Karš Ukrainā devis Latvijai bēgļus, ar kuriem kaut uz laiku nomaskēt aizvien straujāko iedzīvotāju izmiršanu. Pāris pēdējos gados nāve kļuvusi par būtiskāku faktoru iedzīvotāju skaita sarukšanā nekā iepriekš daudz piesauktā emigrācija.
Lai gan kopējais izceļotāju skaits kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzkārt pārsniedz kopējo ieceļotāju skaitu, arī ieceļotāju skaits un īpatsvars Latvijā neapturami pieaug.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka šī gada 1. janvārī spēkā bijušas 56 707 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un 52 710 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) ārzemniekiem. Tādējādi uz īsāku vai ilgāku laiku Latvijai piesaistīto cilvēku skaits sasniedz 109 417 no 1,98 miljoniem pastāvīgo iedzīvotāju, kurus konstatējusi Centrālā Statistikas pārvalde (CSP). Aritmētiski tas nozīmē, ka katrs 17. pretimnācējs uz Latvijas ielām, ceļiem vai laukiem ir ārzemnieks, kas šeit uzkavējas daudz ilgāk nekā tūrists.
Īstenībā ieceļotāju skaits ir būtiski lielāks, jo parasto skaitīšanas kārtību sajaucis bēgļu pieplūdums no Ukrainas. 2022. gads bija pirmais kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kura laikā iegrāmatots iedzīvotāju skaita pieaugums. Pagājušo gadu Latvija iesāka ar 1 875 800 iedzīvotājiem un būtu pabeigusi ar maksimums 1 860 000 (līdz simtam noapaļoti skaitļi, jo precīzāk izsekot valsts iedzīvotāju kopskaitam mēnesi pēc mēneša statistiķi neuzņemas), ja nepiesteigtos ukraiņu bēgļi. Uz viņu rēķina statistika uzrāda 1 892 800 iedzīvotājus pagājušā gada 1. decembrī.
Līdz šī gada 1. janvārim un tādējādi visa 2022. gada rezultātiem CSP vēl nav tikusi, jo izsekot savā vaļā dzīvojošo cilvēku dabiskajai un mehāniskajai kustībai ir daudz piņķerīgāks uzdevums nekā PMLP. Proti, PMLP uzskaita tos, kuri paši pie pārvaldes vērsušies ar lūgumiem atļaut dzīvot Latvijā. Derīgo TUA un PUA skaits uzrāda pat ne ieceļotāju lūgumu, bet PMLP lēmumu skaitu par lūgumu apmierināšanu.
Valsts iestāžu datus diemžēl neraksturo savietojamība. Šā gada sākumā “Neatkarīgā” ar atsauci uz Iekšlietu ministriju rakstīja, ka Latvijā līdz 2022. gada beigām uzskaitīti 34 947 bēgļi no Ukrainas. Apmēram šādu bēgļu skaitu CSP ir pieskaitījusi Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Toties PMLP tikai trešo daļu no viņiem iekļāvusi TUA saņēmēju skaitā. 2022. gadā izsniegto TUA daudzums pērn dubultojies attiecībā pret 2021. gadu un iepriekšējiem gadiem, bet tik un tā audzis daudz lēnāk nekā šeit legāli atrodošos ārzemnieku skaits.
Pirmreizēji izsniegto TUA daudzums audzis no 7 901 aizpagājušajā gadā līdz 18 477 pagājušajā gadā ar pamatojumu, kas PMLP terminoloģijā saucas “cits iemesls”. Saturiski uzrādīto iemeslu dēļ izsniegto TUA daudzums ir tikai svārstījies. Gan 2021., gan 2022. gadā darba dēļ TUA Latvijā saņēmuši nepilni četri tūkstoši cilvēku, gan ģimenes attiecību, gan mācību dēļ mazliet virs pusotra tūkstoša un kā investori - 80-90 cilvēku. Toties “cita iemesla” dēļ TUA saņēmušo skaits audzis no 697 līdz 10 904. Tālāk PMLP paskaidroja, ka pieaugumu nodrošinājusi “pagaidu aizsardzības statusa” piešķiršana ukraiņiem, taču tā vēl nav atbilde par atšķirībām starp nepilnajiem 11 tūkstošiem un 35 tūkstošiem bēgļu, kuri šeit reāli apgrozās.
2022. gadā imigrācijas rādītāji strauji pieauguši
Ielūkošanās birokrātijas atskaišu tapināšanā ļauj sacīt, ka 2022. gads ļoti būtiski izceļas ar ieceļotāju skaita un īpatsvara pieaugumu attiecībā pret iepriekšējiem gadiem. No vienas puses, ieceļotāju skaits ir jāpalielina virs PMLP uzrādītā, bet no otras puses pamatiedzīvotāju skaits jāsamazina zem CSP uzrādītā. Jau izmantotais ieceļotāju sastopamības biežuma aprēķins īstenībā ir 1 860 000/134 417=14. Tātad - katrs 14. pretimnācējs nav ne Latvijas pamatiedzīvotājs, ne tūrists.
2022. gada specifiku ir vērts parādīt attiecībā pret daudz lēnāko ieceļotāju skaita pieaugumu iepriekšējos gados:
*Pieņēmumi, kuru pamatojums sniegts augstāk
Tātad notikusi pāreja no pieauguma par vienu procentpunkta desmitdaļu gadā uz pāris procentpunktiem gadā!
Tālākās Latvijā reāli dzīvojošo cilvēku skaita izmaiņas gan ir vēl grūtāk prognozējamas nekā kara beigu rezultāts un termiņš Ukrainā. Vispārējais iespaids jeb viedoklis par ukraiņiem ir tāds, ka viņi atgriezīsies dzimtenē pie pirmās izdevības. Tomēr katra kara diena atstāj uz cilvēkiem iespaidu, kas līdzinās miera nedēļu vai mēnešu iespaidam. Vēl jo būtiskāk tas, vai kara rezultāti neliks ukraiņiem vilties, pat ja pareiza ir prognoze, ka sakaut Ukrainu tās sabiedrotie neļaus. Bet vai tiešām Ukraina atgūs visas Krievijas okupētās teritorijas un panāks pietiekami lielas reparācijas, lai cilvēki varētu atgriezties Krievijas sagrautajā Ukrainas pilsētās, atjaunot sagrautās rūpnīcas utt.? Labi, ja tā tas notiktu, bet tas ir arī risks, ka viņi saplēsīsies, uzvaras pīrāgus un tortes dalīdami. Tie visi ir faktori ar lielu ietekmi uz ukraiņu lēmumiem palikt vai nepalikt patvēruma zemēs, tajā skaitā Latvijā.
Simetriska Ukrainas panākumiem ir Krievijas sakāve ar hipotētiskajām jukām un bēgļu bariem pāri Krievijas un Latvijas, pie tā paša arī Baltkrievijas un Latvijas robežai. Pilnas pārliecības par tādu pavērsienu nav, bet vēl gadu atpakaļ Krievijas uzbrukums Ukrainai arī šķita pārāk liela nejēdzība, kas tāpēc nemaz nevarot notikt.
Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai pagājuša gada 24. februārī patvērumu Latvijā lūguši aptuveni 130 cilvēki, skaitot kopā lūgumu iesniedzējus ar viņu ģimeņu locekļiem. Tāpat jāskaita kopā kopš kara sākuma Latvijā ieradušies cilvēki ar tiem, kuri ar atsauci uz karu lūguši pārkvalificēt viņus no TUA lietotājiem par bēgļiem, kas praktiski nozīmētu PUA saņemšanu. Publiskajā telpā šāda patvēruma prasīšana izgaismojas tad, ja patvēruma lūdzēji pārsūdz PMLP lēmumus patvērumu nepiešķirt.
Latvijas tiesu un tiesnešu lēmumi iespējami gan par labu patvēruma lūdzējiem, gan par labu PMLP, kas mēdz piesegties ar atsaucēm uz valsts drošības iestādēm. Tiesu prakse cilvēku piesaistīšanā Latvijā ir tikpat nenoteikta kā valsts politika un sabiedrības noskaņojums.
