Latvijā saskaņā ar būvniecības procesa likumdošanu ikvienam legālam būvniecības objektam ir jābūt redzam Būvniecības informācijas sistēmas BIS sabiedrības informēšanas kartē – ar visiem dokumentiem, numuriem, reģistriem, statusiem un atļaujām. Izņemot gadījumus, kad objekts saistīts ar nacionālo drošību, un tieši tāds ir demontējamais objekts “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.
Kartē par plānoto objekta demontāžas procesu, kam jāsākas jau pašā tuvākajā laikā, lai pagūtu memoriāla virszemes daļu likvidēt līdz noteiktajam termiņam, pilnīgi nekas neliecina. Parasta objekta gadījumā tas būtu jāatzīmē ar zaļu, dzeltenu, sarkanu vai melnu celtnieka ķiverīti - atkarībā no būvniecības procesa statusa un projekta īstenotāju pieļautajām kļūdām. Taču trīsstūris starp Bāriņu ielu, Hermaņa ielu un Uzvaras bulvāri kartē ir tukšs un, visticamāk, tāds arī paliks. Dabā arī nekāda rosība nav manāma. Teritorija ap demontējamo objektu ir apjozta ar sētu, pa perimetru garlaikojas daži policisti, iekšpusē arvien garāka aug zāle. Taču rosība saistībā ar demontējamo objektu turpinās dažādos kabinetos un iestādēs.
Pastāv ļoti ticama iespēja, ka šodien Rīgas domē tiks parakstīts rīkojums, kas uzdod Rīgas pieminekļu aģentūrai slēgt līgumu ar izvēlēto būvnieku. Uzņēmuma nosaukums pagaidām netiek atklāts. Sadarbībā ar Valsts drošības dienestu turpinās darbs pie drošības protokola. Tas noteiks gan publiski izpaužamās rīcības apjomu, gan norisi objektā - vai pie žoga būs būvtāfele, vai būvnieki drīkstēs vilkt apģērbu ar korporatīvajām atpazīšanas zīmēm un tādā garā. Visa šī piesardzība liek domāt, ka izvēlētā būvkompānija tiklab varētu arī nebūt no Latvijas.
Lai gan elektronisko iepirkumu sistēmā rakstīts, ka par objekta demontāžu tiek rīkots atklāts konkurss, patiesībā būvnieks izraudzīts slēgtā procedūrā, izvērtējot gan cenas piedāvājumu projektētāju piedāvātajā amplitūdā, gan reputāciju. Bet tas tiesa, ka potenciālo darbu veicēji tika aicināti pieteikties, sludinājums EIS sistēmā ielikts 23. maijā. Atliek paļauties, ka pašvaldības komisija būs izvēlējusies saimnieciski izdevīgāko un no sabiedrības drošības viedokļa piemērotāko kandidātu. Pārraudzīt pašvaldības rīcību objekta demontāžā bez maksas pieteikusies nevaldības organizācija “Sabiedrība par atklātību “Delna””. Tā aicina iesūtīt interesējošos jautājumus par demontāžas procesu, un tad tos kādam pajautās un varbūt arī atbildēs, ja drošības protokols pieļaus šādas informācijas izpaušanu.
Skatoties 2 131 899 eiro vērto izmaksu aplēsi, ko žurnālistiem un citiem interesentiem vakar iedeva mēra birojs, acīs uzreiz krīt viena liela un līdz šim publiski neapspriesta pozīcija - baseina nojaukšanai un aizbēršanai. Tam tiks atvēlēti aptuveni 45% demontāžas izdevumu - tie ir 959 tūkstoši ar kapeikām. Gandrīz miljons. Salīdzinājumam - paša obeliska un skulptūru sasmalcināšana, kas saturiski ir visa šī pasākuma svarīgākais uzdevums, prasīs vien 7% izdevumu jeb nepilnus 150 000 eiro. Būvnieks to bez sprādziena apgāzīs un tad sadrupinās. Tāds plāns. Savukārt baseinu izsūknēs, dabiskos gruntsūdeņus novadīs, betonu saskaldīs un tad aizbērs. Lai nu tagad “Delna” publisko interešu vārdā skaidrojas, kas ar to dārgo - padomju režīmu slavinošo baseinu. Liels gan tas patiešām ir: platība 1,3 hektāri, bet tilpums 50 000 kubikmetru. Un zemes darbi pie pašreizējām energoresursu cenām ir šausminoši dārgi. Jāatved aptuveni 120 000 tonnas šķembu vai grants. Salīdzinājumam - Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas un aizbēršanas projekts ierija teju 58 miljonus eiro, un tas neskaitot līdz 2009. gadam iebērto naudu. Uz šāda fona miljons “okupekļa” dīķim vairs nešķiet tik daudz.
Kādēļ gan memoriāla baseinu neaizbērt ar pašu sadrupināto memoriālu? Obeliska augstums ir 79 metri - tur sanāks lērums drupināta betona. Taču pašvaldība negrasās Uzvaras parkā veidot kapavietu okupantu piemineklim. Emocionāli toksiskie atkritumi tiks gādāti projām.
Kā tas notiks, joprojām nav zināms, bet darbs jāsāk jau tuvākajā laikā. Tiklab jau rīt. Latvijas okupācijas un Krievijas agresijas centrālā simbola krišanu teorētiski varētu atzīmēt ar tautas kopānākšanu un lieliem svētkiem ar “Saule, Pērkons, Daugava” fonā. Kā savulaik simboliski tika uzspridzināts Skrundas lokators. Bet tā nenotiks. Drošības apsvērumu dēļ šis apkaunojošais vaibsts no Rīgas sejas tiks izdzēsts maksimāli diskrēti, bez liekas publikas, šampanieša un himnas. Varbūt pat tumsas aizsegā. Taču no Daugavas otrā krasta šo mirkli gan jau varēs pamanīt.
