pienākumus.
Treškārt, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka apliecināja bēdīgo faktu, ka nav izpildīts viens no galvenajiem solījumiem, ar kuru ministrija atgaiņājās no pārmetumiem 2018. gadā. Proti, ministrija toreiz atzina, ka 16 bērnu psihiatru Latvijai ir būtiski par maz un tūlīt, tūlīt tiks izdarīts viss nepieciešamais, lai viņu skaitu palielinātu. Piecus gadus vēlāk S. Janka pat izvairījās pasacīt, cik viņu atlicis, bet esot mazāk, nekā bija. Bet, protams, ministrija atkal darot visu iespējamo, lai viņu kļūtu vairāk. Ja ne šogad vai nākamgad, tad kaut kad izdošoties viņu skaitu palielināt ja ne virs, tad vismaz atkal līdz 16.
Jautājums, kāpēc mazumiņš bērnu psihiatru deficītā darba laika jāizšķiež, liekot vismaz diviem no viņiem ik pa laikam atrādīties Ainažos 115 km no Rīgas. “Tāpēc, ka nevaram izdomāt, ko darīt ar šiem bērniem. Ne visiem viņiem ir ģimenes, kas spētu par viņiem rūpēties,” klāstīja S. Janka. Līdz ar jaunu bērnunamu atvēršanu šādu bērnu kļūst vairāk. Un jo vairāk tādu bērnu, jo grūtāk būs atrast viņiem vietas psihisko slimību ārstēšanas iestādēs Rīgā un Jelgavā, starp kurām skraidošajiem psihiatriem atliktu vairāk laika painteresēties par saviem pacientiem.
