Tā diena, kad demontējamajā objektā “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” iekodīsies betongrauzēja zobs, ir pavisam tuvu. Darbs jāsāk augustā. Pretējā gadījumā nebūs iespējams iekļauties atvēlētajā termiņā līdz 15. novembrim. Taču ar šo un citiem okupekļiem nedrīkst notikt tas, kas izdarīts ar Skultes objektu “lidmašīna”. Tās demontāža izrādījusies fikcija – objekts tikvien kā saudzīgi nocelts no postamenta un pārvests nepilnu kilometru tālāk, kur pieejams apskatei uz valsts zemes.
Padomju okupācijas režīma un Krievijas Federācijas ideoloģiskā mantojuma masveida likvidācija vēl tikko kā sākusies, bet jau saskārusies ar nekorektām pieminekļu nojaukšanas likuma interpretācijām. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Pārvietoto krievu bumbvedēju izrādīs uz lidostas “Rīga” zemes par septiņiem eiro”. Tā arī ir noticis. Lidmašīna saudzīgi nocelta no postamenta un pensionētajiem padomju virsniekiem par prieku ielikta vienā teritorijā ar citiem Krievijas aviācijas lūžņiem zem Krievijas Federācijas karoga uz Latvijas Republikai piederošas zemes.
Situācija ir juridiski pretrunīga, jo pēc Mārupes novada domes viltīgās rīcības Kultūras ministrija iesniegusi pašvaldībā protestu, pieprasot, lai objekts “lidmašīna” tiktu fiziski iznīcināts. Pamatojums ir šāds: “Aviācijas muzejs nav ieguvis valsts atzīta (akreditēta) muzeja statusu, līdz ar to objekts “Skultes lidmašīna” nevar tikt deponēts Aviācijas muzejam. Ja padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu detaļas vai fragmenti netiek uzņemti Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, visām pašvaldībām Latvijā vienādi jāievēro likums - konkrētais objekts ir fiziski jāiznīcina.” Taču pretruna ir apstāklī, ka lidmašīna pašlaik ir novietota starp desmitiem citu lidmašīnu un helikoptera vraku, kas nes padomju simboliku - zvaigznes, sirpjus, āmurus, un viens no iespaidīgākajiem objektiem šajā kolekcijā ir pasažieru lidmašīna Ty-134A, kas Krievijā norakstīta 2008. gadā un par pieciem grašiem pārdota šīs tā dēvētā Aviācijas tehnikas muzeja kolekcijas īpašniekam Viktoram Talpam. (Tā dēvētā - tādēļ, ka muzejs nav akreditēts un tam nepiemīt nekādas muzejam raksturīgas pazīmes, izņemot septiņus eiro par ieeju.) Šo konkrēto lidmašīnu grezno nevis padomju, bet jau Krievijas Federācijas simbolika.
Krievijas karogs plīvo virs visiem šiem padomju kara un civilās aviācijas lūžņiem, manifestējot padomju režīma un Krievijas Federācijas saistību. Un tādā gadījumā rodas loģisks jautājums, kādēļ tieši Mārupes novada domei piederošais objekts “Skultes lidmašīna” IL-28, kas uz glabājuma līguma pamata nodots Viktora Talpas biedrībai, ir jāiznīcina, bet citi viņa kolekcijā esošie objekti nav jāiznīcina. “Neatkarīgā” uzdeva šo jautājumu Kultūras ministrijai, un īsā atbilde ir tāda, ka publiskajā vidē eksponēt padomju režīmu slavinošus objektus ir aizliegts, bet privātā kolekcijā drīkst arī tad, ja tā nav valsts atzīts muzejs. Taču šāds skaidrojums vienalga nevieš skaidrību pēc būtības, kādēļ viena modeļa sarkanzvaigžņota lidmašīna ir jāiznīcina, bet cita - nē. Likumā attiecībā uz padomju lidmašīnām nekādi izņēmumi nav ierakstīti. Varbūt atšķirība tā, ka saistītajos Ministru kabineta noteikumos konkrētais objekts “lidmašīna” ir pieminēts, bet pārējās lidmašīnas - nē. Un arī uz postamenta sēdējusi, slavinot okupācijas armiju, tikai šī viena konkrētā lidmašīna.
Lūk, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona sniegtais skaidrojums:
“Likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” būtība un galvenais mērķis ir aizliegt eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus publiskajā vidē. Savukārt mūsu ieskatā minētā aviācijas tehnikas kolekcija ir vēsturisku priekšmetu kopums, kas sniedz apmeklētājiem informāciju diemžēl tikai par okupācijas perioda aviācijas tehniku un tās attīstību. Līdz ar to šie priekšmeti neslavina padomju režīmu pēc būtības, bet ir laikmeta liecības par noteikta vēsturiskā perioda aviācijas nozari.
Protams, lidmašīnai ar Krievijas karogu nav nekāda sakara ar Latvijas aviācijas vēsturi, un tādas izrādīšana padara par neiespējamu jebkādu valsts vai pašvaldības atbalstu kolekcijai.
Viktora Talpas privātā aviācijas tehnikas kolekcija ir Latvijas kontekstā unikāla, un Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav sava Aviācijas muzeja, tāpēc norit diskusijas par to, ka tā varētu pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā, vai nu sadarbībā ar lidostu “Rīga”, vai Mārupes pašvaldību, un ilgtermiņā iegūt akreditēta muzeja statusu, bet galvenais lēmums ir jāpieņem privātās kolekcijas īpašniekam. Saskaņā ar Muzeju likumu privāta muzeja īpašniekam atšķirībā nav valsts vai pašvaldību finansētiem muzejiem akreditācija ir brīva izvēle, nevis pienākums.
Latvijā ir plaši pārstāvēti privāti vai pašvaldību finansēti kultūrvēsturiskie objekti - ekspozīcijas, krātuves, kolekcijas, kas, vēstot par latviešu karavīru cīņām Otrajā pasaules karā, Otrā pasaules kara un Aukstā kara norisi, eksponē vēstures liecības par padomju vai nacistisko režīmu - militāro tehniku, ieročus, formas tērpus, sadzīves priekšmetus. Piemēram, Mores kauju muzejs, militārā privātkolekcija kolekcija Mundigciemā, padomju slepenais bunkurs Līgatnē, Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē, Tirzas pagasta novadpētniecības krātuves PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcija u.c. Uz šo objektu ekspozīcijām pēc būtības nav attiecināms aizliegums eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus publiskajā vidē.” Tāds ir Kultūras ministrijas viedoklis.
Akreditēt savu “muzeju” Viktors Talpa negrasās, to viņš “Neatkarīgajai” atzina dienu pirms tam, kad uzņēma savā kolekcijā kritušo Skultes “lidmašīnu”. Taču iespējamās nepatikšanas un padomju pieminekļu nojaukšanas likuma draudus savai kolekcijai acīmredzot apzinās. Zinātāji vēsta, ka eksponātiem jau tiekot krāsota ciet padomju simbolika, un bez tās šie aviolūžņi patiešām arī būs tikai viena konkrēta perioda aviācijas vēstures liecības. Savukārt kolekcijā uzņemto Skultes objektu “lidmašīna” Talpa plānojot apsegt. Līdz brīdim, kamēr Mārupes novada dome, lidosta “Rīga” un Kultūras ministrija būs tikušas skaidrībā, ko darīt ar objektu. Jāatgādina, Mārupes novada mērs Andrejs Ence vispirms vīzdegunīgi paziņoja, ka viņu nesatrauc domes lēmuma pretruna ar likuma prasībām, bet pēc Kultūras ministrijas iesniegtā protesta dome tagad vēlreiz vērtēs, vai lidmašīna nav fiziski jāiznīcina. Un arī valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga”” domā, kā rīkoties un kā attiekties pret papildināto Viktora Talpas kolekciju, lai 15. novembrī, kad no Latvijas zemes jāpazūd padomju režīmu slavinošiem artefaktiem, lidosta nekļūtu par likumpārkāpuma atrašanās vietas iznomātāju. Ja objekts “lidmašīna” būs iekļauts kolekcijā, tāds risks pastāv.
“Lidosta “Rīga” kā zemes īpašnieks ar tiesībām kontrolēt atbilstību normatīvajiem aktiem biedrībai “F. Candera aviācijas tehnikas muzejs” iznomātajā teritorijā ir rakstiski vērsusies pie tā dēvētās Skultes lidmašīnas īpašnieka - Mārupes domes - un glabātāja - biedrības, norādot, ka šī objekta publiska izstādīšana muzeja teritorijā pēc 15. novembra būs uzskatāma par normatīviem aktiem neatbilstošu. Lidosta ir lūgusi biedrību un pašvaldību mēneša laikā informēt, kādas darbības ir plānotas, lai līdz 15. novembrim demontētu šo un jebkurus citus objektus, kas atbilst likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” ietvertajiem kritērijiem.”
Skultes lidmašīna ir tikai viens no 69 demontējamajiem padomju režīma artefaktiem, kas iekļauti valdības lēmumā, un nebūt ne tas sarežģītākais. Šonedēļ gaidāmi nozīmīgi jaunumi arī attiecībā uz Krievijas Federācijai nozīmīgāko ietekmes objektu Latvijā - “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Tā likvidācija būs ievērojami komplicētāks un bīstamāks process nekā Skultē notiekošais.
