Ģeopolitiskās intrigas pasaules naftas tirgū Latvijas iedzīvotājiem šobrīd izmaksā papildus sešus eirocentus par litru 95. markas benzīna.
Aizvadīto nedēļu Latvija iesāka ar stabilām degvielas cenām pieņemamā līmenī, bet šo nedēļu iesāk ar cenām, kas tiecas atpakaļ uz 2 eiro par litru degvielas. Latviju ir sasniegušas naftas ieguvējvalstu karteļa OPEC+ 5. oktobrī Vīnē pieņemta lēmuma sekas, kuras nespēj ietekmēt skaidrojumi, ka lēmums taču esot tikai tīri dekoratīvs. Pirmkārt, ka OPEC+ lēmums samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā attiecoties nevis pašu ieguvi, bet uz ieguves kvotām, kuras līdz šim netika izpildītas par kopā 3,6 miljoniem barelu dienā. Otrkārt, ka lēmuma izpildei atvēlēti divi gadi, kuru laikā ASV nokārtošot Venecuēlas naftas atgriešanos pasaules tirgū. Treškārt, OPEC+ lēmums ir nieks, salīdzinot ar Eiropas Savienības lēmumu dažādos termiņos ap priekšā stāvošo gadu miju pārtraukt pirkt Krievijas jēlnaftu un tās pārstrādes produktus. Tad gan no tirgus jāpazūd pamanāmam naftas daudzumam, ar ko pamatot naftas cenas pieaugumu.
Tagad cenu pieauguma pamatojums ir apstrīdams, taču cenu pieaugums ir acīm redzams. Latvijas iedzīvotāji to redz uz cenu zīmēm, ar kādām degvielas uzpildes staciju ķēdes cenšas ievilināt autobraucējus tieši savās uzpildes stacijās. Litrs degvielas, kāds OPEC+ lēmuma pieņemšanas laikā pagājušajā trešdienā maksāja 1,714 eiro par litru, nedēļas beigās maksāja 1,774 eiro par litru. Tādas cenas autobraucējiem rāda “Circle-K”. No cenu pieauguma viedokļa nekas nemainās, pērkot degvielu “Neste” tīklā, kur tādai pašai degvielas markai cena cēlusies no 1,697 eiro līdz 1,757 eiro par litru.
Degvielas cenas ar ļoti nelielu laika nobīdi seko jēlnaftas cenām vismaz tad, kad jēlnaftas cenas iet uz augšu. Atbilstoši “Neste” uzturētajai jēlnaftas cenu statistikai, par šī tirgus etalonu izmantotajai “Brent” naftai pēdējais cenas minimums bijis 29. septembrī ar 86,35 ASV dolāriem par barelu (158,9 litriem) jēlnaftas. Līdz šādai cenai “Brent” bija pa līku loču taciņu nonākusi nākusi no sava iepriekšējā maksimuma 128,09 dolāru līmenī 14. jūnijā. “Circle-K” un “Neste” tajā dienā par 95 markas benzīnu prasīja attiecīgi 2,124 un 2,117 eiro par litru. Jēlnaftas cenu minimums dienās benzīns Latvijā izrādījās par 30 eirocentiem litrā lētāks nekā maksimums dienās, taču par 20 eirocentiem litrā dārgāks nekā šā gada janvāra vidū, kad jēlnafta pasaulē maksāja tikpat, cik septembra beigās. Inflācijas spirāle Latvijā un visā pasaulē ir iekustināta un neapstāsies pirms ļoti nopietnām izmaiņām, neizslēdzot valstu robežu un naudaszīmju nosaukumu grozīšanu.
Mazam mierinājumam lai kalpo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ojāra Karčevska apgalvojums, ka vietējie uzcenojumi naftas produktiem samazinoties proporcionāli degvielas patēriņam. Degvielas mazumtirgotāji spiesti nolaist cenu, lai tikai saglabātu savu daļu atlikušajā degvielas patēriņā. Degvielas mazumtirgotāju ķēdes “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība dalījās ar vērojumu par tagadējo situāciju, ka degvielas cenu pieaugums pagaidām samazina privāto patēriņu, bet biznesa segmentā būtiskāka ietekme ir patēriņa sezonalitātei un valsts ekonomikas attīstības ātrumam. Pēdējos gados ekonomisko ciklu gandrīz pilnībā pārklāj valsts izdevumu pieaugums budžeta iestāžu uzturēšanai ar transporta komponenti (braukā gan ministri, gan medicīniskais transports, gan tanki, gan valsts dotētie pasažieru autobusi) un vispirms ar epidēmiju, tagad ar kara sekām attaisnota palīdzība privātajiem uzņēmumiem.
Atsevišķs bēdu stāsts pienākas Krievijai, kuras nafta ar preču zīmi “Urals” gada sākumā maksāja praktiski tikpat, cik maksāja “Brent”, taču tagad “Urals”iespējams pārdot tikai ar lielu diskontu. Cenu minimuma brīdī 29. septembrī “Urals” cena bijusi 63,33 dolāri par barelu, bet pagājušās nedēļas beigās jau mazliet virs 70 dolāriem par barelu. Jo sākotnējā cena zemāka, jo pārdevējam vairāk ieinteresētības un prieka par katru cenas pieauguma vienību. Uz Krieviju pašreizējā brīdī tas attiecas daudzkārt lielākā mērā nekā parasti, jo Krievijai milzīgi kara izdevumi. Tāpēc Krievija tiek turēta aizdomās kā vislielākā labuma guvēja no OPEC+ lēmumiem.
Aizdomas ir par Krievijas vienošanos ar Saūda Arābiju, ko Saūda Arābija noliedz. Kā galvenā persona OPEC+ lēmuma pieņemšanā un publiskajā pamatošanā uzstājās Saūda Arābijas karaļnamam piederīgais princis, enerģētikas ministrs princis Abdulazizs bin Salmans. Viņš uzsvēra, ka naftas ieguvējvalstis nebūt neizrādot agresivitāti (viņš lietoja angļu valodas vārdu “belligerence”), bet tikai aizsargājot savas naftas atradnes no naftas ieguves izdevumu kāpuma. Vēl vairāk, naftas ieguvējvalstis aizsargājot arī patērētājus, ja naftas ieguve apsīktu ieguldījumu trūkuma dēļ. Ar Krievijas agresiju Ukrainā OPEC+ lēmumiem neesot nekāda sakara.
Saūda Arābijas taisnošanās jāņem nopietni tādā nozīmē, ka inflācijā jāiekļauj ne vien naftas ieguvei tieši nepieciešamo zemes urbju, sūkņu, cauruļu utt. sadārdzināšanās. Naftas ieguvējvalstīm uz naftas cenu rēķina jākompensē saviem pavalstniekiem inflācijas nodarītie zaudējumi, lai viņi neapdraud naftas pumpēšanu ar dumpošanos.
OPEC+ lēmums tika pieņemts, demonstratīvi ignorējot tikpat demonstratīvos ASV valdības un personiski ASV prezidenta Džo Baidena centieus atrunāt Saūda Arābiju no naftas ieguves kvotu samazināšanas. Dž. Baidena administrācijas pārstāvji dēvēja Saūda Arābijas valdnieku nostāju par “tuvredzīgu” un “pieskaņotu Krievijai” un pat draudēja, ka ASV atsākšot darbu pie karteļu apkarošanas likumiem, lai samazinātu OPEC kontroli pār enerģijas cenām. Tāda doma ASV nav jauna, bet vienmēr atdūrusies pret faktu, ka ASV likumus ne vienmēr iespējams piemērot ārpus ASV. Sankciju draudus un reālas sankcijas pret naftas ieguvējvalstīm lietot daudz grūtāk, nekā gadījumā ar “AB.LV” banku Latvijā.
It kā jau šajās dienās vajadzētu atklāties, vai tiešām ASV ar savām sabiedrotajām valstīm spēs ierobežot cenu, par kādu savu naftu turpmāk drīkstēs pārdot Krievija. Ja tas izdosies, tad šo praksi varbūt varēs izmantot pret citām valstīm. Varbūt OPEC+ lēmums ir reakcija uz tieši šādu domu gaitu. Tās, tātad, parāda savu spēku diktēt jēlnaftas un tālāk naftas pārstrādes produktu cenas. Kurš to apstrīdēs, tas nokļūs nepatikšanās.
Daudzi saskata OPEC+ lēmuma pieskaņošanu ASV likumdevēju korpusa pārvēlēšanai novembra sākumā. Proti, Saūda Arābija savās un varbūt vēl citu OPEC+ dalībvalstu interesēs tracina ASV vēlētājus ar degvielas cenu pieaugumu, lai apgrūtinātu Džo Baidena Demokrātu partijai iedabūt likumdevējos savus pārstāvjus. Prezidentālā pārvaldes forma ASV neparedz valsts valdības nomaiņu atbilstoši izmaiņām partiju pārstāvniecībā ASV divpalātu parlamentā, taču valdības darbs tiek apgrūtināts, ja to atbalsta tikai deputātu mazākums.
Ir vēl citi iemesli, kāpēc Saūda Arābijas demonstrē savu spēku pret ASV tās tagadējā prezidenta personā. Pirmkārt, Dž. Baidens ir centies uzlabot ASV attiecības ar Saūda Arābijai naidīgo Irānu ar mērķi iedabūt pasaules tirgū vairāk Irānas naftas, kas konkurētu ar Saūda Arābijas naftu. Otrkārt, Dž. Baidena pieļautā ASV militāro vienību bēgšana no Afganistānas radījusi aizdomas par ASV kā par neuzticamu sabiedroto. Treškārt, Dž. Baidena administrācija sāka savu darbu, atklājot visai pasaulei jau iepriekš zināmo noslēpumu, ka Saūda Arābijas kroņprincis un jau tagad faktiskais valdnieks Mohameds bin Salmans esot noorganizējis žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.
Tomēr maz ticams, ka ASV un Saūda Arābija ielaidīsies tālākā apmaiņā ar publiskām pļaukām. Saūda Arābija nevar atļauties sanīsties ar ASV tik lielā mērā, lai kļūtu atkarīga no Krievijas, ja tā nepazudīs no vērā ņemamo valstu skaita, un no Ķīnas. Abas šīs valstis izsaka komplimentus Saūda Arābijai, bet tieši tāpat mīlinās ar Irānu un konkurē savā starpā. Šādu attiecību raksturošanai izmantojams no šaha terminoloģija patapinātais pata vārds. Naftas ieguvējvalstīm ir iespējas pata situāciju padarīt sev komfortablāku ar naudu, ko samaksās naftas produktu patērētāji arī no Latvijas.
