SIA “Laflora”, ar kuru a/s “Latvenergo” turpina slepenas sarunas par Kaigu purva vēja parka projekta iegādi, ir vienīgais privātais uzņēmums, kurš figurē Ministru kabinetā (MK) caurlūkotajos dokumentos par vēja parku attīstību valstī.
No tā var secināt, ka vai nu citi privātie vēja parku projektu attīstītāji nav ieinteresēti piedalīties valsts vienotās stratēģijas apspriešanā, kas ir maz ticami, vai arī par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija sabiedrībai līdz šim nezināmu iemeslu dēļ par sadarbības partneri izvēlējusies tikai vienu konkrētu privāto kompāniju.
Turpinot skaidrot, kādēļ “Latvenergo” sarunām par parku projekta iegādi ved sarunas tikai ar vienu konkrētu pretendentu un kādas likuma normas ļauj atturēties no publiskā iepirkuma izsludināšanas, “Neatkarīgā” Valsts kancelejas amatpersonām vaicāja, kādi MK normatīvie akti regulē iespējas valsts akciju sabiedrībai izvairīties no publisko iepirkumu likumu ievērošanas un publiskā iepirkuma izsludināšanas; kādi juridiskie dokumenti vai vienošanās valdībā paredz iespējas izvairīties no publiskā iepirkuma valsts akciju sabiedrībām?
No Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta direktora Reiņa Grāvīša saņēmām atbildi, ka MK šā gada 14. jūnijā izskatījis Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī. “Sēdes protokollēmumā paredzēts Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām sagatavot grozījumus vairākos tiesību aktos (īsumā: Piedāvā risinājumus sauszemes vēja parku attīstībai Ekonomikas ministrija), lai veicinātu vēja parku attīstību.
Tā kā par šo informatīvo ziņojumu un vairumu grozāmo normu ir atbildīga Ekonomikas ministrija, turklāt tā ir arī AS "Latvenergo" kapitāldaļu turētājs, par jūs interesējošajiem jautājumiem vērsties Ekonomikas ministrijā. Savukārt, lai saņemtu skaidrojumu par regulējumu iepirkumu jomā, aicinu vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā,” teikts atbildē. Atbildei pievienotas norādes uz dokumentiem, kuri 14. jūnijā tika skatīti valdības sēdē.
Izpētot pievienotos dokumentus, atklājās zīmīgs fakts: MK tiesību akta “Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī” apspriešanas gaitā saskaņojumi veikti ar Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Vides un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, “Latvenergo”, Latvijas pašvaldību savienību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru, Vēja enerģijas asociāciju, Vides konsultatīvo padomi un SIA “Laflora”.
Tātad saskaņojumi veikti ar dažādām ministrijām, sabiedriskām organizācijām, valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un tikai ar vienu privāto kompāniju SIA “Laflora”.
Informatīvajā ziņojumā lasāma arī sadaļa par “Latvenergo” vēja enerģijas balstītas elektroenerģijas ražošanas attīstības plāniem. Iespējamais darījums ar SIA “Laflora” tur nav pieminēts, taču ir norādes uz apjomīgiem plāniem vēja enerģijas iegūšanas jomā: “Kā nākotnes attīstības virzienu “Latvenergo” koncerns redz AER (atjaunojamās enerģijas ražošanas) īpatsvara palielināšanu savā ģenerācijas portfelī. Elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju jomā turpinās attīstība, tām kļūstot vēl jaudīgākām, pamazām tuvojoties tehnoloģiju iespēju griestiem. Apskatot sauszemes vēja tehnoloģijas, var secināt, ka faktiski ir sasniegts to tehnoloģiskais briedums. Lai arī prognozējams, ka tehnoloģiju īpatnējās izmaksas turpinās samazināties, būtībā tās attiecībā uz sauszemes VES jau šobrīd spēj komerciāli iekļūt tirgū un attiecībā uz atkrastes VES izmaksas ir tuvu iekļūšanai. Paredzams, ka VES klātbūtne tirgū paaugstinās arī HES kā elastīgas un akumulējošas ģenerācijas aktīva vērtību. VES saskatāms kā straujāk augošais ģenerācijas segments un viens no nozīmīgākajiem nākotnes cenu profila veidotājiem. Tomēr VES raksturīgais nekontrolējamais ražošanas profils veidos "vēja cenu bedres" un bezvēja pīķus. Pieaugošs jaudu apjoms palielinās novirzes no vidējā cenu profila un stipra vēja apstākļos veidosies cenu “iekritieni”. Būs vērojamas sinerģijas iespējas ar elastīgo/tradicionālo ģenerāciju un akumulāciju. Šī virziena attīstībai ir uzsākts darbs pie vērienīga VES attīstības, izvērtējot iespējas tās attīstīt pašiem vai iegādāties jau uzsāktus projektus.”
Pielikumos informatīvajam ziņojumam norādīts, ka “Latvenergo” šogad un nākamgad ietekmes uz vidi novērtēšanai plānojis virzīt pavisam 12 vēja parku projektus. Nevienam no tiem, atšķirībā no citiem vēja parku attīstītāju norādītājiem projektiem, ģenerējamā kopējā jauda nav norādīta.
To, ka iegūt tiesības piedalīties valdības dokumentu apspriešanā saistībā ar vēja parku attīstību nav bijis vienkārši, liecina Vēja enerģijas asociācijas (VEA) atzinums par informatīvo ziņojumu un tajā paustā pateicība par iespēju piedalīties dokumenta apspriešanā. Dokumentā teikts: “VEA ir saņēmusi un iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā - EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu (turpmāk tekstā - IZ) par sauszemes vēja parku attīstību valstī un izsaka pateicību par VEA iesaisti dokumenta izstrādē. VEA uzsver, ka ir vienīgā vēja enerģijas nozares asociācija Latvijā, kas pārstāv tādus vēja enerģijas uzņēmumus kā RWE, Ørsted, Latvenergo, Enefit Green, Orlen, Sunly, Eolus, European Energy u.c., tādēļ lūgums VEA iesaistīt arī turpmākajās IZ (informatīvā ziņojuma) izstrādes procesā.”
Turpretim SIA “Laflora” savā atzinumā par informatīvo ziņojumu nekādu pateicību valdībai par iespēju piedalīties apspriešanā nepauž. Uzņēmums norāda uz nepieciešamību valdības dokumentā veikt vairākus precizējumus un nobeigumā sniedz valdībai norādes, kā tai jārīkojas: “Norādām, ja tiek būtiski pārskatīts regulējums, nepieciešama atruna par esošo projektu īstenošanu - paredzot automātisku termiņa pagarinājumu.”
