No divdesmit tūkstošiem Krievijas pilsonību pieņēmušo Latvijas iedzīvotāju puse devusies rokās varas iestādēm uz latviešu valodas zināšanu pārbaudi un puse no šīs puses jau dabūjusi izziņas par valodas prasmi valsti apmierinošā līmenī.
Pagājušā gada ziemā Krievija uzbruka Ukrainai, bet pagājušā gada rudenī Latvijā pienāca laiks pārvēlēt Saeimu. Šī sakarības rezultātā Latvijā tika radīts priekšvēlēšanu produkts - vecās Saeimas vairākuma pieņemts likums izraidīt no Latvijas tos Krievijas pilsoņus, kuri līdz šā gada 1. septembrim nenokārtos latviešu valodas eksāmenu. Kara turpinājums kā bezgalīga Krievijas kara noziegumu virkne izslēdz iespēju pievienot šo priekšvēlēšanu solījumu lielākajai daļai no solījumiem, kurus pildīt neviens pat nemēģina. Likums par valsts valodu pilnīgi nemaz neprotošo Krievijas pilsoņu izraidīšanu ir spēkā, lai gan šajā pavasarī tika atlikti tā izpildes termiņi un pateikts priekšā potenciālajiem izraidāmajiem, kā viņi varētu likuma prasības apiet, aizvietojot valodas zināšanas ar citām lojalitātes izpausmēm. Par to “Neatkarīgā” jau ir rakstījusi 3. aprīlī, ka “Imigrācijas likums tiks grozīts tā, lai izraidīšana no Latvijas draudētu tikai tiem, kuri iecerējuši kļūt par pasaules televīziju zvaigznēm”. Tā bija atsauce uz partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera jautājumu no Saeimas tribīnes 30. marta sēdē, “kā tas izskatīsies, kad pensionāru atvedīs līdz robežai un stums pāri, bet viņš teiks, ka viņam tajā Krievijā nekā nav? Viņš kritīs gar zemi un nekur neies. To nofilmēs un rādīs BBC un CNN.” Atbilde uz A. Šlesera jautājumu tagad ir savādāka, nekā bija domājis jautātājs. Proti, tagad vairs nevar rēķināties, ka Krievijas pilsoņu izraidīšana noteikti izskatīsies slikti. Ja Krievija turpinās tādā pašā garā, kā ar Kahovkas aizsprosta uzspridzināšanu, tad izraidīšana pat ļoti labi izskatīsies ne tikai no Latvijas, bet arī no BBC un CNN žurnālistu un viņu auditorijas viedokļa.
Kamēr pasaulē risinās notikumi, kurus Latvija nespēj ietekmēt, Latvijas valsts iestādes pilda Imigrācijas likumu atbilstoši šī likuma pagājušā gada rudens grozījumu šā pavasara grozījumiem. Mirkli pirms Saeimas aiziešanas vasaras atvaļinājumā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju Lieni Voroņenko, kuras vadītā iestāde eksaminē Krievijas pilsoņus par viņu prasmēm latviešu valodā. Deputāti centās paši saprast un valsts izpildinstitūcijas savlaicīgi brīdināt par to, ar kāda mēroga problēmām tām nāksies saskarties rudenī. 1. septembris ir palicis kā izraidīšanas termiņš tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nav darījuši neko, lai Latvijā paliktu.
Vēl gan iespējams cerēt, ka Krievijas pilsoņus no Latvijas izraidīt nenāksies tāpēc, ka viņu te nemaz nav - ka viņi jau pašizraidījušies vai nomiruši. Latvijā taču ir spēkā divi dažādi skaitļi par šeit dzīvojošo cilvēku skaitu. Par Imigrācijas likuma izpildi vistiešāk atbildīgā Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uz šā gada 1. janvāri saskaitījusi 2 058 836 Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 96 647 “pārējos”, kas nav ne Latvijas pilsoņi, ne nepilsoņi. Savukārt Centrālā statistika pārvalde aprēķinājusi, ka šo gadu Latvija sākusi ar 1 883 008 iedzīvotājiem. Starpība, tātad, ir 175 828 cilvēki, kuriem 2022. gada garumā nav bijuši nekādi kontakti ar Latvijas valsts iestādēm. Runa nav par fizisku ierašanos valsts iestādēs, bet par datiem, kuru aktualizācijai jāparādās valsts reģistros: cilvēks maksājis nodokļus, saņēmis pensiju, bijis pie ārsta, pircis vai pārdevis īpašumus utt.
Visticamāk, ka liela daļa no tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nav stājušies kontaktos ar VISC, Latviju jau ir sen kā pametuši. No maksimāli iespējamajiem divdesmit tūkstošiem Krievijas pilsoņu Latvijā uz valodas eksāmenu līdz sākotnēji noteiktajam termiņam šā gada februārī bija pieteikušies 8 393 cilvēki. Līdz ar Imigrācijas likuma grozīšanu pieteikšanās tika atjaunota līdz 31. jūnijam. Šo iespēju līdz 19. jūnijam bija izmantojis 1 271 cilvēks. L. Voroņenko paredzēja eksaminējamo pieplūdumu jūnija pēdējās dienās, taču grūti iedomāties, ka pieteiksies vēl gandrīz desmit tūkstoši iztrūkstošo cilvēku.
No Krievijas pilsoņiem tiek prasīts vairāk nekā tikai lojalitātes apliecinājums, vispār piesakoties VISC un pēc tam ierodoties uz eksāmenu. Būtu vajadzīgas arī latviešu valodas zināšanas un prasmes līmenī, kas apzīmēts ar A2. Tādā līmenī sevi parādījuši 3 600 cilvēki jeb tieši puse no tiem, kuri eksāmenu vispār kārtojuši. Tikpat daudz cilvēku eksāmenā izkrituši, bet vēl tūkstotis cilvēku uz eksāmenu nemaz nav ieradušies. Neliela daļa no viņiem informējusi par neierašanos attaisnojošiem iemesliem, bet lielākā daļa pazudusi no VISC redzesloka un varbūt vispār no Latvijas.
Imigrācijas likuma aktuālā redakcija dod aizvien jaunas iespējas gan pieteikties uz eksāmenu, gan to kārtot un atkārtot. Jūnijā un jūlijā eksāmenu kārtos tie, kuri bija novēlojuši savu pieteikšanos. Savukārt eksāmenā izkritušie šo laiku var izmantot, lai mācītos valodu vai vismaz pareizo atbilžu šablonus. Vispirms “iegaumēt galvenās komandas” un orientēties situācijā, atšķirot lasīšanu no rakstīšanas. Visai droši, ka vēlā rudenī tiks dota otrā iespējā likt eksāmenu tiem, kuri pieteikušies uz eksāmenu tagad, un trešā iespēja tiem, kuri bija pieteikušies jau pēc pirmā aicinājuma.
VISC mājaslapa informē, ka eksaminējamiem ir jāizpilda uzdevumu jeb komandas “klausieties”, “lasiet”, “rakstiet” un “atbildiet”. Lielākā daļa eksāmenā izkritušo nav spējusi izpildīt komandu “rakstiet”. VISC nebija ar mieru publiski parādīt piemēru, kāds izskatās apmierinoši izpildīts rakstu darbs, bet par kādu izpilde netiek ieskaitīta. Tomēr domājams, ka visas VISC prasības lieliski zina tie, kuri piedāvā latviešu valodas kursus eksāmenu licējiem. Pat ja šādos kursos vairāk nekā valoda tiek mācītas uzrakstāmās un izrunājamās frāzes, par kuru saturu apmācāmie paliek neziņā, arī tās var kļūt par atspēriena punktiem valodas apguvei nākotnē, ja reālā dzīve Latvijā to prasīs.
L. Voroņenko norādīja, ka starp tiem, kuri eksāmenu vispār kārtojuši, neizpaužas saistība starp eksaminējamo vecumu un pozitīvo vai negatīvo rezultātu.
Nav saskaitītas vēl citas Krievijas pilsoņu grupas, kuras nolēmuša palikt Latvijā bez VISC apliecinājuma par valodas prasmi. L. Voroņenko zināja teikt, ka viena šāda grupa tagad manīta PMLP ar lūgumu nomainīt viņiem kā Latvijā ilglaicīgi dzīvojošiem piešķirto pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) ar termiņuzturēšanās atļauju, kuras izmantotājiem pret Latviju ir mazāk pienākumu, bet arī tiesības mazākas. Vēl citi droši vien ņēmuši vērā “Neatkarīgās” 3. aprīļa publikācijā citēto Nacionālās apvienības deputāta Riharda Kola pamācību, ka “ne visi cilvēki ir vientuļi. Ir ģimenes arī veciem cilvēkiem. Ja viens no ģimenes nokārto valodas eksāmenu, tad viņiem ir tiesības uz ģimenes apvienošanu. Tad laulātajiem nav tiem [eksāmeniem] cauri jāiet.”
No otras puses, VISC izturēts eksāmens negarantē palikšanu Latvijā. Eksāmenu nolikušajiem tagad jādodas uz PMLP pēc jaunas PUA, kuras izsniegšanai PMLP dots vesels gads. Tik ilgs laiks noteikts ne tehnisku PMLP darba ierobežojumu, bet valsts drošības apsvērumu dēļ. PMLP jaunas PUA izsniegs tikai tiem Krievijas pilsoņiem, par kuriem būs savākusi labas ziņas no valsts datu bāzēm, tai skaitā atsauksmes no valsts drošības iestādēm. Kuram Krievijas pilsonim PMLP paziņos par lēmumu PUA izsniegšanu atteikt, tas varēs sākt tiesāšanos ar Latvijas valsti un palikt šeit vismaz līdz tiesāšanās beigām.
