Dzimstības kritums nedaudz piebremzējas uz pērnā gada beigu antirekorda fona

© Neatkarīgā

Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums šī gada 1. ceturksnī par 13,2% ir samazinājums tikai par nieka 13,2% pēc samazinājuma par 17,2% pagājušā gada 4. ceturksnī un samazinājuma par 23,4% tieši novembrī. Tādā gadījumā dzimstības samazinājums šī gada martā pret pagājušā gada martu par 9,9% ir Latvijas apstākļos izcils rādītājs!

Dzimstības rādītāji Latvijā šī gada pirmajos mēnešos atgādina skrējienu uz augšu pa lejupslīdošām kāpnēm. Nav jaudas skriet ātrāk uz augšu nekā kāpnes slīd uz leju, bet palēkties uz augšu pa dažiem pakāpieniem dažreiz izdodas. Proti, izdodas palēnināt lejupejas tempu attiecībā pret iepriekšējiem periodiem. Jo zemāka ir bijusi salīdzinājuma bāze, jo lielākas iespējas sacīt, ka tagad jau nav nemaz tik traki.

Izdevīgus salīdzinājumus var atrast vienmēr

Ak, vai, ak, vai, ak, vai, cik slikti bija pagājušā gada novembrī ar 1 053 jaundzimušajiem, kuru skaits izrādījās par 23,4% mazāks nekā 2021. gada novembrī! Pēc tam nāca decembris ar dzimstības pieaugumu par 16 bērniem līdz 1 069 jaundzimušajiem un mazāku - 20,1% - atpalicību no 2021. gada decembra. Bija pilnīgs pamats domāt, ka varbūt jau janvārī vai gandrīz neizbēgami īsajā mēnesī februārī jaundzimušo skaits noslīdēs zem psiholoģiski jūtīgās 1 000 jaundzimušo robežlīnijas. Taču tā nenotika. 1 140 jaundzimušie janvārī pacēla dzimstību virs 1,1 tūkstoša un februāra 1 021 jaundzimušo skaits atspoguļoja mūsu kalendāra uzbūvi ar vienu saīsinātu mēnesi, nevis straujāku dzimstības samazinājumu. 1 260 jaundzimušie martā jau ļauj justies pavisam komfortabli. Jaundzimušo skaitu aritmētika atļauj tos noapaļot uz 1,3 tūkstošiem. Viņu skaita samazinājuma temps nodzīts zem 10%.

Bēdīgāka aina atklājas, salīdzinot dzimstības izmaiņas trijās Baltijas valstīs. Samazinājums par 13,2% Latvijai ir straujš, salīdzinot ar mīnus 6,6% Igaunijā un ārkārtīgi straujš, salīdzinot ar mīnus 2,8% Lietuvā. Tomēr pavisam nesenos laikos attiecības starp mīnusu rādītājiem bija pavisam savādākas. Dzimstības samazinājums procentuālā izteiksmē visam 2022. gadam Latvijai bijis 11%, bet Igaunijai - 12%. Lietuva ar mīnus 6% šajā laika periodā izskatās kā Paradīze. Bet ir iespējams pamatot, ka tas ir tikai mirkļa iespaids. 2021. gadā tieši Latvijai bija izdevies dzimstību nostabilizēt. Samazinājums no 17 552 jaundzimušajiem 2020. gadā līdz 17 420 jaundzimušajiem 2021. gadā bija mazāks par procentu, kamēr Lietuvā samazinājums no 24 779 līdz 23 418 atbilda 5%.

Dzimstības krišanās ir neizbēgama

Dzimstības izmaiņām kopumā ir jāvirzās uz astoņiem līdz deviņiem tūkstošiem jaundzimušo Latvijā gadā, kā tas zigzagveidīgi, bet nenovēršami arī notiek atbilstoši potenciālo vecāku (māšu) skaita samazinājumam. Jaundzimušo kopskaitu diktē tas, cik daudz bērnu piedzimst sievietēm vecumā dažus gadus zem un dažus gadus virs 30 gadiem. 1990. gadā Latvijā piedzima gandrīz 38 tūkstoši bērnu, tātad 16 tūkstoši potenciālo māšu. Daudzas no viņām par mātēm kļuva ne Latvijā, bet tomēr šeit palikušās ap 1990.+30=2020. gadu uzturēja dzimstību 17-18 tūkstošu jaundzimušo līmenī. Dzimstības sarukums 2022. gadā signalizē, ka dzimstībai tagad jāsarūk uz pusi tieši tāpat, kā tā saruka no 38 tūkstošiem jaundzimušo 1990. gadā līdz 18,8 tūkstošiem 1997. gadā. Ja aktuālais sākuma rādītājs ir 17-18 tūkstoši, tad izmaiņu mērķis ir 8-9 tūkstoši. Ap 2027. gadu dzimstībai vajadzētu nostabilizēties šādā līmenī atbilstoši tam, cik ļoti maz tas mainījās no 1997. līdz 2022. gadam.

Nav nekādu pazīmju, ka kādā no Baltijas valstīm dzimstības izmaiņas notiek savādāk nekā Latvijā. Tas nenozīmē, ka šīs izmaiņas notiek lineāri vai, ka to zigzagi ir sinhroni. Katrā valstī tomēr ir sava dinamika cilvēku cerību uzplūdiem un atplūdiem, kuri ar deviņu mēnešu nobīdi izpaužas dzimstības kāpumos un kritumos. Pēdējā statistiķu saskaitītā jaundzimušo porcija martā ir 2022. gada Jāņu bērni ar tādu precizējumu, tagad cilvēku uzvedību normē vasaras atvaļinājumu sezona, nevis lauku darbu secība.

Piemēri cilvēku demogrāfiskās uzvedības iespaidošanai

Dzimstības sezonālo ciklu diktē cilvēku apsvērumi, ka aprūpēt jaundzimušo viņa dzīves sākumā būs vieglāk siltākā laikā. Tāpēc dzimstības kulminācija mēdz būt jūnijā vai jūlijā, bet arī no aprīļa līdz septembrim tā ir augstāka nekā vēsākos un tumšākos mēnešos. Jau martā tā ir augstāka nekā februārī ne tikai marta dienu lielākā skaita dēļ. Šāds dzimstības grafiks Latvijā atkārtojas gadu no gada.

Starp klimatiskajiem un demogrāfiskajiem dzimstības rāmjiem ir vieta arī politikai un ekonomikai. Pamanāms bija dzimstības uzplaiksnījums deviņus mēnešus pēc 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas. Vēlēšanas deva vietu Saeimā samērā daudziem dīvaiņiem kā apliecinājumam, ka cilvēki bija noticējuši stāstiem par piena upēm ķīseļa krastos, kur arī bērniem atrastos vieta. Pēc tam sekoja straujš dzimstības apsīkums un jauns pacēlums, kad cilvēkiem tika parādīts, kādas ir priekšrocības naudas saņemšanai no valsts salīdzinājumā ar naudas pelnīšanu darbā. Kā uzskates līdzeklis tika izmantota kovidnauda, kuras saņemšanu daļa iedzīvotāju nolēma aizvietot ar valsts atbalstu bērnu vecākiem. Tomēr vairākums uz šādu darījumu neielaidās un pagājušā gada nogales dzimstības sarukuma sevišķi lielie procenti izskaidrojami ar to, ka izbeidzās kovidnaudas dalīšanas ietekme.

Ar tīri sezonāliem faktoriem pietiek, lai aprīlī un turpmākajos mēnešos piedzimtu vairāk par marta 1 260 jaundzimušajiem. Šādā stilā turpinot, pie jaundzimušo skaita varbūt jau zem viena tūkstoša mēnesī nāksies atgriezties gada beigās.

Izpēte

Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.

Svarīgākais