Uzņēmumu padomju reanimēšana apliecina "Vienotības", Grafa un viņa biedrības liekulību

Partijai “Vienotība” dažu mēnešu laikā izdevies savā labā veiksmīgi reanimēt 2009. gadā likvidētās kapitālsabiedrību padomes un ar BKPI un tā viceprezidenta Andra Grafa palīdzību savā pārziņā pārņemt padomju un valžu locekļu, kā arī nozīmīgāko valsts un pašvaldību institūciju vadītāju kandidatūru nominēšanu © Andrejs Strokins, Valdislavs Proškins, F64/Photo Agency

2009. gadā likvidētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes jau 2012. gadā sāka atjaunot tie paši politiskie spēki, kuri tās likvidēja, tādējādi iezīmējot politisko liekulību un vēlmi kontrolēt uzņēmumus, konstatē “Neatkarīgā”, pētot, ar ko Latvijā nodarbojusies “Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI).

Kapitālsabiedrību padomju likvidēšana un to atjaunošana demonstrē, kā viens un tas pats politiskais spēks dažu gadu laikā spēj diametrāli pretēji mainīt viedokli, lai iegūtu iespēju kontrolēt uzņēmumus.

Nost ar padomēm

2009. gada sākumā valdību veidojošām politiskajām partijām nācās turpināt meklēt iespējas straujāk samazināt valsts budžetā izdevumu daļu. To pieprasīja starptautiskie aizdevēji, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija. Līdz ar algu samazinājumu valsts sektorā tika plānotas arī strukturālās reformas. Tās paredzēja valsts aģentūru skaita samazināšanu un valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju likvidēšanu. Padomju likvidēšanas virzītājs, partijas “Jaunais laiks” premjers Valdis Dombrovskis 2009. gada jūnija vidū panāca grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāldaļām. Tie no 2009. gada 1. jūlija paredzēja likvidēt padomes visos valsts uzņēmumos. “Jaunā laika” ekonomikas ministrs Atis Kampars rosināja iet vēl tālāk un likvidēt padomes arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitaskompānijās. Padomes tika likvidētas uzņēmumos “Latvenergo” “Latvijas pasts”, “Pasažieru vilciens”, “Latvijas gaisa satiksme”. Tika likvidētas padomes arī valsts slimnīcās un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Rīgas domes “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pat pauda īpašu gandarījumu par valdības lēmumu likvidēt padomes. Viņš atgādināja, ka “Jaunais laiks” jau sen kā rosinājis lielajos uzņēmumos samazināt padomes locekļu skaitu.

Varas nomaiņa

Divu gadu laikā nomainījās divi Saeimas sastāvi. Sevi politikā pieteica jaunas sejas, tostarp dažādo Džordža Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un stipendiju saņēmēji, tagadējās valsts prezidenta padomnieku korpusa vadītājas Sarmītes Ēlertes “lietussargu grupas” biedri. Bez ilggadējās Sorosa fonds Latvija (SFL) valdes priekšsēdētājas S. Ēlertes partijas “Jaunai laiks” pēcteces “Vienotība” sarakstā startēja arī SFL padomes loceklis Uģis Rotbergs un SFL valdes loceklis Andris Buiķis, SFL finansētās organizācijas “Providus” pētniece un SFL finansētās organizācijas “Delna” bijusī vadītāja Lolita Čigāne, Sorosa finansēto biedrību - Eiropas jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkla, Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Jaunatnes padomes - bijusī amatpersona, tagad BKPI viceprezidents Andris Grafs, SFL finansētā Resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, “Delnas” biedrene Rasma Kārkliņa, Cilvēktiesību un etnisko studiju centra biedrs Artis Pabriks, kā arī virkne stipendiātu, piemēram, Aleksejs Loskutovs, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.

Daļa no startējušajiem netika ievēlēti.

11. Saeimas sastāvs jau krietni atšķīrās no 9. Saeimas. Tautas partijas, Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” politiķu krēslos Saeimā un valdībā rosījās gan sorosieši, gan arī Valda Zatlera Reformu partijas biedri.

Jauna vara, jaunas padomes

11. Saeima savu darbu uzsāka 17. oktobrī, un jau pēc pusgada, 2012. gada maijā, publiskajā telpā sāka parādīties iepriekš pieminēto politiķu izteikumi par nepieciešamību atjaunot likvidētās kapitālsabiedrību padomes. Lai arī pirmais publiski par padomju atjaunošanu ieminējās Reformu partijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, viņam aktīvi viens pēc otra piebalsoja “Vienotības” politiķi. Piemēram, “Vienotības” premjers V. Dombrovskis solīja, ka, atjaunojot padomes valsts uzņēmumos, “nekādā veidā neatgriezīsimies pie politizētām padomēm, kā tas bijis iepriekš”. Pēc viņa teiktā, Ekonomikas ministrija strādājot pie jauna padomju modeļa ar citiem padomes pārstāvju atlases principiem.

V. Dombrovska partijas biedre, zemkopības ministre, kura vēlāk pārņēma premjera amatu, Laimdota Straujuma paziņoja, ka priekšlikums par padomju atjaunošanu valsts kapitālsabiedrībās ir atbalstāms. Viņa skaidroja, ka, atjaunojot padomes, jāraugās, lai tajās tiktu iecelti attiecīgās nozares profesionāļi un speciālisti. “Tās nevar būt politiskajām partijām pietuvinātas personas, nav politisko partiju izvirzītas un bez personīgas biznesa intereses attiecīgajā uzņēmumā un nozarē,” skaidroja ministre.

BKPI loma padomju orķestrēšanā

Vienlaikus plašsaziņas līdzekļos parādījās 2010. gadā Latvijā sevi pieteikušā BKPI pārstāvju izteikumi par padomju atjaunošanas nepieciešamību.

Piemēram, BKPI vadības komitejas locekle un vienlaicīgi arī biržas "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidroja, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā netiek realizētas daudzas funkcijas, kuras būtu jāīsteno uzņēmumu padomei: “Padomes loma ir noteikt uzņēmuma stratēģisko virzību, stratēģijas ieviešanu dzīvē, veikt pārraudzību par galvenajiem darbības virzieniem, kontrolēt valdes darbību, atbildēt par riska kontroli un daudziem ļoti nozīmīgiem aspektiem.” Viņa norādīja, ka, ka nereti valsts uzņēmumu kontroli realizē vienpersoniski valsts sekretārs, kuram ir daudz arī citu pienākumu un kurš nevar veltīt pienācīgu uzmanību uzņēmumu darbībai: “Esam spilgti redzējuši, ka nav īstas izpratnes, kontroles pār to, kas notiek uzņēmumos.” Viņa aģitēja, ka par padomes locekļiem vajag izvēlēties arī ārzemniekus un viņiem maksāt pienācīgu atalgojumu.

To, ka padomes uzņēmumos ir pasaulē ierastā prakse, proponēja arī starptautiskā advokātu tīkla COBALT Latvijas biroja vadošā partnere, Ārvalstu investoru padomes Latvijā darba grupas par valsts kapitālsabiedrību konkurētspēju vadītāja, zvērināta advokāte Dace Silava-Tomsone. Cita starpā COBALT ir arī BKPI korporatīvais biedrs.

Viņa paziņoja: “Stingri atbalstām padomju koncepciju kā tādu, jo uzskatām, ka padomes ir neatņemama normālas korporatīvās pārvaldības struktūras sastāvdaļa lielos uzņēmumos, kuros ir risināmi daudzi un komplicēti jautājumi. Padomes funkcijas ietver stratēģisko darbības virzienu iezīmēšanu, plānu formulēšanu, valdes darbības uzraudzību.”

Teicējus papildināja arī BKPI plašsaziņas līdzekļos tiražētais ziņojums, ka, “likvidējot valsts uzņēmumu padomes, Latvija no vanniņas ar ūdeni izlējusi arī bērnu”.

Ziņojumā norādīts, ka, lai arī padomes esot uztvertas kā neefektīvas “barotnes”, taču līdz ar to likvidēšanu uzņēmumu valdes atstātas bez efektīvas pārraugošās struktūras.

“Atbilstošu padomju vai valdi labāk uzraudzīt spējīgu struktūru trūkums, iespējams, ietekmējis nesenos "Latvenergo" un "airBaltic" skandālus un padarījis Latvijas valsts uzņēmumus ievainojamus attiecībā uz pārvaldības kļūdām nākotnē,” teikts dokumentā.

Padomju atjaunošanas iniciatori vairākkārt arī minēja, ka padomju atjaunošana uzņēmumos ir viena no prasībām, bez kuras īstenošanas Latvijas iestāšanās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā) nav iespējama. BKPI rīkotajās diskusijās atgādināta lietderība un nepieciešamība Latvijas uzņēmumu padomēs iesaistīt ārzemniekus. Vēl pērn BKPI viceprezidents A. Grafs vienā no padomju tēmām veltītajiem semināriem paziņoja, ka “uzņēmuma padome nav diskusiju klubs, padomei ir jāpieņem stratēģiski lēmumi uzņēmuma un visu akcionāru interesēs. Tāpēc jebkura uzņēmuma akcionāriem, kuri vēlas uzlabot darbības efektivitāti un panākt ilgtermiņa vērtības pieaugumu, jāievēlē tāda padome, kas ir uzņēmuma attīstības virzītājs un kas spēj pilnvērtīgi pildīt tās stratēģisko lomu”.

Lai arī kā necentās tautā stiprināt uzņēmumu padomju reputāciju, jau 2016. gada maijā LTV raidījums “De facto” secināja: “Padomju atjaunošana lielajos valsts uzņēmumos nāca ar amatpersonu solījumiem, ka turpmāk tās tiks veidotas saskaņā ar organizācijā OECD pieņemtajiem principiem un vairs nebūs politisko ielikteņu barotavas, kā tas bijis senāk. Tomēr jau pirmās izveidotās padomes rāda, ka politiķi interesi par šo procesu nav zaudējuši. Par to liecina gan partiju pārstāvju iecelšana kandidātu atlases komisijās, gan pretendentu - ekspolitiķu zvani ministram ar vēlmi iztaustīt augsni pirms dalības konkursā.”

Atlec savs labums

Politiķi tika pie kārotājām padomēm jeb labi apmaksātajām vakancēm, savukārt “Vienotības” politiķis A. Grafs un viņa Lietuvā dibinātās biedrības pārstāvji pie iespējas darboties daudzās nomināciju komisijās. Pārskatot publiski pieejamos nominācijas komisiju sastāvus vai kandidātu atlases darba grupas, redzams, ka tajās strādājuši viens vai vairāki BKPI pārstāvji. Ar viņu svētību nominētas kandidatūras valžu un padomju locekļu amatiem, gan arī vadītāju amatiem komercsabiedrībās, valsts un pašvaldību iestādēs un institūcijās, slimnīcās, augstākās izglītības iestādēs, pat sabiedrisko mediju pārvaldes struktūrās. Nominējot kandidatūras, savs labums atlēcis arī pašam A. Grafam. Šā gada pavasarī viņš kļuvis par Liepājas universitātes padomes priekšsēdētāju.

Svarīgākais