Slimnīcu izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem jeb uzturēšanas izmaksas šoruden varētu augt pat par 450 procentiem, “Neatkarīgajai” apstiprina Veselības ministrijā.
Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par slimnīcu spēju segt visus uzturēšanas izdevumus - samaksāt par ūdeni, apkuri, elektrību, un, lai arī ministrija aicinās valdību jau laikus paredzēt atbalsta mehānismu veselības nozarei, iespējams, slimnīcām būs jāmēģina nomaksāt milzīgos rēķinus pašām un valsts atbalsts varētu sekot pēc vairākiem mēnešiem, ja ne nākamajā gadā.
Slimnīcas ir ārstniecības iestādes, kurām objektīvu iemeslu dēļ uzturēšanas izmaksas ir pietiekami augstas, taču taupīšanas iespējas - ierobežotas. Palātām un operāciju zālēm jābūt apkurinātām un apgaismotām, ūdens padevei - bez pārtraukuma, nemaz nerunājot par visu slimnīcā esošo tehnoloģiju iekārtu darbību, kur daudzas no tām jādarbina nepārtraukti. Vai slimnīcas, kuru īpašnieki ir gan valsts, gan pašvaldības, spēs apmaksāt visus uzturēšanas izdevumus laikā, kad aug elektroenerģijas, ūdenspiegādes un augs apkures izmaksas? Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka slimnīcas - vai tās būtu valsts kapitālsabiedrības vai pašvaldību slimnīcas - būs jāatbalsta, tāpēc pašlaik norit aktīvs darbs, lai sagatavotu informāciju izskatīšanai valdībai.
“Jau sākot ar martu-aprīli, kad bija pirmie signāli par cenu kāpumu, mēs sākām apkopot informāciju. Maijā mums bija dati par pirmajiem četriem mēnešiem, jūnijā - par pieciem mēnešiem, un pašlaik mēs apkopojam datus par septiņiem mēnešiem un veidojam prognozi līdz gada beigām,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins. Veselības ministrija apkopo un analizē informāciju par stacionāro ārstniecības iestāžu spēju nosegt komunālo pakalpojumu izdevumus - par elektrību, ūdeni un par apkuri. Lai prognozētu, Veselības ministrijai bija svarīgi sagaidīt jūnija datus, jo lielākajām slimnīcām - trīs universitāšu klīnikām un atsevišķām reģionālajām slimnīcām - jūnijā bija jāslēdz jauni līgumi ar pakalpojumu piegādātājiem, pamatojoties uz jauniem nosacījumiem. Situācija ir atšķirīga dažādās slimnīcās, un atkarībā no piegādātāja ir situācijas, kad jau gada sākumā piegādātājs atteicās sniegt pakalpojumu par līgumā noteikto cenu, pamatojot to ar straujo izmaksu kāpumu.
“Pirmajā pusgadā situācija vēl nebija dramatiska, jo slimnīcas maksāja saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem, un bija novērojama pat tāda tendence, ka dažām ārstniecības iestādēm izmaksas bija samazinājušās. Tomēr patiešām tikai dažām, jo kopumā izdevumi šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pieciem mēnešiem visām slimnīcām bija pieauguši par 2,2 miljoniem eiro,” Veselības ministrijas apkopotos datus ataino B. Kņigins.
Tas ir nozīmīgs pieaugums, tomēr ne dramatisks. 2021. gadā visu 40 stacionāro ārstniecības iestāžu energoresursu izmaksas bija 14 miljoni eiro, savukārt šogad piecos mēnešos faktiskais līdzekļu izlietojums šim mērķim jau ir 7,8 miljoni eiro. Ņemot vērā prognozi par šā gada otro pusi, izmaksas būs vēl lielākas. Daudz, daudz lielākas, uzsver ministrijā.
Informācija, ko Veselības ministrijai jau ir sniegušas slimnīcas, liecina par ļoti negatīvu tendenci, un prognozes nav iepriecinošas.
Tarifu sadārdzinājums būs par 340 līdz 460 procentiem.
“Protams, būs jāskatās, vai un kā slimnīcas varēs ietaupīt un kāds būs gala rēķins, tomēr izmaksas būs vairākas reizes lielākas,” situāciju prognozē valsts sekretāra vietnieks.
Ko tādā situācijā darīt? Veselības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, ko iesniegs valdībā augusta beigās vai septembra sākumā. Viens no variantiem, kā atbalstīt slimnīcas, ir kompensēt izmaksu pieaugumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet otrs variants ir kompensēt vai izlīdzināt šo izmaksu pieaugumu caur slimnīcām maksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu. Tomēr šeit ir vēl daudz nezināmo. Ziņojumā būs apkopota informācija no visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, tostarp arī pašvaldību slimnīcām.
Pamatojoties uz slimnīcu sniegto informāciju, Veselības ministrija veido prognozes - ir slimnīcas, par kurām jau faktiski var pateikt, kāds būs izmaksu kāpums, par citām - būs jāizsaka prognoze.
Veselības ministrija gan norāda uz apstākli, kas, iespējams, neļaus piešķirt un novirzīt naudu slimnīcām vēl pirms pakalpojuma apmaksas, proti, ir jārēķinās ar situāciju, līdzīgi kā tas bija ar izmaksām Covid-19 pandēmijai - arī šajā gadījumā slimnīcas varētu saņemt atbalstu pēc fakta. Tas ir, pēc visu rēķinu apmaksas.
“Līdz šim atbalsta maksājumi sekojuši pēc faktiskajiem izdevumiem. Mums nav garantijas, ka varēsim dabūt kaut kādu atbalstu slimnīcām līdz gada beigām,”
saka Boriss Kņigins. “Šāds secinājums mums radies, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kad norēķinās pēc fakta, piemēram, Covid-19 epidēmijas laikā, kad slimnīcas veica būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā.”
Veselības nozare nav vienīgā, kam būs nepieciešams atbalsts, jo ir kultūras iestādes, Labklājības ministrijas sociālās iestādes, izglītības iestādes. Būtu efektīvāk, ja Finanšu vai Ekonomikas ministrija skatītos kompleksi uz šo jautājumu, nevis katras nozares ministrija cīnītos tikai par atbalstu savai nozarei.
Var secināt, ka pašvaldību slimnīcām un valsts kapitālsabiedrībām - klīniskajām universitātes slimnīcām un specializētajām slimnīcām - jārēķinās, ka apkures sezonā viss būs jānomaksā pašām, un, ja valdība būs izlēmusi par kompensācijām, jāgaida tās pēc rēķinu faktiskās apmaksas. “Mēs, protams, noteikti piedāvāsim no savas puses piešķirt šo naudu slimnīcām uzreiz, lai neradītu risku darbības nodrošināšanai un veselības pakalpojumu segšanai, taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, atbalsta maksājumi varētu sasniegt ārstniecības iestādes vēlāk,” Neatkarīgajai saka Veselības ministrijā.
Izskanējusi informācija, ka vēl viens no variantiem, ko Veselības ministrija varētu aprakstīt ziņojumā, būs iespējamā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazināšana. Veselības ministrijā nenoliedz, ka teorētiski arī šāda iespēja varētu tikt izskatīta, taču vēl nav zināms, vai ziņojums, kas tiks piedāvāts valdībai, patiešām saturēs šādu variantu.
