Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam.
Gan ēnu ekonomiku, gan tās apkarošanu Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā no Padomju Savienības. Vēl trešā - un galvenā šī mantojuma sastāvdaļa ir runāšana par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu. Tā nav Latvijā noklususi ne uz brīdi. Runāšana šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ietverot arī rakstītos vārdus. Tai skaitā vārdus, kas ierakstīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānos u.tml. dokumentos.
Patlaban valsts pārvaldes iestādēm aktuāls ir valdības 30. marta rīkojums sacerēt kārtējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas valdībā jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Jaunais plāns nomaina iepriekšējo plānu. “Darba grupās notiek aktīvs darbs,” 2. maija notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē deputātus uzmundrināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietniece Daiga Gulbe. Turklāt apakškomisijas sēde sakrita ar dienu, kad savu darbu oficiāli sākusi departamenta jaunā direktore Dace Pelēkā. Apakškomisijas sēdes apmeklēšana bija viņas pirmais publiski paveiktais darbs.
Ne apakškomisijas sēdē, bet publiskajā telpā mirkli pirms tam bija palaists Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes stāsts par D. Pelēkās pārdesmit gadu ilgo karjeru Valsts ieņēmumu dienestā līdz tagad jau vairāku VID ģenerāldirektoru vietniecei ar atbildību tieši par nodokļiem. VID tagadējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka neredzot labāku veidu, kā ātros termiņos nodrošināt tik sarežģītas nozares kā ēnu ekonomikas mazināšanas politikas plānošanas piesaisti reālam darbam un rezultātam.
Ir arī citas versijas par D. Pelēkās pārsēdināšanu uz Finanšu ministriju. Varbūt galvenais bija nostiprināt I. Jaunzemes pozīcijas. Viņa tagad tikusi vaļā no tādas vietnieces, kura jau iepriekš izmantota par VID vadītāju uz laiku, kamēr politiskie grupējumi saskaņo kārtējā “īstā” VID ģenerāldirektora kandidatūru. Tagad atkal laiki nemierīgi. Vairāki politiķi labprāt redzētu I. Jaunzemi grēkāža lomā, bet citiem, toties, ļoti svarīgi, lai I. Jaunzeme paliek amatā mūžīgi. Iespējams arī tā, ka D. Pelēkās pārcelšana uz Finanšu ministriju ir veids, kā viņai piešķirta neafišētā izdienas pensijā. Ja nekādu rezultātu nav cīņai pret ēnu ekonomiku gadu desmitu laikā un attiecīgajam Finanšu ministrijas departamentam vairāku gadu laikā, tad grūti iedomāties, ka un kāpēc D. Pelēkā jaunajā amatā varētu paveikt vairāk par neko.
Attiecīgā departamenta un vēl citi ierēdņi savas algas mēdz attaisnot arī ar sabiedrību tracinošiem priekšlikumiem, lai sabiedrība saprastu, ka labāk maksāt šiem ierēdņiem algu par nestrādāšanu nekā par strādāšanu, no kuras visiem tikai sliktāk.
No 2. maijā dzirdētajiem priekšlikumiem uzmanību piesaistīja
Jaunās iniciatīvas radušās, izvērtējot iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izgāšanos. Šo bēdīgo faktu Finanšu ministrija atzina iespējami diskrētā veidā. Uz deputātu lūgumiem pastāstīt par iepriekšējo plānu neizdošanos tika dots solījums atbildēt vēlāk. Bija jāiztiek ar atzinumu, ka turpmāk vajadzēšot darboties savādāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka nekas labs iepriekš sasniegts netika.
Jaunā darbošanās būšot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atlase, lai jo īpaši apkarotu ēnu ekonomiku tieši tajās. Šīs nozares būs tirdzniecība, būvniecība un medicīna. Jau esot savāktas un sanākušas darba grupas par attiecīgajām nozarēm. Divas grupas darbosies Finanšu ministrijas paspārnē, bet mediķu uzmanīšanas grupas priekšgalā nosēdusies pati veselības ministre Līga Meņģelsone.
Viens no ēnu ekonomijas apkarošanas plāna jaunā laidiena lozungiem ir sadarbība ar uzņēmējiem. Protams, ar labajiem uzņēmējiem. Tie apsolījušies nosūdzēt valstij sliktos uzņēmējus par negodīgu konkurenci. Citiem vārdiem sakot, nosūdzēt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir ēnu ekonomikas būtība.
Atklājās līdzīgas problēmas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Proti, visur trūkst kaut cik strādāt spējīgu cilvēku. Lielajiem uzņēmējiem tiklab medicīnā kā būvniecībā esot svarīgi panākt, lai viņu darbinieki nesāk piepelnīties savās privātpraksēs. Lai viņi kalpo tikai un vienīgi lielajiem privātuzņēmējiem, kas cieši saauguši ar valsts birokrātisko un partijisko aparātu.
Jaunā plāna uzmetumu prezentācijas intelektuālai greznošanai tika piesaistīts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņš ir specializējies ēnu ekonomikas pētīšanā. Viņa viedoklis izklausījās vairāk kritisks nekā atzinīgs īpašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai tikai dažās nozarēs. Viņaprāt, valsts pārvalde nedrīkst kultivēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no nozares. Viņš arī nepiekrita uzskatiem, ka kļūšana par lieluzņēmēju automātiski padara cilvēkus par valsts noteiktās kārtības, tai skaitā nodokļu maksāšanas ievērotājiem.
