Sabiedrības brīdināšana un labo programmētāju pūliņi pasargāt datorlietotājus no slikto programmētāju nodrošinātas datorkrāpšanas pagaidām nespēj nobremzēt izkrāpto naudas summu pieaugumu.
Latvijas Finanšu nozares asociācija saskaitījusi, ka tikai vienā krāpšanas segmentā un tikai četrās lielākajās Latvijas komercbankās no klientiem 2022. gadā izkrāpti 12 miljoni eiro. Salīdzināmi dati pret 2021. gadu uzrāda izkrāptās summas pieaugumu par 8%. Eiro inflācijai Latvijā šis pieaugums gan līdzi netiek, bet tik un tā jājautā, kāpēc nemitīgi atkārtotie brīdinājumi bankas kontu īpašniekiem un tieši drošības vārdā veiktie uzlabojumi, atjauninājumi un apgrūtinājumi elektronisko datu apritē dod ļoti pieticīgus rezultātus. Šeit nosauktie 12 miljoni eiro attiecas tikai uz to krāpšanu sadaļu, kurā naudas īpašnieki tiek pārliecināti pašiem apstiprināt naudas pārskaitīšanu uz krāpnieku kontiem. Finanšu nozares asociācija ir ilustrējusi pagājušā gada bilanci banku klientu apkrāpšanā un apkrāpšanas novēršanā:
Finanšu nozares asociācija informē, ka gan individuālajiem datoru lietotājiem gan uzņēmumiem ir bez maksas pieejams kiberdrošības rīku izstrādātāju “Cert.lv” un “Nic.lv” izveidots DNS ugunsmūris pret vīrusus izplatošām vietnēm, viltus banku mājaslapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām un iepirkšanās mājaslapām. "Latvijas Mobilais telefons” piemērojis šo ugunsmūri lietošanai mobilajos telefonos.
Naudas izkrāpšanas apjomā Latvija maz atšķiras no citām valstīm, tai skaitā no abām pārējām Baltijas valstīm.
Lietuvas Banku asociācija uzskaitījusi, ka no Lietuvas banku klientiem - juridiskajām un privātpersonām - pērn izkrāpti gandrīz 12 miljoni eiro. Ziņu aģentūru LETA un BNS kopdarbs latviešu valodā vēsta, ka no šiem 12 miljoniem eiro piecus miljonus esot izdevies atgūt. Savukārt no Igaunijas atnākusi turienes policijas sniegtā informācija, ka tā 2022. gadā saņēmusi informāciju par 740 gadījumiem, kad krāpnieki telefoniski, ar pikšķerēšanas ziņām vai viltus mājaslapām mēģinājuši apkrāpt cilvēkus, kuriem nodarīti zaudējumi vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.
LETA ir izplatījusi Valsts policijas sniegtu informāciju, ka policija 2022. gadā reģistrējusi vairāk nekā 2 000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus. Pagājušā gada atšķirības zīme ir aizvien pieaugošs skaits un īpatsvars gadījumiem, kuros krāpnieki uzdodas par dažādu valsts iestāžu, tajā skaitā par policija darbiniekiem. Neatkarīgā jau ir vērsusi uzmanību uz šo tendenci pagājušā gada 31. augusta publikācijā “Krāpnieki tēlo pastniekus, policistus un ugunsdzēsējus”.
Jau norādītajai tendencei attīstoties tālāk, tai parādījies jaunievedums tehniskā izpildījuma līmenī. Tā bijusi viltotu telefona numuru izmantošana. Proti, zvana saņēmēji telefona ekrānā redzējuši, ka ienākošais zvans ir no Latvijas policijas vai kādas cits valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā zvans nācis no ārzemēm. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkādas valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu. Parastais telefonkrāpšanas sižets ir bankas kontu datu izvilināšana ar apgalvojumiem, ka šie dati vajadzīgi, lai pārtrauktu nelikumīgas darbības, kas notiekot ar zvana saņēmēja kontā esošo naudu. Tomēr labā ziņa tāda, ka lielākajā daļā gadījumu cilvēki tikai informējuši policiju par tās labā vārda nelietīgu izmantošanu, bet paši krāpnieku lamatās nav iekrituši un naudu nav zaudējuši.
Vēl jo bagātīgāku Valsts policijas pazīšanās zīmju daudzumu krāpnieki izmanto elektroniskā pasta vēstulēs. Pašreiz apritē vēstules, kas safabricētas Latvijas Valsts policijas un tik tiešām pastāvošas Eiropas Savienības aģentūras “Europol” vārdā. Aģentūras nosaukums darināts un arī krāpšanas gadījumos tiek izmantots kā atsauce uz daudz ilgāk pastāvošu un biežāk pieminētu organizāciju ”Interpol”. Jā, abu “polu” uzdevums ir cīņa ar noziedzību, ko “Eiropol” realizē tā, ka “uzklausa ES dalībvalstu vajadzības un analizē noziedzības tendences ES" (iestādes mājaslapā iepazīstināšanas sadaļa arī latviešu valodā). Vēstulēm varētu būt arī citas versijas ar atsauci uz “Interpol”, bet konkrētais krāpšanas piemērs izskatās šādi:
Ja tādas vēstules tiek sūtītas, tad pastāv varbūtība, ka dažas no tām atradīs adresātus, kuri jūtas rīkojušies tik atbilstoši vēstulē aprakstītajam sižetam, ka tik tiešām apmaksās nemaz neesošas tiesvedības izbeigšanu. Krāpniekus interesē ne tikai nauda, bet arī šādu personu dati, kas paver iespējas izkrāpt no viņiem aizvien nākamās naudas porcijas.
“Latvijas Pasts” gadu mijā atkārtoja brīdinājumu par krāpniekiem, kuri pasta vārdā aicina e-vēstuļu saņēmējus apmaksāt muitas nodokļus un piegādes maksu par neesošiem sūtījumiem.
“Cert.lv” informē, ka svaigākie jaunumi internetkrāpniecībā Latvijā ir sižeta nomaiņa pikšķerēšanas e-pastos. Tradicionālā metode tajos ir nevis draudi, bet vilinājumi, kas pieskaņoti tirdzniecības atlaižu kampaņām vai politiskām aktualitātēm. Sadalīt ar viņām mantojumu tagad aicina nevis Nigērijas karaļnama princeses, bet ukraiņu atraitnes. Komerciāla vai politiska interese likusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdā viltot aptaujas anketu par Ukrainas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. "Cert.lv" aicina interneta lietotājus šādus e-pastus ignorēt un to pielikumu neatvērt.
