Uzbeku un citu Vidusāzijas valstu izcelsmes cilvēku masveida iespiešanās Latvijas darba tirgū kārtējo reizi pielīdzina cilvēkus ūdenim, kura tecēšanu apraksta savienoto trauku likums.
Pagājušajā gadā uzbeki izvirzījušies pirmajā vietā pēc Latvijā saņemto darba atļauju skaita. Šeit strādājošo uzbeku daudzums gandrīz dubultojies no pietiekami augstas bāzes. 2021. gadā Uzbekistāna ar 2 454 līdz Latvijai nonākušiem un legāli strādājošiem cilvēkiem šeit bija trešajā vietā aiz Ukrainas un Baltkrievijas. 2022. gadā uzbekiem izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis līdz 4 855. Kopskatu uz izmaiņām viesstrādnieku piesaistīšanā Latvijā parāda tabula:
Atzīmēšanas vērta arī Tadžikistāna, no kuras ieceļojušo darbinieku skaits trīskāršojies no 334 līdz 1 039. Savu 6. vietu viestrādnieku izcelsmes valstu sarakstā Tadžikistāna gan nav paaugstinājusi, jo 5. vietu nosargājusi Indija ar viesstrādnieku skaita dubultošanu no 555 līdz 1 969.
Uzbekistānas, Tadžikistānas, Indijas un citu Āzijas valstu pārstāvju parādīšanās Latvijā apliecina, ka viesstrādnieku ieplūšanas ierobežošanai sagudrotas likuma normas ir vēl mazāk efektīvas nekā Jēkabpils dambis pret plūdiem.
Oficiāli izsniegto darba atļauju statistikas komentēšana jāsāk ar vismaz divām atrunām, ka šie dati nav precīzi.
Pirmo atrunu “Neatkarīgā” apzināti izvērsa pagājuša gada 14. jūnija publikācijā “Uzņēmējiem atļauts un ieteikts ievest viesstrādniekus caur Poliju”. Tur tika aprakstīts pasākums, kurā uzņēmēju aktīvisti izjautāja uz 14. Saeimu sataisījušos politisko spēku pārstāvjus. Liela daļa no toreizējās sarunas grozījās ap to, ka tobrīd valdošajā koalīcijā esošās partiju apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāvis Juris Pūce atgaiņājās no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārmetumiem par darbaspēka trūkumu ar padomu, ka visi, kuri patiešām vēlas izmantot viesstrādniekus, var izmantot tos cilvēkus, kurus Eiropas Savienībā iedabūjusi Polija.
“Neatkarīgā” nekavējoties lūdza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes komentāru un saņēma atbildes, kas J. Pūces vārdus apstiprināja:
- “PMLP neko par to nezina,” Neatkarīgajai atbildēja iestādes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Zane Aumale. Vai tas nozīmē apstiprinājumu J. Pūces teiktajam? Z. Aumale turpināja, ka viņa arī to nezina, bet noskaidrošot un atbildēšot rakstiski. Atbildēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, ka “pārvalde izsniedz tiesības uz nodarbinātību tikai tām personām, kuras tiek uzaicinātas darbā uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Šīs personas tiek uzskaitītas un iekļautas pārvaldes statistikā.” Uz to nākamais jautājums, “vai PMLP vispār saskaras ar ārzemniekiem no ne ES valstīm, kuriem darba atļaujas izsniegusi Polija un kuri, tātad, skaitās nodarbināti Polijas firmā, bet tai skaitās pasūtījums Latvijā”. “Nē, nesaskaras,” atbildēja M. Puķe īsi un - tā vismaz šķiet - skaidri.
Tātad PMLP vienā mierā turpina producēt statistiku par tiem, kuri vēršas šajā iestādē, bet neliekas ne zinis par tiem, kuri iestādē nevēršas. Tālāk katrs pēc savas pieredzes, nostājas un noskaņojuma var izdomāt, cik lielā mērā patiesais viesstrādnieku strādnieku skaits pārsniedz PNLP uzrādīto viesstrādnieku skaitu.
Otrā atruna ir sekas 2022. gada spilgtākajai iezīmei - Krievijas uzbrukumam Ukrainai, kas piespieda miljoniem ukraiņu meklēt patvērumu citās valstīs. Apmēram 35 tūkstošu atraduši pajumti Latvijā. Viens no veidiem, kā Latvija patiešām izrādīja solidaritāti Ukrainai, ir Ukrainas bēgļu ielaišana ne tikai valstī, bet arī darba tirgū. Bēgļiem tika atcelti ierobežojumi, kādi iepriekš bija jāievēro arī ukraiņiem kā Eiropas Savienībā neietilpstošas valsts pilsoņiem. Šādas tiesības uz darbu gan ne vienmēr ir īstenojamas. Bēgļu pamatmasa ir sievietes ar bērniem. Bēgļu vidū arī citas grupas, kas salīdzinoši maz piemērotas algota darba veikšanai. Tomēr skaidrs, ka īstenībā Latvijā nodarbināto ukraiņu skaits 2022. gadā ir nevis samazinājies, bet pieaudzis.
Oficiālā versija ir tāda, ka Latvija spējusi lieliski absorbēt šādā vai tādā veidā piesaistītos cilvēkus uz darba tirgus paplašināšanas rēķina. Centrālā statistikas pārvalde ar Latvijā nodarbināto skaitīšanu pagaidām tikusi līdz 2022. gada 3. ceturksnim, kad legālu un algotu darbu strādājuši 904,5 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni viņu skaits audzis par 21,5 tūkstošiem.
Latvijai mazāk glaimojoši ir apsvērumi, ka viesstrādnieki vajadzīgi tāpēc, lai aizvietotu tās spējas, kādas Latvijas pamatiedzīvotājiem zūd līdz ar viņu novecošanos. Jauniem cilvēkiem piemītoša lokanība un spēka gados esošiem cilvēkiem piemītošais spēks nav saglabājami ar lēmumiem par pensionēšanās vecuma palielināšanu, darbspējas vecuma pagarināšanu u.tml.
Vēl jo grūtāk pateikt, ir vai nav sabiedrībā kopumā pietiekami daudz cilvēku, lai paveiktu noteikta veida darbu sabiedrībai vajadzīgā apjomā. Vienmēr var ieteikt darbinieku trūkumu novērst ar viņu atalgojuma celšanu, kas nozīmē viņu piesaistīšanu no citām nozarēm. Labi, bet vai Latvijā vēl ir tādas nozares un profesijas, kurās darbinieku skaits jāsamazina? Ja nē, tad problēmas no darbinieku pārvilināšanas no viena uzņēmuma uz citu uzņēmumu, no vienas nozares uz citu nozari neatrisina darbinieku trūkumu kopumā.
Par Latvijai neizbēgamām problēmām brīdina dzimstības rādītāji. Šajā reizē salīdzināsim dzimstības samazināšanos Latvijā ar dzimstības bumu Uzbekistānā, kur aizvien daudzskaitlīgāka jaunā paaudze spēj radīt aizvien vairāk bērnu. Gandrīz neticami, ka pēdējo divdesmit gadu laikā viņu skaits dubultojies, tāpēc pierādīsim to ar izplēsumu no Uzbekistānas statistikas iestādes mājaslapas:
Turpretī Latvijā no aizvien mazāk bērniem izaug aizvien mazāk pieaugušo, kuriem pašiem iespējami bērni. Dzimstības ziņā daudz līdzīgāka Latvijai nekā Uzbekistānai ir Krievija, kas jau tagad nespēj un aizvien mazāk spēs aizpildīt robus Latvijas darba tirgū.
Avoti: O`ZBEKISTON RESPUBLIKASI DAVLAT STATISTIKA QOMITASI, Росстат, CSP
Dzimstības tagadējais sarukums Krievijā neizslēdz krievu nonākšanu Latvijā pāri žogiem, kādus Latvija ceļ un plāno celt uz savām robežām ar Baltkrieviju un Krieviju. Šie žogi nelīdzētu ne pret Krievijas tankiem, ne bēgļu pūļiem, ja Krievijā iekšēju juku dēļ cilvēki nonāktu apmēram tādā situācijā, kādā ukraiņi nonākuši Krievijas uzbrukuma dēļ. Tomēr kopumā un ilglaicīgā perspektīvā Latviju aizpildīs ienācēji no zemēm ar daudz augstāku dzimstību. Ceļu uz Latviju sākuši iestaigāt Vidusāzijas un Indostānas tautu aktīvisti.
