Valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieteikuši savu tarifu celšanu par vidēji trešdaļu bez nekādām garantijām, ka vidējā paaugstinājuma trešdaļa nevar izrādīties divas trešdaļas vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem.
Ar 26. aprīli datējama kārtējā sērija valsts monopoluzņēmumu tarifu celšanā. Seriāls tika palaists neilgi pēc pagājušā gada 1. oktobrī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām. Pirms tām tracināt sabiedrību nebūtu bijis prātīgi no varas partiju viedokļa. Vēlētājiem taču būtu parocīgi sodīt par tarifu celšanu gan toreizējo premjera partiju “Vienotība” ar tās deleģēto finanšu ministru, kura ministrijai pakļauts AST, gan Nacionālo apvienību ar ekonomikas ministri, kuras ministrijas vara un atbildība aizsniedzās līdz ST caur tā mātes uzņēmumu “Latvenergo”. Šādām neapmierinātības izpausmēm iegansts netika dots un abas nosauktās partijas savāca pietiekamu skaitu ar Saeimas deputātu vietām, lai pārsēstos no 13. Saeimas valdības 14. Saeimas valdībā. Šķita pienācis īstais laiks nākt klajā ar sabiedrībai nepatīkamiem lēmumiem, lai cilvēki pagūtu tos aizmirst līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Krišjāņa Kariņa pārsēšanās no pirmās valdības uz otro valdību izrādījās piņķerīga. Tā prasīja laiku un spēli uz publiku. Pa to laiku arī publika sāka izrādīt interesi, kāpēc tai būs jāmaksā daudzreiz vairāk pat ne par elektrību, bet par tās piegādi pa vadiem un stabiem, kas dažviet mantoti no padomju varas. Līdz tādām protesta akcijām kā nupat notikušais skolotāju streiks lieta nenonāca, bet tarifu celšana tika pārvērsta no zibenīgas darbības uz mudžināšanos ap solījumiem, ka tarifi netikšot celti tik strauji, kā sākumā pieteikts. Vakar paziņoto tarifu ciparu statuss ir projekts, kas iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Tā izpilddirektors Jānis Miķelsons paredz, ka komisija tarifus apstiprinās līdz maija beigām.
Elektrības piegādes tarifu celšanu pieteica AST ar 24. oktobra paziņojumu “Latvijas Vēstnesī”: “Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd” u.tml. Paziņojuma teksts ir garš, jo elektrības lietotāju grupu daudz. Tūlīt pēc tam ST paziņoja par savu tarifu palielināšanu, pārnesot uz patērētājiem AST tarifu pieaugumu un pievienojot tiem nākamos izdevumu posteņus.
ST būtībā paziņoja, ka grib no patērētājiem iekasēt par 183 miljoniem eiro gadā vairāk nekā iepriekš. Kopumā tas izrādījās par daudz. K. Kariņš novembrī uzdeva par AST atbildīgajai Finanšu ministrijai un par ST caur ST mātes uzņēmumu “Latvenergo” atbildīgajai Ekonomijas ministrijai izpētīt tarifu projektu pamatotību un meklēt iespējas tos samazināt. Par šo uzdevumu izpildi ministrijas atskaitījās vispirms pagājušā gada 20. decembrī un pēc tam jau šī gada 24. janvārī. Sabiedrībai no tā visa bija zināms tikai tik, cik jau 20. decembrī pateica jaunveidojamās Klimata un enerģētikas ministrijas ministrs, vēl viens “Vienotības” pārstāvis Raimonds Čudars, ka tarifu pieaugums būšot uz pusi lēnāks. Pēc tam to pašu atkārtoja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Pēc tam uz mēnešiem trim ievilkās klusums. Tik ilgu laiku vajadzēja AST un ST, lai atrastu veidu, kā atskaitīties par valdības uzdevumu izpildīšanu un pat pārpildīšanu. Vakar abi uzņēmumi izplatīja kopīgu paziņojumu, ka “pārvades tarifa pieaugumu ir izdevies samazināt no sākotnēji plānotajiem 111% līdz 36% precizētajā tarifu projektā” un ka “sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā”. Pasakot to pašu citā formā, AST samazinājis papildieņēmumu prasības no 77 līdz 22 miljoniem eiro gadā un piekāpies no 183 līdz 68 miljoniem eiro gadā. Tas, protams, nenozīmē tarifu samazinājumu. Tās ir summas, ko uzņēmumu saņems papildus tiem maksājumiem, kādus elektrības lietotāji veic tagad.
Patērētājus - gan juridiskās, gan fiziskās personas - pamatā interesē tikai ST tarifs, jo AST tarifs līdz gala patērētājiem nonāk kā sastāvdaļa ST tarifos. ST apgalvo, ka elektrības rēķini sadales komponentes sadārdzināšanās dēļ pieaugšot šādi:
Šāds tarifu pieaugums eiro izteiksmē var nesakrist ar ST deklarēto tarifu pieaugumu procentu izteiksmē. Pirmais pa rokai pagadījies elektrības rēķins noveda līdz aprēķinam, ka tarifs tiek celts nevis par 30, bet par 60%. Piemērs ir ar privātmāju, kurai ir trīs fāžu un 20 ampēru pieslēgums, ko nevar samazināt. Tieši otrādi, tas nupat kā ir palielināts, lai mājsaimniecībā varētu uzstādīt saules baterijas. Bet tad, kad pieslēguma jauda bija 16 ampēri, par elektrību mēnesī maksāti 140 eiro (tātad māja apdzīvota, elektrība tiek lietota), no kuriem 23 eiro bijusi AST sadaļa par elektrības piegādi. Tajā, savukārt, 2,88 eiro bija par ampēriem un ap 20 eiro proporcionāli piegādātās elektrības daudzumam. Pēc šādiem izejas datiem ST rēķins pieaug vismaz par 65%, ja nesākam pierādīt, kāpēc 12-15 eiro sadārdzinājums jāattiecina pret 2,88 eiro. Un ja izlaižam tādu sīkumu, ka šie ir maksas pieaugumi bez PVN, kas augs proporcionāli maksājamām summām.
Jauno tarifu projektā ir viens jaunievedums. Tā kā gan mājsaimniecību, gan mazo uzņēmēju ietekme uz elektrotīklu ir atkarīga no pieslēguma un patēriņa vajadzībām, nevis klienta juridiskā statusa, līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā visi klienti par identiskiem pieslēguma parametriem un patēriņu maksās vienādi.
Savukārt biznesa klientiem ar augstu pieslēguma efektivitāti neatkarīgi no pieslēguma un patēriņa apjoma sadales pakalpojuma maksas pieaugums būšot neliels vai atsevišķos gadījumos pat samazināsies. Šādiem klientiem noteikti jābūt saviem enerģētikas speciālistiem, kam jāsaprot, kā salāgot ST prasības ar katra uzņēmuma darbošanās specifiku.
Kopējā ST prasība ir tāda, lai klientu pieslēgums pēc fāžu skaita un jaudas atbilstu tikai minimālajai nepieciešamībai jeb tādam elektrības patēriņa režīmam, kādā attiecīgais patērētājs elektrību lieto 24 stundas dienā un 365 dienas gadā. ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons sarunā ar “Neatkarīgo” minēja piemēru par klientu, kam pieslēguma jauda vajadzīga malkas zāģēšanai ar ripzāģi. Uzturēt šo jaudu dažām zāģēšanas reizēm gadā tiešam būs dārgi - lai šis cilvēks nopērk lentzāģi, kas prasa vairāk laika zāģēšanai ar mazāku jaudu.
Atsevišķu iztirzājumu pelna ST attiecības ar elektrības mikroģenerētājiem, kas parasti ir saules paneļu īpašnieki. Pagaidām vēl pastāv utopiska iecere, ka viņi apgādāsies ar baterijām un atslēgsies no ST. No vienas puses, tas būtu ST ideāls, jo tad viņi neapgrūtinātu ST ar prasībām nodrošināt iespējas elektrībai plūst šurpu turpu no ST tīkla uz mājsaimniecībām parasti un no mājsaimniecībām uz ST tīklu saulainās dienās, kādu Latvijā nav nemaz tik daudz. No otras puses, šāda ideāla sasniegšana nozīmētu ST likvidāciju un atņemtu S. Jansonam darba vietu, kurā viņam maksā 160 tūkstošus eiro gadā. Pat tikai tuvošanās šim ideālam jau ir slikta, jo S. Jansons žēlojās par elektrības patēriņa samazināšanos Latvijā kā vienu no faktoriem, kura dēļ jāceļ ST tarifi. Ar to, protams, domāta ST piegādātās elektrības patēriņa samazināšanās.
Tādējādi ST ir nonācis pretrunās pats ar sevi un šo pretrunu risināšana vēl ir priekšā. Iespējams, ka risinājuma veids būs tagad piedāvātā tarifu plāna grozīšana jau tuvākajā nākotnē.
