Pieticīgā privātpersonu atsaucība valsts piedāvājumam maksāt līdz 300 eiro mēnesī par Ukrainas bēgļu izmitināšanu signalizē, ka apkures sezonas rēķini neizputina mājokļu īpašniekus.
Piedāvājumu privāto mājokļu īpašniekiem saņemt atlīdzību par Ukrainas bēgļu izmitināšanu Krišjāņa Kariņa iepriekšējā valdība izteica pagājušā gada vidū. Pāreja no gada pirmās puses uz otro pusi kalpoja par izteiksmīgu robežšķirtni starp pirmo reakciju uz Krievijas uzbrukuma Ukrainai izraisītajiem bēgļu plūdiem un tālākajiem aprēķiniem, ko Latvija var un ko nevar sakarā ar to, ka karš Ukrainā vilksies nepārskatāmi ilgi. Kara pirmajos mēnešos vēl bija cerība uz drīzu (pa)miera noslēgšanu, jo paralēli kaujām notika Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas. Tagad no tām jau sen ne ziņas, ne miņas. Pagājušā gada beigās Saeima pieņēma jau otros grozījumus likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, šoreiz paildzinot atbalsta pasākumus līdz šā gada 30. jūnijam.
Pagājuša gada vidū notikusī atbalsta pasākumu pielāgošana Latvijas maksātspējai sakrita ar energoresursu cenu lēcienu, kura laikā jau bija skaidrs, ka apkures u.c. komunālo maksājumu apmēri 2922./2023. gada ziemā dubultosies vai pieaugs pat vēl straujāk. Uz to tika norādīts Neatkarīgās 2022. gada 1. jūlija publikācijā “Šoziem galvenais siltuma avots Latvijā būs ukraiņu bēgļi":
- Ukrainas bēgļi līdz ar apkures sezonas sākumu kļūs par deficītu, ko savās mājās gribēs uzņemt pārāk daudzi. Protams, eiro vērtība strauji krīt un apkures sezonas beigās 300 eiro var izrādīties sīknauda bez ietekmes uz ģimeņu budžeta glābšanu, bet vismaz šogad vajag apgādāties ar ukraiņiem: uzzināt, uz kurām sporta zālēm viņi aizdzīti un piedāvāt viņiem labāku mitekli. Ja izdarīgiem cilvēkiem ir vairāki dzīvokļi, tad ukraiņu ģimene pēc atskaitēm jāsadala pa visiem šiem dzīvokļiem un jācer nevis uz 300, bet 2x300 vai 3x300 eiro mēnesī.
Reāli tomēr Latvijas iedzīvotājiem šoziem pietiek vai nu ar saviem ietaupījumiem, vai ar īres maksām no ukraiņiem, neļaujot valstij bāzt degumu šajos darījumos.
Priekšstatu par Ukrainas bēgļu gaitām un pieturas punktiem Latvijā sniedz Rīga, kurā mitinās gandrīz precīzi puse no bēgļiem. No 24. februāra līdz 31. decembrim Rīgā kopā reģistrētas 20 006 personas no Ukrainas, no kurām 16 898 gadu miju sagaidījušas Rīgā ja ne fiziskā, tad juridiskā nozīmē. Iekšlietu ministrijas dati par visu valsti rādīja, ka dažas dienas pirms Jaunā gada Latvijā uzturējušies 34 947 bēgļi no Ukrainas.
Rīgas viesnīcās un citās izmitināšanas vietās gadu miju sagaidīja 460 bēgļi. Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe (attēlā) stāsta, ka šo izmitināšanas vietu iemītnieku kontingents dalās apmēram uz pusēm. Viena daļa ir tikai tagad Latviju sasniegušie bēgļi, kuriem pirmajā laikā pienākas atbalsts, par kādu iespējams ieinteresēt viesnīcniekus uzņemt šādus cilvēkus. Otra daļa ir veci cilvēki, invalīdi, mātes ar vairākiem bērniem, ar slimiem bērniem u.tml. iemesliem, kāpēc šie cilvēki nevar pāriet uz privātām telpām.
Privāto mājokļu īpašnieki var uzņemt Ukrainas bēgļus un saņemt par to valsts atbalstu 120 dienu jeb četru mēnešu ilgumā. Janvārī vēl nav jādomā par otru atbalsta termiņa ierobežojošo nosacījumu, ka šobrīd tas spēkā līdz 30. jūnijam. Ja karš Ukrainā turpināsies vai atklāsies citi iemesli, kāpēc bēgļi šovasar tomēr nevarēs atgriezties dzimtenē, tad atbalsta termiņu droši vien nāksies pagarināt līdzīgi tam, kā notika pagājušajā vasarā. Taču tad atkal iespējamas atbalsta nosacījumu izmaiņas.
Pašlaik spēkā divi veidi, kā saņemt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu:
Gan vienā, gan otrā veidā valsts atbalstu izmantojošo mājokļu īpašnieku skaits ir neliels attiecībā pret Ukrainas bēgļu kopskaitu Rīgā. Kopš maija līdz gadu mijai atlīdzība par brīvprātīgu izmitināšanu piešķirta 910 reizes un tādējādi uz četriem mēnešiem palīdzējusi atrast jumtu virs galvas 2 066 bēgļiem. Katrs piešķīrums attiecas uz visu četru mēnešu periodu, kas varēja saīsināties, ja bēgļi atrada sev citu mājvietu Latvijā vai citās valstīs. Savukārt trīspusējos īres līgumos Rīgas pašvaldība iesaistījusies 28 reizes un tādējādi palīdzējusi ar mājvietas atrašanu 49 cilvēkiem.
Vēl cits atbalsta veids attiecas nevis uz mājokļu īpašniekiem, bet bēgļiem. Tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem pēc komunālo un īres rēķinu apmaksas paliek maz līdzekļu uzturam, ir iespējams pieteikties mājokļa pabalstam. To var saņemt tikai tad, ja ir noslēgts oficiāls īres līgums. Šis atbalsta veids analogs tam, kāds vispār tiek lietots Rīgā.
Palīdzības apjoms naudas izteiksmē saskaitīts par laiku no 2022. gada marta līdz novembrim. Šajā laikā Rīgā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam iztērēti 21,6 miljoni eiro. No tiem 20,8 miljoni eiro nākuši no valsts un pašvaldība tos apsaimniekojusi, bet 0,8 miljoni eiro segti no pašvaldības budžeta. Sociālajiem pakalpojumiem novirzīti 12,9 miljoni eiro, izmitināšanai un ēdināšanai - 5,7 miljoni eiro, izglītības pakalpojumiem - 2,1 miljons eiro, Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem izveidei un darbības nodrošināšanai - 0,9 miljoni eiro. Ļoti aptuveni rēķinot, valsts un pašvaldību izdevumi Ukrainas bēgļiem Latvijā ir divreiz lielāki. Šajos izdevumos neietilpst ziedojumi, kas noteikti izsakāmi miljonos eiro.
Gan aukstā laika, gan apkures sezonas iestāšanās nav sagādājusi signālus, ka ukraiņiem Latvijā būtu nepanesami sadzīves apstākļi. Tāpat arī pamatiedzīvotājiem klājas kopumā labi, ja jau milzīgu interesi par ukraiņu izmitināšanas gadījumā saņemamo palīdzību viņi nav izrādījuši.
Ja ukraiņi šeit dzīvo, tad spēj apmaksāt pajumti ar saviem iekrājumiem, Latvijas valsts un arī no Ukrainas saņemamo sociālo atbalstu, ziedojumiem un šeit nopelnītajām algām.
P. Grūbe atzīst, ka pajumtes un darba atrašanā ukraiņu iespējas koriģē Latvijas sabiedrības šķelšanās attiecībā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Ir šeit Krievijas atbalstītāji, kuri nekādus ukraiņus nepieņems ne kā īrniekus, ne kā darbiniekus. Tikpat labi iedomājami pretējie gadījumi, kad pajumti un darbu ukraiņiem piedāvā, kaut tādā veidā izrādot pretestību Krievijai.
Viens no Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem rīkotajiem pasākumiem ir darba biržas - uzņēmēju pārstāvju un ukraiņu tikšanās iespējas reizi 2-3 nedēļās. Sākot no vasaras līdz gada beigām paguva notikt 14 šādi pasākumi, kuros vairāk nekā 100 uzņēmumu piedāvājuši 3500 un aizpildījuši 600 darba vietu. Arī šie rezultāti prasa piebildi, ka kara dēļ liela daļa Ukrainas vīriešu ir palikuši valstī un bēgļu vidū vīriešu mazāk par 1/5 daļu. Līdz ar to darba vietu spektrs sašaurināts.
Latvijas pārvaldes aparāts mēģina formulēt savu attieksmi pret Ukrainas bēgļiem ilglaicīgākā perspektīvā. Pērnā gada 21. decembrī izdotajā Ministru kabineta rīkojumā “Par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadam" tieši uz šodienu, 10. janvāri attiecas Iekšlietu ministrijai adresēts uzdevums “Tiesiskā regulējuma izstrāde ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību un termiņuzturēšanās atļauju Ukrainas civiliedzīvotājiem derīguma termiņa pagarināšanai". Savukārt līdz 15. janvārim vajagot “organizēt darba grupu, kuras darbības ietvaros izvērtēt iespējamos pasākumus, kas motivētu personas izīrēt dzīvojamās telpas Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas".
