Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Covid-19 epidēmijas izplatības scenārijiem skolu darbība un iespējamie ierobežojumi izglītības jomā ir apieti. “Neatkarīgā” centās noskaidrot, vai sabiedrības bažas un arī baumas par to, ka oktobrī, ja Covid-19 izplatītos nekontrolēti, visas skolas varētu pāriet attālinātā režīmā, ir pamatotas.
Ne Izglītības un zinātnes, ne Veselības ministrija pašlaik nepieļauj situāciju, ka rudenī Covid-19 epidēmijas dēļ skolām būtu jāstrādā attālinātā režīmā. Tomēr nav pateikts ar kategorisks nē.
Veselības ministrijas izstrādātajos scenārijos par iespējamo Covid-19 pandēmijas attīstību rudenī izglītības nozare parādās minimāli, proti, nekādas prognozes, kas sagaidītu skolas un bērnudārzos pie dažādiem koronavīrusa izplatības rādītājiem, netiek izteiktas. Jāatgādina, ka Veselības ministrija ziņojumā min trīs scenārijus, kā Covid-19 varētu rīkoties rudenī: pirmais scenārijs paredz, ka Covid-19 izplatītos kā sezonāla infekcija (omikrona variants), otrais scenārijs - tā būtu grūti pārvaldāma infekcija, un trešais scenārijs - nevaldāma infekcija (deltas variants).
Nevienā no šiem variantiem netiek pieminēta iespēja mācības nodrošināt attālinātā vidē, vismaz tas nav uzrakstīts “tiešā tekstā”. Tomēr ziņojumā ir vairāki punkti attiecībā uz skolām, jo būtu dīvaini, ja tajā vispār izglītības iestādes nebūtu pieminētas.
Veselības ministrija izglītības nozari piemin pie testēšanas. Ja Covid-19 izplatītos kā sezonāla infekcija, tad inficēšanās pieauguma bremzēšanai skolās būtu izmantojami paštesti. Savukārt ja kovids būtu kā grūti vai pat neiespējami savaldāma infekcija, tad izglītības iestādēs kā vietās ar augstu infekcijas izplatību papildus iknedēļas paštestiem vajadzētu veikt arī Covid-19 skrīningu.
Vēl ir pieminēti arī citi epidemioloģiskās drošības pasākumi - vēdināšana, cilvēku skaita ierobežošana, karantīna, izolācija un arī attālinātais darbs, taču nekas sīkāk nav paskaidrots - vai tas nozīmē attālinātas mācības vai, piemēram, iespēju robežās attālinātas darba sapulces vai citus pasākumus.
Plašas Covid-19 infekcijas izplatības gadījumā tiktu ierobežoti pasākumi ar liela cilvēku skaita pulcēšanos un veicināts attālinātais darbs, taču - izglītības iestādes šajā punktā nav pieminētas.
Savukārt trešajā scenārijā (nevaldāma infekcija) tiek pieļauta lēmumu pieņemšana par būtiskākiem cilvēku mobilitātes ierobežošanas un risku mazināšanas pasākumiem. Tomēr arī šeit izglītības joma nav pieminēta. Lai samazinātu rudenī gaidāmās epidēmijas ietekmi uz nozarēm un lai samazinātu nepieciešamību ieviest stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus, Veselības ministrija rekomendē nozaru ministrijām jau tagad veikt sagatavošanās darbus, piemēram, būt gataviem jau uzreiz lietot FFP2 respiratorus (arī skolās), būt gataviem testēt skolēnus un skolotājus, ventilēt un vēdināt telpas, kā arī būt gataviem straujai masveida vakcinācijai.
Veselības ministrija arī norāda, ka ir jābūt gataviem attālinātajam darbam, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās, taču pašlaik šī gatavība netiek attiecināta uz skolām.
Ko par šo jautājumu saka atbildīgās ministrijas? Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors “Neatkarīgajai” norāda, ka tieši pašlaik ministrijas speciālisti strādā pie jaunajiem Covid-19 scenārijiem, kas tiks skaņoti ar Veselības ministriju. Lai arī pagaidām dokuments vēl ir procesā, Jānis Aizpors uzsver, ka “pagaidām nav doma pāriet uz attālinātām mācībām”. Izņēmums būtu tāda Covid-19 izplatība un tāda situācija valstī, kad valdība pieņemtu ļoti stingrus ierobežojumus. “Bet arī pie šāda attīstības scenārija mēs plānojam, ka ierobežojumi varētu tikt noteikti tikai atsevišķās izglītības iestādēs, kur situācija tajā brīdī būtu viskritiskākā, nevis visa valstī kopumā,” saka ministrijas pārstāvis. Viņš prognozē, ka nākamajā nedēļā kritēriji jau varētu būt pilnībā gatavi un saskaņoti ar veselības nozares kolēģiem.
“Jebkādu pakalpojumu sniegšanas ierobežojošu pasākumu īstenošana tiktu veikta galējas nepieciešamības apstākļos - tad, ja slimības izplatība ir nekontrolējama un tās izraisītais apdraudējums sabiedrības veselībai ļoti liels,” Veselības ministrijas nostāju papildus ziņojumā aprakstītajam komentē speciālists Oskars Šneiders. Pagājušā mācību gada pieredze liecina, ka arī ļoti sarežģītos epidemioloģiskajos apstākļos (rudenī deltas paveida izplatība, janvārī, februārī, martā - omikrons) klātienes mācību procesu bija iespējams īstenot. “Tādēļ mūsu izstrādātajos epidemioloģiskās attīstības scenārijos tiek plānota mācību procesa organizēšana klātienē,” uzsver Oskars Šneiders.
Tajā pašā laikā Veselības ministrijas speciālisti aicina atcerēties, ka mūsu sabiedrība saskaras ar vīrusu, kuram ir ļoti mainīga daba. Vai tīri teorētiski pastāv iespēja, ka būtu uz laiku jāatgriežas pie attālinātajām mācībām? “Viens no riska faktoriem ir vīrusa mainīgā daba, kas šobrīd nedod iespēju droši prognozēt turpmāko attīstības gaitu - piemēram, vai rudenī joprojām dominējošais būs omikrona paveids vai būs cits vīrusa paveids, vai tobrīd dominējošais paveids būs infekciozāks un bīstamāks, kāda būs vakcinācijas ietekme uz to, vai būs nepieciešama balstvakcinācija vispārējā populācijā vai tikai riska grupās, cik smagi ar to slimos tieši bērni…? Tādēļ absolūti izslēgt šādu iespējamību nevar, bet katrā ziņā tas būtu galējais lēmums,” “Neatkarīgajai” sacīja Veselības ministrijas speciālists.
