Solījumu divkārt samazināt valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugumu ekonomikas ministre Ilze Indriksone pastiprināja ar atzīšanos, ka tarifu pieaugums veidots pēc principa “nopublicēsim - paskatīsimies”, vai sabiedrība tarifu pieaugumu pamanīs un vai pret to protestēs.
Ministre nosauca ST rīcību par provokāciju un neapdomību, jo ST neesot ņēmis vērā, ka elektrības piegādes tarifu pieaugums komplektā ar piegādājamās elektrības cenu pieaugumu “satrauks ne tikai ražotājus, bet arī iedzīvotājus.” Šādā veidā viņa kaut netieši vainoja arī pati sevi, jo ST ir meitas uzņēmums valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo”, kuras kapitāldaļu turētāja ir Ekonomijas ministrija. Ar tiem pašiem vārdiem ministre diskreditēja arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kurai ST bija tarifu pieauguma projektus iesniedzis 3. novembrī. SPRK kopš tā brīža veica procesuālās darbības tarifu paaugstināšanai, nebūt neatpazīstot tai iesniegtajos dokumentos joku, provokāciju, kļūdu vai meliem par ST saimniekošanu. Ar vienu šādu gadījumu pietiek, lai apšaubītu SPRK spējas veikt savus pienākumus. SPRK skaitās neatkarīga iestāde ar 122 darbiniekiem un 5,6 miljonu budžetu 2022. gadā.
Pārmērīgi lielu neapdomību pārmest ST tomēr nav pamata, jo tarifu paaugstinājums tika pieteikts pēc Saeimas vēlēšanām. Šo vēlēšanu rezultāti ļāva saglabāt ministres vietu arī I. Indriksonei. Ir iedomājami pavisam savādāki 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti, ja tarifu projekts būtu publiskots nevis novembra, bet augusta sākumā. Tāpēc daudz ticamāk, ka I. Indriksone par šo projektu zināja jau sen un SPRK savlaicīgi gatavojās saņemt šo projektu ar plaši atplestām rokām jeb tarifu paaugstināšanai atbilstoši sacerētu metodiku. ST tarifu projekta pieaugums tika koordinēts ar tāpat Latvijas valstij piederoša, bet Finanšu ministrijas pārvaldīta uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” (AST) tarifu pieauguma pieteikumu. AST tarifus apmaksā ST, pēc tam pārliekot šo tarifu apmaksu uz gala patērētāju.
Atklāsme par valsts uzņēmumu AST un ST tarifu neatbilstību valsts interesēm valdību tās vadītāja Krišjāņa Kariņa personā piemeklēja tad, kad bija iesprūdusi pāreja no vecās K. Kariņa valdības uz jauno K. Kariņa valdību. 23. novembrī viņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai tarifu projektus pārtaisīt. K. kariņam tūlīt pat piebalsoja I. Indriksone: “Tarifu projekti ir balstīti “miera laiku” metodikā, tāpēc tie jāpārstrādā pēc citiem principiem. Indriksone sacīja, ka jebkura tarifa virsmērķis ir palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai nākotnē varētu nodrošināt pietiekamu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas aizstātu fosilos energoresursus,” viņa vārdus ziņu arhīvā ierakstījusi aģentūra LETA.
Pāreja no vecās valdības uz jauno valdību tomēr tika paveikta, un jau jaunā valdība 20. decembrī slēgtā režīmā izskatīja K. Kariņa dotā uzdevuma izpildi. Par sēdes rezultātiem tika sniegtas divas ziņas. Pirmā, ka valdība izdomājusi vēl padomāt līdz 10. janvārim. Otrā, ka tarifu pieaugumu samazināšot uz pusi. Pirmais to vēl vecajā gadā pateica jaunās valdības jaunieveduma, Klimata un enerģētikas ministrijas ministrs Raimonds Čudars. Viņa kolēģe I. Indriksone tagad pacentās to pašu izteikt krāšņāk. Ticamību solījumam ļoti būtiski samazināt tarifu pieaugumu, kas, protams, tik un tā nav tarifu samazinājums, viņa centās panākt ar patiesības teikšanu pa tarifu izcelsmi. Rezultātā atklājās, ka valsts monopoluzņēmumi kārtējo reizi centušies pagrābt naudu, lai apmierinātu savas fantāzija par šis naudas tērēšanu, nevis lai tikai nodrošinātu uzņēmumu darbību.
Viens no apliecinājumiem ST fantāzijas jeb varbūt rijības daudzumam ir Valsts ieņēmumu dienesta dati par ST vadītāju algām. Pērnā gada dati vēl nav pieejami, bet 2021. gadā ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons saņēmis 157 549,44 eiro un valdes locekļi ap 141-142 tūkstošiem eiro gadā. Pēdējos pārskata gados nav audzis valdes atalgojums, bet šo atalgojumu saņemošo cilvēku skaits pretstatā tam, ka uzņēmums nav paplašinājis savu darbību ne kvantitatīvi, ne kvalitatīvi.
Neatkarīgā jau pagājušā gada 23. novembrī vērsa to, ka šādas algas daudz vairāk mudina tērēt, nekā strādāt uzņēmumā, kam ienākumus garantē valsts un faktiskais monopolstāvoklis. Tādiem cilvēkiem “pilis sev jāceļ, pasaule jāapceļo, skaistumkopšanas salonos jāsēž... S. Jansona ienākumu deklarācija mudina pajautāt, cik viņam paliek laika un spēka darbam “Sadales tīklā” pēc tam, kad viņš ar diviem motocikliem apbraukājis savus 13 nekustamos īpašumus.”
Tagad izrādās, ka viņš nodarbojas vēl arī ar provokācijām, nostādot neveiklā situācijā ministri, kas pelna reizes trīs mazāk nekā viņš. “Vienlaikus Indriksone uzsvēra, ka "Sadales tīklam" jāpārvērtē arī atalgojuma politika uzņēmumā,” liecina LETA.
Gadījuma ar AST un ST tarifiem parāda, ka SPRK gatava piekrist jebkādam komisijas uzraudzīto cenu palielinājumam, kas pamatots ar komisijas uzraudzīto uzņēmumu izdevumu palielināšanu. Savukārt šo izdevumu izcelsmi SPRK nevērtē. Ekonomika ministres izteikumi ir pamācība šos izdevumus vērtēt monopoluzņēmumu pakalpojumu saņēmējiem pašiem. Ja viņus šo izdevumu segšana ar viņu maksājumiem “satrauks", tad tarifus pazeminās varbūt divas, bet varbūt 20 reizes. To taču varam pieļaut, ka kāda katlu māja bijušajā kolhoza centrā tur atlikušos 50 iedzīvotāju terorizē ar relatīvi augstākiem tarifiem, nekā varēja atļauties AST un ST attiecībā uz visu valsti, kur vieglāk savākt neapmierinātu cilvēku masu politiķiem pamanāmā daudzumā. Tomēr pašvaldību politiķiem pamanāmi kļūs daudz mazāki cilvēku pulciņi, ja tie spēs daudz maz skaļi protestēt pret siltuma, ūdensapgādes u.c. komunālo maksājumu pieaugumu.
Cits piegājiens būtu rīkot protesta akcijas pie SPRK Rīgā, Ūnijas ielā 45 un neaizmirst arī Ekonomikas ministriju Brīvības ielā 55. Varbūt arī tā var panākt, ka regulators ja ne samazina uz pusi visus regulētos tarifus, tad vismaz sāk pētīt no jauna iesniegtos tarifu projektus. Un uzņēmumi turpmāk iesniegs SPRK tarifu projektus, kas pamatoti labāk nekā S. Jansona un viņa locekļu algas.
SPRK skaidrojumu par AST un ST tarifu projektu grozīšanu skatīt Neatkarīgās viedokļu sadaļā.
