Aplūkojot dažādus X stundas scenārijus, bieži piesaukta tiek Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kurai dižu postu nodarot dižu postu var izraisīt. Bet nepelnīti maz, vismaz publiskajā telpā, ir aplūkota dabasgāzes sprādzienbīstamība un pārvades sistēmas ievainojamība. Pietiek ar mazu dzirkstelīti pareizajā vietā un pareizajā brīdī.
Ko nozīmē Krievijas draudi - atslēgt gāzi? Par to aizdomājies militārais izgudrotājs, uzņēmuma “Lv-Teh” valdes priekšsēdētājs un zemessargs Uģis Svirido. Kara apstākļos vārdi “atslēgt gāzi” var nozīmēt ko vairāk par padeves vārsta aizgriešanu cauruļvadā uz Latviju pirms ieejas punkta Korneti. Tas var būt apzīmējums fiziska kaitējuma nodarīšanai infrastruktūrai, lai esošo gāzes pārvades sistēmu nevarētu lietot nekādas gāzes pārvadīšanai. Arī tās, kas sistēmā ieplūst no citām valstīm un sašķidrinātās gāzes termināļiem. Ja mīnus 20, mīnus 30 grādos Latvijas gāzes infrastruktūrai, cauruļvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un, pats svarīgākais, Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiktu nodarīti būtiski bojājumi un sistēma izieta no ierindas, tas sabiedrībā izraisītu nemierus un kalpotu par lielisku fonu agresora tālākajām darbībām. “Gāze šobrīd ir Latvijas apdraudējums numur viens. Taču pamatā visi satraucas par risku ekonomikai. Es satraucos par sabotāžu un sprādzieniem,” atzīst izgudrotājs. Un Ukrainas kara pieredze apliecina, ka šā šādam satraukumam ir pamats.
Jau kara sākumā 2014. gada vasarā teroristu sarīkotas sabotāžas rezultātā tika uzspridzināts viens no galvenajiem cauruļvadiem, pa kuru Krievijas gāze tiek piegādāta tranzītā uz Eiropu. Cauruļvada posms Poltavas apgabalā uzspridzināts dienu pēc tam, kad Krievija lēma apturēt gāzes piegādes Ukrainai, un ticamākais sabotāžas mērķis bija diskreditēt Ukrainu kā partneri gāzes sektorā. Pirms tam divus teroraktus ar gāzes cauruļvadu spridzināšanu bija izdevies novērst. Arī šogad, izvēršot karadarbību Ukrainā, Krievija ir spridzinājusi gāzes cauruļvadus. Gan ar nolūku, gan nejauši.
Un būtu naivi cerēt, ka uzbrukuma gadījumā Latvijai agresors neizmantotu gāzes izcilo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības apgādē ar siltumu.
Latvijā pārvades gāzesvadus veido reģionālie gāzesvadi, kas paredzēti Latvijas apgādei, un starptautiskie gāzes vadi, kas nodrošina gāzes tranzītu uz kaimiņvalstīm, un to atzari. Kopējais pārvades gāzesvadu garums kopā ar pārvades gāzesvadu atzariem ir 1190 kilometru. Ņemot vērā Latvijas gāzes tīkla vēsturisko saistību ar Krievijas Federāciju, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas rīcībā ir visas nepieciešamās zināšanas par gāzes sprādzienbīstamību Latvijā un nepieciešamības gadījumā tās tiktu izmantotas.
Teorētiski pētījumi par gāzes infrastruktūras ievainojamību ir veikti. 2020. gadā Eiropas Komisijas uzdevumā Ekonomikas ministrija izstrādāja dokumentu ar nosaukumu “Latvijas preventīvās rīcības plāns dabasgāzei”. Pie politisko risku izvērtējuma minēts arī hibrīdkarš un terorisms, turpretim konvencionāla kara iespējamība kā iespējams draudu avots gāzes pārvades sistēmai netiek apskatīta vispār: “Lai arī līdz šim nav precedentu teroristiska rakstura uzbrukumiem dabasgāzes objektiem Latvijā, šādu apdraudējumu nevar izslēgt. Lai samazinātu teroristisku uzbrukumu draudus dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram piederošajos objektos, periodiski tiek atjaunināts Civilās aizsardzības plāns un Fiziskās drošības pasākumu plāns, kas ietver detalizētas instrukcijas rīcībai terora akta gadījumā. Bez terorisma draudiem pastāv arī hibrīdkara draudi, kas var izpausties kā enerģētikas kritiskās infrastruktūras sabotāžas vai sagrābšanas, kā arī kiberuzbrukumu īstenošanas. Hibrīdkara draudu mazināšana ir komplekss pasākums.”
Būtiskākie gāzes apgādes riski šajā ziņojumā tiek saistīti ar dabasgāzes piegādes traucējumiem no Krievijas un nepietiekamu dabasgāzes uzkrājumu Inčukalna krātuvē pavasara spelgonī martā. Savukārt iespēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ilglaicīgi nespēs padot dabasgāzi, Latvijas dabasgāzes apgādes pārtraukuma risku matricā novērtēta kā ļoti zema. No šīsdienas perspektīvas raugoties, pārāk zema. Tiek skaidrots, ka Inčukalna krātuves darbības pārtraukuma gadījumā esot iespējams reorganizēt dabasgāzes plūsmas, nodrošinot dabasgāzes piegādi no Lietuvas un Krievijas. Un te jāatgādina, ka pati Krievija šobrīd ir kļuvusi par apdraudējuma avotu civilizētajai pasaulei un jaunnedēļ Latvijas Saeima balsos par Krievijas Federācijas pieskaitīšanu teroristu sabiedrotajiem. Saeimas Ārlietu komisija to jau izdarījusi - oficiālā paziņojumā atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti. Parlaments kopumā par to balsos jaunnedēļ. Teroristiem nevar uzticēties, jo īpaši tādiem, kas piegādā gāzi.
Latvijas gāzes pārvades tīkls formāli ir atdalīts no Krievijai piederošā uzņēmuma “Latvijas gāze”, un to pārvalda akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”, kuras kontrolpakete pastarpināti pieder Latvijas Republikai. “Neatkarīgā” vērsās pie uzņēmuma ar diviem jautājumiem, kas aktuāli Krievijas agresijas kontekstā: “Vai saistībā ar Krievijas pastāvīgajiem draudiem Eiropai un Latvijai “atslēgt gāzi” ir pastiprināta gāzes pārvades sistēmas fiziskā drošība un apsardze?” Un otrs - vai tiek izvērtēta darbinieku lojalitāte? (Lai sarīkotu sabotāžu, ir jāpārzina sabotējamais objekts.) Uzņēmuma sniegtā atbilde ir, maigi izsakoties, ļoti skopa:
“AS “Conexus Baltic Grid” seko līdzi operatīvajai situācijai valstī, un objektu drošība tiek nodrošināta gan atbilstoši AS “Conexus Baltic Grid” infrastruktūras fiziskās drošības vajadzībām, gan arī operatīvajai situācijai.”
Protams, lieliski, ka kāds kaut kam tur seko, bet tikpat lieliski, ka šāda stratēģiskas nozīmes uzņēmuma drošība nav tikai šī uzņēmuma iekšēja padarīšana.
Gāzes pārvades objektus un tos pārvaldošā uzņēmuma darbiniekus pieskata arī Valsts drošības dienests. Lūk, drošības iestādes sniegtais skaidrojums uz līdzīga rakstura jautājumiem:
“Varam apstiprināt, ka VDD atbilstoši savai kompetencei īsteno sistemātiskus pasākumus dažādu terorisma riska objektu fiziskās drošības stiprināšanai. Starp tiem ir objekti, sistēmas vai to daļas, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājiem vitāli svarīgus pakalpojumus, tajā skaitā gāzes apgādes kritiskā infrastruktūra. VDD regulāri veic gāzes apgādes sistēmas objektu apsekošanu, izvērtējot ieviesto drošības risinājumu efektivitāti un objektu pārvaldītājiem sniedzot rekomendācijas potenciālo risku mazināšanai. Tāpat VDD ikdienā cieši sadarbojas ar gāzes apgādes sistēmas objektos par drošību atbildīgajām personām, veicot informācijas apmaiņu par aizdomīgām aktivitātēm objektu tuvumā, kas varētu būt saistītas ar drošības apdraudējumu. Varam norādīt, ka VDD atbilstoši savai kompetencei pārbauda valstiski svarīgu objektu par drošību atbildīgos darbiniekus, kā arī uzņēmumus un to darbiniekus, kas šādiem objektiem nodrošina dažādus pakalpojumus un kuriem to nodrošināšanai ir nepieciešama pieeja objekta funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.”
Dabasgāze ir īpaši viegli uzliesmojošs ķīmisks produkts. Latvijas Republikai ar to ļoti jāuzmanās. Tuvumā ir karš.
UZZIŅA
IEDZĪVOTĀJU RĪCĪBA GĀZES AVĀRIJAS (SPRĀDZIENA) GADĪJUMĀ
Dzirdot sprādzienu un dabasgāzes noplūdei ar lielu spiedienu raksturīgo šņācošo skaņu un/vai sajūtot dabasgāzes specifisko smaržu, kas liecina par augstu dabasgāzes koncentrāciju, nepieciešams nekavējoties veikt šādus pasākumus:
* Pārtraukt jebkuru saimniecisko un citu darbību, kā rezultātā var rasties dzirkstele, nelietot atklātu uguni, atvienot no tīkla visas elektroierīces, izslēgt automobiļu un mehānismu darbojošos dzinējus;
* Meklēt patvērumu tuvākajā ēkā. Ja tas nav iespējams, nekavējoties doties prom no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš pūstu no sāniem);
* Uzmanību! Gāzesvada sprādziena gadījumā ar sekojošu gāzes degšanu apmēram 600 m zonā būs liels siltumstarojums, tāpēc nekavējoties dodieties prom no šīs zonas vai netuvojieties tai.
Avots: conexus.lv
