Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam jau pirmajās ministrēšanas nedēļās sanākusi ķeza ar Roterdamas ostas pārvaldes modeli. Ministrs mēģinājis žurnālistiem izklāstīt savu sapratni par to, kā būtu pārvaldāmas ostas. Izrādās, Roterdamas ostas pārvaldes modelis, kuru ministrs uzskata par pareizu, ir pilnīgi pretējs tam, pēc kāda ilgojās un kādu Rīgas un Ventspils ostās ieviesa pašreizējās koalīcijas partneris “Jaunā Vienotība” un Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.
Izceļot Roterdamas ostas pārvaldes modeli, saskaņā ar kuru ostu pārvalda kapitālsabiedrība, kurā 70% pieder pašvaldībai bet 30% valstij, ministrs faktiski nostājies pret iepriekšējās K. Kariņa vadītās koalīcijas ieviesto PSRS un tagadējās Krievijas ostu pārvaldes modeli, saskaņā ar kuru ostas pilnībā pārvalda valsts.
Intervijā aģentūrai LETA J. Vitenbergs teicis: “1. janvāris ir termiņš, līdz kuram bija jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostas un viss jāpārliek uz jaunām struktūrām. Jau ir nodibināta "Ventas osta" Ventspilī un rīkojuma projekts par akciju sabiedrības "Rīgas osta" dibināšanu ir iesniegts Ministru kabinetā, taču joprojām nav pieņemts. Ir bijušas neskaidrības par to, kā no vienas struktūras uz otru migrētu darbinieki, vai būtu jāizmaksā kompensācijas. Tāpat ir jautājums par aktīvu vērtību. Likvidācijas komisijas pašlaik vērtē, cik liela abās ostās ir šī manta un kādas ir finanšu saistības pret bankām. Man ir grūti spriest, kādēļ pēdējos mēnešos ir samazinājusies darba aktivitāte un šis jautājums nav ticis pietiekami mērķtiecīgi virzīts. Taču te ir jāņem vērā, ka opozīcijas deputāti iepriekšējās Saeimas laikā iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā par ostu reformu, un, lai virzītos tālāk, būtu pamatoti sagaidīt Satversmes tiesas spriedumu.
Tādēļ jau tuvākajā laikā mēs ar kolēģiem iniciēsim diskusiju koalīcijā par tālāk ejamajiem soļiem. Es redzu, ka būs jāprasa pagarinājums pieminēto darbu veikšanai. Tāpat es ceru, ka drīzumā būs Satversmes tiesas spriedums, lai ir skaidrs, vai to ceļu, kas ir bijis nosprausts, akceptē arī Satversmes tiesa. Es nedomāju, ka notiks kaut kādas milzīgas pārmaiņas, mainīsies ostu darbinieku vai konkrēto pašvaldību iedzīvotāju dzīve, kā to mēģina sabiedrībā bieži pasniegt. Tā ir pārvaldes modeļa maiņa uz tādu, kāds ir virknē Eiropas valstu, piemēram, Roterdamas ostā.”
Kā zināms Roterdamas ostas pārvaldē 70% akciju pieder pašvaldībai un 30% valstij, savukārt Antverpenes ostas pārvaldē 100% pašvaldībai. To, cita starpā, savā publikācijā portālā “Delfi” uzsvēris arī transporta nozares eksperts Valters Bolevics.
Pateicoties pirmās K. Kariņa koalīcijas aktivitātēm, 2019. gadā tapa grozījumi Ostu likumā: ”Ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu.”
Kopš likuma grozījumiem līdz pat šim brīdim Rīgas un Ventspils ostas pilnībā pārvalda valsts ar ostu valdēs nozīmētajiem ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītajiem pārstāvjiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija mantoja PSRS ostu pārvaldības modeli. Rīgas ostu pārvaldīja valsts uzņēmums “Rīgas tirdzniecības osta”, bet Ventspils ostu - “Ventspils tirdzniecības osta”. Pēc neatkarības atjaunošanas kļuva skaidrs, ka valsts monopols ostu pārvaldībā neatbilst nedz ostu attīstības, nedz ostu pilsētu interesēm. Ostas ir cieši integrētas ar pilsētas infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļiem, elektropārvadi, ūdens un kanalizācijas tīklu, komunālo saimniecību, darbaspēku. Tas nozīmē, ka ostas pārvaldē loģiski ir iesaistīt arī pašvaldību.
Deviņdesmito gadu sākumā gudri vīri no Latvijas devās pasaulē. Apceļoja vairākas Skandināvijas un Eiropas valstu ostas un konstatēja, ka Roterdamas ostas pārvaldes modelis Rīgas un Ventspils ostām ir visatbilstošākais. Tas arī tika iestrādāts 1994. gadā Saeimā apstiprinātājā un izsludinātajā Ostu likumā: “Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.”
Politiskiem vējiem mutuļojot, 2002. gada rudenī Saeimā ar uzvaru iesoļoja Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes partija “Jaunais laiks”. Partija, tikusi pie varas, jau pirmajās valdīšanās dienās sāka prātot, kā atņemt pašvaldībām varu pār ostām. Diskusijās tika panākts kompromiss varu ostu pārvaldībā sadalīt uz pusēm - puse varas pašvaldībām, otra puse valstij. 2003. gadā tapa grozījumi Ostu likumā, un tie skanēja šādi: “Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu.”
Tam sekoja nākamais, pie PSRS modeļa atgriešanās posms. 2019. gadā, izmantojot premjera K. Kariņa neizlēmību, koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija panāca iepriekš citētos kārtējos grozījumus Ostu likumā, pilnībā izslēdzot pašvaldības noteikšanu ostās. Tādējādi līdz pat šai dienai Rīgas un Ventspils ostas pārvalda ministriju iecelti valdes locekļi.
