Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izbrāķējusi zaudējumos slīgstošās “Baltic International Bank” (BIC) glābēju komandu un nolēmusi banku noslīcināt uzreiz. Latvijas policija uzlikusi slīkonim simboliskus rokudzelžus.
BIC likvidēšana izriet no bankas zaudējumiem, kurus papildina to pasniegšanas veids. Šā gada 19. augustā aģentūra LETA informēja par 5325 eiro naudas sodu, ko FKTK uzlikusi BIC, jo banka nebija savlaicīgi iesniegusi FKTK revidētu 2021. gada pārskatu. Tam vajadzēja apliecināt, ka BIC patiešām nopelnījusi 870 tūkstošus eiro, tādējādi neturpinot 2020. gadā piedzīvotos zaudējumus. Tomēr banka nespēja pārliecināt revidentus un uzraugus par saviem panākumiem. 30. septembrī LETA ziņoja, ka īstenībā BIC pērn zaudējusi piecus miljonus eiro. Reizē ar šā fakta nākšanu gaismā banka zaudēja arī savu valdes priekšsēdētāju Viktoru Bolbatu, kurš teicās atradis darbu ārpus Latvijas. Viņa pēcteci bankas tā arī nepaspēja iecelt. Sekoja ziņa, ka bankas zaudējumi šā gada trijos ceturkšņos pārsnieguši septiņus miljonus eiro. Tas ir daudz attiecībā pret septembra beigās bankas kapitālā un rezervēs uzrādītajiem 33,5 miljoniem eiro un aktīvos uzrādītajiem 195,3 miljoniem eiro. Pēc zaudējumu apmēra ar BIC salīdzināmā “PrivatBank” pašlaik ir pašlikvidēšanās stadijā. Savukārt BIC novilka laiku līdz brīdim, kad FKTK 12. decembra vakarā pieņēma lēmumu par bankas darbības apturēšanu un pāris stundas vēlāk bankā ar durvju izlaušanas metodi ieradās policija.
Pēc šādiem notikumiem saprotams, ka banka, t.i., bankas īpašnieki centušies banku glābt divos veidos. Viņi mēģināja piesaistīt bankai līdzīpašniekus vai nākamos īpašniekus, kuri būtu spējīgi nosegt bankas zaudējumus un atrast veidus, kā banka varētu sākt pelnīt. Līdz šādam atrisinājumam banka centusies izdzīvot ar riskantiem darījumiem, kurus policija kvalificē kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Neko vairāk par BIC un tās īpašnieku vai darbinieku dzīvesvietās veiktajām kratīšanām policija neizpauž.
Par BIC tagadējiem un potenciālajiem īpašniekiem ir publiski pieejama informācija. Īpašumtiesības uz banku sadalījuši brāļi Valērijs un Vilorijs Belokoņi (attiecīgi 62,08% un 32,99% kapitāla). Pagājušā gada novembrī banka paziņoja, ka ir piesaistījusi trīs jaunus akcionārus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kuri iemaksāšot bankā 12 miljonus eiro. Nejauši vai apzināti, bet 12 miljoni ir ļoti tuvu bankas pērnā un šā gada zaudējumu summai. Belokoņi pauda gatavību vispār atdot banku nākamajiem īpašniekiem. Tomēr FKTK neatļāva jaunpienācējiem segt BIC zaudējumus un tādējādi nobloķēja arī bankas nonākšanu jaunās rokās.
Izbrāķētie naudas devēji ir Šveices izcelsmes finansists Tomass Šaeiti un Arābijas naftas dolāru apsaimniekotāji, sevi šeihu statusā pieteikušie Adels Al Širavi un Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians. Viņu runasvīra funkcijas pildošais T. Šaeiti pār šīs trijotnes labajiem nodomiem un dižajiem plāniem (“gribu apvienot moderno pasauli ar tradicionālo”; “es bankai pienesīšu klientus no Eiropas. Savukārt Hamads Bin Khalifa un Adels Al Širavi palīdzēs pozicionēt banku Tuvo Austrumu biznesam” u.tml.) ir gari un plaši stāstījis izdevuma “Dienas Bizness” pērnā gada 25. novembra numurā.
Viņu vārdi atduras pret FKTK priekšsēdētājas Santas Purgailes vārdiem “neesam redzējusī ne vēlmi, ne spēju atjaunot bankas darbību”. Tā viņas tiešā runa vakar, 13. decembrī notikušā preses konferencē, kur viņa parādīja savu stingro stāju arī tā, ka ne uz vienu jautājumu pēc būtības neatbildēja. Žurnālisti uz šo pasākumu bija atnākuši ar jautājumiem, kāpēc gan nevarēja ticēt skaistajiem stāstiem par naudas ieguldīšanu Latvijā un faktiski izputējušas bankas padarīšanu par strādāt spējīgu banku? - Tāpēc, ka akcionāru kandidāti neesot snieguši informāciju. Kādu informāciju? - Vajadzīgo. Kas ir vajadzīgā informācija? - Likumos prasītā. Kādos likumos? - Daudzos…
Pēc pārdesmit reižu veiktas apmaiņas ar šādiem jautājumiem un atbildēm nācās saprast, ka banku īpašnieku kandidātiem izvirzītās prasības ir slepenas. Līdz ar to nav iespējams publiski pastāstīt, kādām prasībām nav atbildis T. Šaeiti un Co, jo tādā gadījumā šīs prasības nāktu gaismā, ko S. Purgaile nedrīkstēja pieļaut. Tepat arī papildinājums, ka aizliegts izpaust ne tikai banku īpašniekiem izvirzītās prasības, bet arī to, ka šīs prasības aizliegts izpaust.
Izrādās, ka FKTK darbojas vēl dziļākā slepenības režīmā nekā policija, kurai vismaz formāli jāvirza kriminālprocesi uz atklātu tiesas sēdi. Praksē, protams, izstrādāti daudzi paņēmieni, lai nekāda sabiedrībai patiešām interesējoša un svarīga informācija no tiesām nenoplūstu, bet FKTK darbojas principiālā slepenības režīmā un atskaitās tikai Eiropas Centrālajai Bankai, kas oficiāli neatskaitās nevienam.
Kā pretsvars slepenībai ir izveidota elektroniskā datu aprite. Publiski pieejama ir datu bāze, kurā T. Šaeiti biznesa sakari sniegti šādā izskatā:
Tātad ir uzrādīti viņa uzņēmumi un ar viņu saistītas personas, bet tā nav atbilde, vai tas ir labi, vai tas ir slikti, ka viņš šādi darbojas. Atbildes meklēšanai būtu vajadzīgas ne stundas un dienas, bet nedēļas un mēneši. Jāizpēta taču, kas zināms par katru no šajā grafā redzamajām fiziskajām un juridiskajām personām, par kurām labu vai sliktu varēs teikt tikai tad, kad būs izpētīts, ar ko tās saistītas vēl bez T. Šaeiti. Un ar ko saistītas tās, kas saistītas ar T. Šaeiti utt. Ticēsim, ka FKTK laikā no pagājuša gada novembra līdz šā gada decembrim visu to pētījusi un 12. decembrī pieņēmusi labāko (godīgāko, racionālāko) iespējamo lēmumu.
Vēl citi informācijas avoti parāda T. Šaeiti saistību ar Latviju nebūt ne BIC atzarā. T. Šaeiti firma “Migom” ir pilnvarojusi darboties Latvijā ukraini, kas angļvalodīgajā biznesa datu apritē apzīmēts ar Artem Laznya:
Savukārt Latvijas Uzņēmumu reģistrs un no tā atvasinātās datu bāzes liecina, ka šim Artemam Laznia 100% apmērā pieder Latvijā dibināts SIA “RFC”, kuras valdē strādā arī Svitlana Laznia. SIA dibināta 2015. gada 15 oktobrī ar pamatkapitālu nepilnu 63 tūkstošu eiro apmērā. Pagājušajā gadā uzņēmums no pieticīga 36 000 eiro apgrozījuma spējis iegrāmatot 9 794 eiro pēcnodokļu peļņā. Jā, uzņēmuma pieteiktie darbības veidi “degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķimikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība, degvielas, cietā šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība” tik tiešām mēdz būt ienesīgi.
Citos gadījumos šīs pašas darbības noved pie milzīgiem zaudējumiem. Par to atgādina cita Latvija Uzņēmumu reģistrā ierakstīta SIA ar burtu salikumu RFC: SIA “RFC HOLDINGS”. Tā īpašnieku uzvārdi saistās ar to pašu nozari, kurā darbojas ukraiņu “RFC” un atgādina par ļoti svarīgu notikumu Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē. Precīzāk sakot, tas ir Genadija Ševcova vārda un uzvārda salikums. Viņam reģistrēti 70,01% SIA “RFC HOLDINGS” kapitāls, bet viņa līdzīpašnieks Sergejs varētu būt viņa dēls. Nu, lūk, Genadijs kā Ventspils tranzītuzņēmumu amatpersona reiz bija parakstījis dokumentu, kura dēļ uzņēmumiem radās zaudējumi. Strīdi par zaudējumu segšanu deva ieganstu tranzītbiznesa uzņēmējiem sašķelties grupējumos, kuri plēšanās nodarīja vēl daudzkārt lielākus zaudējumus visām iesaistītajām pusēm.
