Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa karjeras stāsts ir labākais pierādījums tam, ka “Altum” vada nevis patiesi finanšu nozares profesionāļi, bet gan ar politiskajām partijām un aizkulišu politisko procesu ietekmētājiem cieši saistīti cilvēki.
Vienotais atbalsts, kādu atbildēs “Neatkarīgajai” pauda valstij piederošo “Altum” akciju turētāji, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas pārstāvji, skubināja “Neatkarīgo” pārlapot un apkopot plašsaziņas līdzekļos publicēto gan par “Altum”, gan par R. Bērziņu un viņa saistību ar politiskajām un biznesa aprindām.
R. Bērziņš pirms iecelšanas galvenās un vienīgās Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdē bija Raimonda Vējoņa politisko aizbildņu viņam piekomandēts “padomnieks juridiskajos jautājumos”. Lai arī pēc būtības “Altum” ir valsts investīciju banka, no visiem Latvijas finansistiem un baņķieriem neviens cits neizrādījās tik piemērots “Altum” vadīšanai kā R. Bērziņš, kurš banku sfērā iepriekš nebija strādājis nevienu dienu.
“Altum” valdē, izņemot no Hipotēku bankas pārnākušo Jēkabu Krieviņu, visi ir izvēlēti pēc lojalitātes un saistības ar pelēkajiem politiskajiem kardināliem principa, nevis augstas profesionalitātes un pieredzes kritērija.
Ilglaicīgais “Altum” valdes loceklis Aleksandrs Bimbirulis strādāja ar R. Bērziņu kopā Raimonda Vējoņa kancelejā, pēc tam vairākus gadus bija Cēsu pašvaldības deputāts. Arī šī pieredze izrādījās tik pārliecinoša un īpaša, ka A. Bimbirulis profesionālajā cīņā par vietu “Altum” valdē izkonkurēja visus profesionālos baņķierus un finansistus.
Arī “Altum” valdes locekle Inese Zīle ir ar “ievērojamu” iepriekšēju pieredzi banku un finanšu sektorā - viņa pirms baņķiera karjeras uzsākšanas bija Siguldas pašvaldības, ar ievērojamu Zaļo un zemnieku savienības ietekmi, izpilddirektore.
Cita valdes locekle Ieva Jansone-Buka savas iepriekšējās karjeras nozīmīgāko posmu aizvadīja Andra Šķēles atkritumu biznesā (“Clean R”). Kā nozīmīga I. Jansones-Bukas iepriekšēja pieredze tieši finanšu sfērā tiek pasniegta darbība ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” padomē. Lai arī šo sabiedrību nenoliedzami vada finanšu nozares profesionāļi, acīmredzama ir šā uzņēmuma saistība tieši ar Latvijas lieluzņēmēju (starp kuriem ir virkne “polituzņēmēju” - piemēram, Māris Martinsons) naudas pārvaldīšanu. Turklāt I. Jansone-Buka nevis vadīja šo uzņēmumu, bet kā padomes locekle rūpējās par akcionāru interešu īstenošanu (kā to nosaka Komerclikums).
Uzticība saviem politiskajiem aizbildņiem ļauj “Altum” valdes locekļiem darīt tādas lietas, kuras nevienā parastā finanšu institūcijā nebūtu iedomājamas. Tieši R. Bērziņš ir vislabākais šīs visatļautības piemērs.
R. Bērziņa ģimenes ienākumu lielāko daļu veido maksājumi no Krievijas uzņēmumiem - turklāt nevis vienkārši no Krievijas uzņēmumiem, bet tādiem, kuru īpašnieki/vadītāji ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstos, kā arī “oficiālo” Latvijas oligarhu - Andra Šķēles un Aināra Šlesera - uzņēmumiem. Un atkal, nevis vienkārši no oligarhu uzņēmumiem, bet tādu oligarhu, kuri abi ir apsūdzēti kriminālprocesā par krāpšanu sevišķi lielā apmērā organizētā grupā. Šos ienākumus R. Bērziņa ģimene saņem, pateicoties viņa sievas Jūlijas Bērziņas amatiem attiecīgajos uzņēmumos. Tas viss notiek pat šobrīd - Ukrainas kara apstākļos.
Domājams, ka ar šādām saistībām parasts cilvēks Latvijas kredītiestādēs nevarētu pat atvērt bankas kontu, nemaz nerunājot par to, ka varētu vadīt vienu no galvenajām valsts finanšu institūcijām.
Būtisks ir jautājums par Reiņa Bērziņa ģimenes ienākumu saistību ar sankcijām pakļautu Krievijas biznesu un Latvijas oligarhiem.
Šajā sakarībā pieminama J. Bērziņas karjeras hronoloģijas saistība ar Reiņa Bērziņa karjeru un ienākumu vieta ģimenes ienākumu struktūrā.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2020. gadu R. Bērziņš īpaši uzsver, ka nekustamo īpašumu ir iegādājies “kopā ar sievu”, proti, arī par sievas ienākumiem.
Minētais ļauj apgalvot, ka R. Bērziņš pārtiek arī no tālāk izklāstītajiem sievas ienākumiem.
Svarīgs aspekts ir R. Bērziņa sievas J. Bērziņas komercdarbība, tās tiešās saites ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem un ienākumi no šo personu biznesa;
finansiālā saistība ar Dmitriju Mazepinu SIA “Riga fertilizer terminal”.
J. Bērziņai bija un ir joprojām tieša saistība ar un ienākumi no Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas - Krievijas oligarham D. Mazepinam piederošā uzņēmuma SIA “Riga fertilizer terminal” (reģ. nr. 40103261378).
D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete - 51% daļu.
J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes locekle līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses. Proti, līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā.
Padomes locekļa amata atstāšana Jūlijas Bērziņas saistību ar Dmitriju Mazepinu neizbeidza.
49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā vēl šobrīd J. Bērziņa ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats teikt, ka J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D. Mazepinu. Arī pēc kara sākuma un pēc Mazepina iekļaušanas sankciju sarakstā.
J. Bērziņa līdz 01.03.2022. bija AS “Euro Rail Trans” (reģ. nr. 40103520476) padomes locekle.
Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai, “Loģistikas kompānija AS „EURO RAIL TRANS” - dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS „РЖД Логистика” meitasuzņēmums.”
“No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu.”
AS “Euro Rail Trans” akcionāru sastāvs ir šāds: AS “РЖД Логистика” - 51% akciju, bet SIA “Locomotive Traction Operator” - 49% akciju.
Ainārs Šlesers bija valdes loceklis šajā akciju sabiedrībā līdz 2021. gada 20. decembrim.
Augstāk minētais ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa bija Krievijas dzelzceļa meitassabiedrības augsta līmeņa amatpersona vēl pat pašā Ukrainas kara sākumā un saņēma ienākumus no šī uzņēmuma. Attiecīgi, ienākumus no šī uzņēmuma ģimenes budžetā saņēma arī R. Bērziņš.
J. Bērziņa ir augsta līmeņa amatpersona (valdes loceklis vai padomes loceklis) vairākos A. Šķēlem un A. Šleseram piederošos uzņēmumos.
Redzamākais no šiem uzņēmumiem ir SIA “Rīgas tirdzniecības osta” (reģ. nr. 40003755064), kurā J. Bērziņa ir valdes locekle. SIA “Rīgas tirdzniecības osta” ir saistīta gan ar banku (“Meridien”), gan arī ar AS “Žurnāli un Diena” (fiktīvi atsavināja “Dienu” Edgaram Kotam). Pēdējā saistība izskaidro, kāpēc laikrakstā/portālā “Diena” regulāri parādās R. Bērziņam nepatīkamus cilvēkus/uzņēmumus nomelnojoši raksti.
A. Šķēle un A. Šlesers abi ir apsūdzēti kriminālprocesā nr. 12810000910 par krāpšanu sevišķi lielā apmērā organizētā grupā. A. Šķēle papildus ir apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Ir iespējams izteikt pārliecību, ka parastam Latvijas iedzīvotājam ar šādu saistību nebūtu iespējams pat atvērt bankas kontu; atrašanās vienas no galvenajām finanšu institūcijām vadībā būtu neiedomājama.
Cita starpā, A. Šlesers 2021. gadā paziņoja, ka caur “Altum” būtu organizējamas pilnīgi visas Latvijas valsts finanšu plūsmas. Ir viegli nojaušams, kāpēc šim politbiznesmenim liekas, ka ar “Altum” būs laba “sadarbība”.
R. Bērziņa izvirzīšana Latvijas Bankas prezidenta amatam un tā sekas ir publisks apstiprinājums viņa saistībai ar oligarhiem un vienlīdz zems viņa patiesās kompetences novērtējums.
Patiesais R. Bērziņa novērtējums finanšu nozares profesionāļu un arī politiķu vidū izgaismojās brīdī, kad Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis 2020. gadā izvirzīja R. Bērziņu par vienu no kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Ievērojot R. Bērziņa politisko pagātni, viņa sievas tiešo saistību ar A. Šķēles un A. Šlesera uzņēmumiem, kā arī to, ka “izglītība un pieredze neatbilst tai, ko sagaida no centrālās bankas vadītāja un Eiropas centrālās bankas padomes locekļa”, politiķi izlēma R. Bērziņa kandidatūru centrālās bankas vadītāja amatam nemaz nopietni neapspriest. Jaunā konservatīvā partija, kuras biedrs (acīmredzot būdams prasmīgi maldināts) izvirzīja R. Bērziņu bankas vadītāja amatam, izplatīja pat publisku paziņojumu, ar kuru īpaši norobežojās no šī kandidāta izvirzīšanas.
R. Bērziņa izvirzīšana Latvijas Bankas prezidenta amatam pirmo reizi publiski apstiprināja divas lietas, kuras agrāk skaļi netika pieminētas:
pirmkārt, tika publiski apstiprināta R. Bērziņa saistība ar A. Šķēli un A. Šleseru (līdz tam viņš meistarīgi tika stādīts priekšā kā parasts “uzņēmējs” un “finanšu nozares eksperts”). Publiski tika pausts: “Saistība ar Šķēli un Šleseru nav tikai ”Altum” vadītāja pagātne. Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja “Rīgas tirdzniecības ostā” un citos abu ekspolitiķu ģimenēm piederošos tranzītbiznesa uzņēmumos. Viņiem ”Rīgas tirdzniecības osta” pieder caur firmu ”MCH Investīcijas.” (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/lb-prezidenta-kandidata-berzina-sieva-strada-skeles-un-slesera-firmu-vadiba/).
Otrkārt, publiski apstiprinājās patiesais R. Bērziņa kvalifikācijas finanšu nozarē novērtējums, kurš pat politiķu ieskatā izrādījās neatbilstošs centrālās bankas vadīšanai. “Altum” vadītājs, kuram atbilstoši likumam ir jārealizē valsts politika tautsaimniecībā, īstenojot valsts un starptautiskās atbalsta un attīstības finanšu programmas, izrādās, nebija pietiekami kompetents monetārajā politikā.
