Celt tarifus alkstošās akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” (AT) un “Sadales tīkls” (ST) gan tieši, gan pastarpināti ir saistītas ar partijas “Vienotība” (JV) politiķa Andra Grafa pārstāvēto Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu (BKPI).
Kā jau iepriekš norādīja Neatkarīgā, AT ir BKPI nacionālais korporatīvais biedrs, kurš ik gadu šai Lietuvā reģistrētājai biedrībai maksā biedra naudu - 1000 eiro. Savukārt ST 100% akciju turētājs ir valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, kura ir BKPI Baltijas korporatīvais biedrs un maksā biedra naudu 3000 eiro gadā.
Tātad, teorētiski nedz AT nedz ST nevajadzētu būt problēmām ar korporatīvo pārvaldību. Tas nozīmē, ka abu sabiedrību vadība - padome un valde rīkojas kā rūpīgi saimnieki. Pie šādiem nosacījumiem abām sabiedrībām būtu veiksmīgi jāattīstās un veiksmīgi jāpārvar dažādas grūtības, tajā skaitā finansiālās.
Iepazīstoties ar abu sabiedrību 2021. gada peļņas un zaudējumu aprēķiniem, nekas neliecina par AT un ST finansiālajām grūtībām. AT pelņa 2021. gadā bijusi 54, 85 miljoni eiro; salīdzinoši 2020. gadā tikai 9,99 miljoni eiro. ST peļņa 2021. gadā bijusi 10,43 miljoni eiro; salīdzinoši 2020. gadā 22,05 miljoni eiro.
No AT publiskotajiem paziņojumiem redzams, ka AT vēl šā gada 7. novembrī palielinājusi pamatkapitālu par 25,70 miljoniem eiro. Kā skaidrots AT mājas lapā, “ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti nepieciešamo investīciju veikšanai, tajā skaitā sinhronizācijas projekta ar Kontinentālās Eiropas tīklu nodrošināšanai”.
No minētā noprotams, ka AT gatavojas iesaistīties finansiāli ietilpīgu projektu īstenošanā. Tātad naudas pietiek, vai arī AT vadība lieliski zina kur un kā to piesaistīt. Starp citu, AT pēc Lursoft datiem pieder 68,46% akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” akciju. Pārējās dabasgāzes uzglabātāja un operatora akcijas pieder Londonā reģistrētam uzņēmumam “MM Infrastrukture Investments Europe”- 29,05%, bet pārējiem neuzrādītiem akcionāriem 2,49%. Zīmīgi, ka arī “Conexus Baltic Grid” ir A. Grafa pārstāvētā BKPI nacionālais korporatīvais biedrs.
AT ir izstrādājis un iesniedzis apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu elektroenerģijas pārvades tarifu. Pēc tarifa apstiprināšanas mājsaimniecību izdevumi atkarībā no pieslēguma veida varētu pieaugt par 0,60 līdz 2,87 EUR mēnesī. Plānots, ka jaunais tarifs varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1. martu. Arī ST iesniedzis SPRK jaunu tarifa projektu, kas paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Konkrētās izmaiņas būšot atkarīgas no klienta pieslēguma un patēriņa paradumiem. Tipiskai mājsaimniecībai - daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ar aptuveni 100 kWh patēriņu mēnesī - tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būšot 6-8 eiro apjomā. Taču daudz lielāki neplānoti izdevumi sagaida tos apzinīgos pilsoņus, kuri atsaucoties arī JV politiķu aicinājumiem, pārgāja uz elektroenerģijas ražošanu pašu mājās, uzstādot saules paneļus.
AT akciju turētājs ir Finanšu ministrija. Savukārt ST 100% īpašnieka “Latvenergo” akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija. Ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Twitter vietnē paziņoja: “Pēc svētkiem uz sarunu esmu aicinājusi
@Sadalestikls vadību, lai saņemtu skaidrojumu par elektroenerģijas sadales tarifa plānoto pieaugumu no nākamā gada, kas šobrīd ir iesniegts izskatīšanai
@SPRK_LV”. Tādējādi ministre acīmredzami vēlējās likt sabiedrībai domāt, ka par šādu vēlmi celt tarifus neko nav zinājusi. Tomēr augstie korporatīvās pārvaldības standarti, kādus sludina un saviem biedriem māca BKPI, šādu situāciju izslēdz. Atbilstoši šiem standartiem akciju turētājam bija jāzina gan par vēlmi celt tarifus, gan arī par šīs vēlmes patieso pamatojumu.
I. Indriksone vakar vēlā pēcpusdienā gan nāca klajā ar paziņojumu, ka ST un AT savus tarifu projektus ir jāpārskata.
